Deputātu jautājumi Kučinskim par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti25.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 20. decembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1529 (turpmāk – noteikumi), kas paredz finanšu līdzekļu sadalījumu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai saskaņā ar Likuma par valsts budžetu 2016.gadam 66.pantu, kas nosaka, ka finansējums paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka noteikumiem pievienotajā pielikumā Nr.37 uzskaitīto valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu sarakstā, kurām pienākas šis finansējums, ir iekļauta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kas nav ne valsts, ne pašvaldību ārstniecības iestāde, taču, neskatoties uz to, tai ir paredzēts piešķirt valsts finansējumu vairāk kā 111 000 euro apmērā.
Lai kliedētu bažas, ka veselības aprūpes nozarē tiek īstenota pretlikumīga valsts līdzekļu tērēšana, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādēļ valsts finansējums tiek piešķirts ārstniecības iestādei, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepienākas šāds finansējums? Kāds tam ir tiesiskais pamatojums?
2. Kam pieder šīs ārstniecības iestādes kontrolpakete? Kuras fiziskās personas ir šīs kontrolpaketes pastarpinātie īpašnieki (sabiedrības īpašnieki, kurai pieder kontrolpakete šajā ārstniecības iestādē)?
3. Kuras personas īsteno šīs ārstniecības iestādes vadību, pārstāv to attiecībās ar valsti (piemēram, izmantojot prokūras statusu)?
4. Vai šīs personas (ārstniecības iestādes pastarpinātie īpašnieki un vadība) ir jel kā saistītas ar atbildīgajām amatpersonām (ieskaitot politiski atbildīgās), kuras ir sagatavojušas minētos noteikumus, saskaņā ar kuriem ir paredzēts piešķirt valsts finansējumu vairāk kā 111 000 euro apmērā neatbilstoši likuma normās noteiktajam?
5. Kuras amatpersonas konkrēti ir atbildīgas par šādu noteikumu sagatavošanu?
6. Ja mūsu augstākminētās bažas izrādīsies pamatotas, kuram ir jāuzņemas politiskā atbildība par šo lēmumu?
7. Vai esat informēts par to, kā tiek īstenots Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa būvniecības process un tā nodošana realizācijā? Vai uzskatāt, ka tas tiek īstenots atbilstoši paredzētajam un tiks sekmīgi nodots realizācijā paredzētajos termiņos un vajadzīgajā kvalitātēmun jums nav nepieciešams veikt nekādas darbības, lai novērstu iespējamos zaudējumus valstij un sabiedrībai neatbilstošas šī projekta īstenošanas dēļ?
8. Lūdzam iesniegt Eiropas Komisijas saskaņotu, apstiprinātu dokumentu, kurā ar Eiropas Komisiju būtu saskaņoti jaunie objekta pilnās funkcionalitātes uzsākšanas (nodošanas realizācijā) termiņi, kas apliecinātu, ka tādējādi ir novērsta šī “sekmīgi pārplānotā” projekta iespējamā neatbilstība komisijas prasībām un līdz ar to sagaidāmie 24 miljonu euro zaudējumi Latvijas valsts budžetam? Vai vispār šāds apliecinājums ir valdības rīcībā?
9. Jūsuprāt, kurai amatpersonai konkrēti būs jāuzņemas atbildība par neveiksmīgu šī projekta īstenošanu kopumā? Jeb šāda atbildība nav nepieciešama? Lūdzam sniegt pamatojumu.
10. Saskaņā ar kādu normatīvajos aktos noteikto procedūru valdes locekļa amatā ir izvēlēta un apstiprināta Arta Biruma? Vai šī procedūra atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam? Ja neatbilst – lūdzam pamatot, kāpēc tieši šai personai izvēlēta procedūra, kura neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajai, un vai šādā veidā ir panākts, ka tiek izvēlēta amata pienākumiem atbilstoša persona?
11. Vai uzskatiet, ka Artas Birumas, kurai ir uzticēts vadīt un nodrošināt sekmīgu projekta būvniecību un nepieciešamos iepirkumus, kompetence ir atbilstoša un šī persona spēs adekvāti izvērtēt šajā procesā radušos riskus un pieņemt adekvātus lēmumus to novēršanai, zinot, ka šādas pieredzes līdz šim Artai Birumai nav bijis? Lūdzam to pamatot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
