Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (komisija) sēdē tika skatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). Atsevišķu deputātu iesniegtie grozījumi paredz īstenot izmaiņas pašreiz esošajiem atbalsta instrumentiem, padarot tos labvēlīgākus un pieejamus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. 

Šādu grozījumu nepieciešamība tika pamatota ar Ekonomikas ministrijas, kas ir atbildīgā par enerģētikas nozari, nespēju nodefinēt skaidrus un taisnīgus nosacījumus nozarei. Šādi grozījumi saskaņā ar grozījumu iesniedzēju pausto komisijas sēdē nebūtu nepieciešami, ja būtu pārliecība, ka Ekonomikas ministrija būs spējīga pati paredzamā laika periodā izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu enerģētikas nozarei, kas nodrošinātu sakārtotu un ilgtspējīgu nozares attīstību.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei -, esošā nesakārtotība nozarē turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas, diemžēl arī kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, Ekonomikas ministrija arī nav spējusi joprojām nodefinēt ( joprojām ir tikai informatīvs ziņojums par “Enerģētikas stratēģiju” un novecojušas pamatnostādnes tikai uz tuvākajiem dažiem gadiem) . 

Tas savukārt novedīs pie tām pašām kļūdām – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu un nepieciešamu iekļaut esošajā ETL likumprojektā grozījumus, kas izmainīs pašreiz esošos atbalsta instrumentus vai to pielietojumu? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad lūdzam uzskaitīt – kurus konkrēti un kāpēc? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

2. Kāds ir Ekonomikas ministrijas skatījums uz enerģētikas nozares galvenajiem izaicinājumiem, kuri būtu jārisina pirmkārt? Lūdzam sniegt plānoto darbības plānu, kas aprakstītu, kā beidzot tiks nodrošināts normatīvais ietvars sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai.

3. Vai uzskatāt, ka ilgtspējīgai un sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai ir nepieciešama enerģētikas stratēģija? Ja atbilde ir apstiprinoša – kad Ekonomikas ministrija ir plānojusi to izstrādāt un apstiprināt? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

4. 10.Saeimas darbības laikā komisijai izskatīšanai tika nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likums, kurš diemžēl tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu - kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi. Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt? Ja tomēr šāds ietvars ir nepieciešams – kad un kā Ekonomikas ministrija to ir paredzējusi izstrādāt?

5. Ekonomikas ministrija daudzkārt publiski ir paudusi, ka līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas nodrošina atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem, ir pārāk dāsns un tas ir jāmaina. Kāds ir ministrijas skatījums – kādiem būtu jābūt šiem atbalsta mehānismiem un cik lielam rezultātā ir jābūt atbalsta apjomam, lai tas būtu adekvāts un nebūtu nepamatoti dāsns? Kā (laika termiņi un ieplānotā procedūra) ministrija plāno to īstenot? 

6. Vai ekonomikas ministram ir reāls un ilgtspējīgs skatījums, kā nodrošināt atbilstošu ministrijas kompetenci un kapacitāti enerģētikas nozares izaicinājumu risināšanā? Lūdzam to iesniegt. Papildus konkrēti aprakstot – kāda ir esošā situācija un kā ir plānots to īstenot, norādot, kādi resursi tam būtu nepieciešami un kādi resursi tam ir reāli pieejami.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...