Deputātu jautājumi Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti17.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publicējam ļoti izteiksmīgus Saeimas opozīcijas deputātu jautājumus veselības ministrei Andai Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu. Īpaši izteiksmīgi tie ir tāpēc, ka uz lielu daļu no šiem jautājumiem atbildes ir skaidras jau tagad.
Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu
Latvijā jau desmit gadus bez redzamiem panākumiem mēģina ieviest e-veselības sistēmu. Šobrīd sabiedrībā valda pamatots uztraukums un neapmierinātība - par šīs sistēmas neprofesionālu ieviešanu un valsts atbildīgo amatpersonu darbību iespējamo noziedzīgo raksturu, jo ievērojami līdzekļi tika pārskaitīti par nekvalitatīvu vai daļēji nepabeigtu darbu. Arī profesionālās Latvijas ģimenes ārstu asociācijas aktīvi un pamatoti uzstājas pret šādas e-veselības sistēmas obligātu ieviešanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Vai ir pieļaujama situācija, kad ārsti, kuri nav parakstījuši līgumus par e-veselības lietošanu vai pilotēšanu, nesāktu tajā strādāt līdz 2017. gada 1. septembrim?
1.1. Vai šādā situācijā kārtējo reizi netiks bezatbildīgi lemts par kārtējo termiņa pagarinājumu?
1.2. Ar kādiem faktoriem iecerēts motivēt ārstus strādāt ar nekvalitatīvu sistēmu, kuras lietošana prasa papildus laiku, kas pilotprojekta veicējiem netiek apmaksāts?
1.3. Vai šādi tiek ievērotas pacientu tiesības, jo šis laiks tiek atņemts no pacienta aprūpes laika?
2. Vai Jūsu vadītā ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir spējīga līdz 2017. gada 1. martam, -
2.1. apzināt visus ārstus, kuriem būs jāstrādā ar e-veselību;
2.2. precizēt, vai ārstiem ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un vajadzības gadījumā to uzstādīt;
2.3. nodrošināt ārstu apmācību testa režīmā un praktiskā darba un iemaņu apguvi ikdienā?
3. Lūdzu Jūs informēt, cik ārstu piedalīsies e-veselības projekta testēšanā, tā saucamajā pilotprojektā? Kāpēc tika izvēlēts tieši šāds skaits? Kā tika izvēlēta un tiks nodrošināta viņu līdzdalība šajā pilotprojektā?
4. Kādēļ izveidojās stāvoklis, ka, neskatoties uz noslēgtajiem ar NVD līgumiem, aptiekas nevar izsniegt pacientiem zāles pret e-recepti un arī nav gatavas to darīt tuvākajā laikā, bet sabiedrību turpina maldināt? Kā Jūs skaidrojat šādu nolaidību?
5. Kādēļ, izrakstot receptes elektroniski NVD specifikācijā, bija noteikts sadalījums parastās un īpašās receptēs? Kāds bija tā praktiskais pamatojums? Vai tas nelecina par NVD, kā pasūtītāja pilnīgu nekompetenci un iespējamo ļaunprātīgu budžeta un ERAF līdzekļu nelietderīgu izlietojumu?
6. Kādēļ Latvijā atšķirībā no citām valstīm ārstiem tika uzlikts pienākums veikt laikietilpīgu e-recepšu izrakstīšanu, kas būtiski samazināja pacientu subjektīvu sūdzību uzklausīšanai un objektīvai izmeklēšanai atvēlēto laiku? Vai tas neliecina par sistēmas pasūtītāju un izstrādātāju nekompetenci?
7. Kādi uzlabojumi ir iecerēti e-DNL sistēmā saistībā ar pamatotu kritiku, ka izstrādātais variants rada nopietnus riskus pacientu privāto datu aizsardzībai? Vai minētā sakarā ir vērtēta iespēja nenorādīt diagnozi e-DNL un e-receptē?
8. Vai Jūsu vadītā ministrija ir informējusi Finanšu ministriju, ka tās padotībā esošais Valsts ieņēmumu dienests nav veicis nepieciešamo darbu ar darba devējiem un grāmatvežiem, skaidrojot, kā var iegūt datus par darbinieku darba nespējas lapām?
9. Vai Jūsu ieskatā, pastāvot iespējamai prettiesiskai bezdarbībai un nolaidībai e- veselības ieviešanā, būtu lietderīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības un konsultācijām pie Igaunijas Veselības ministrijas, kuras panākumi šajā jomā ir veiksmīgāki?
Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu
Kā publiski ir atzinis VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols - 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek. Tikmēr 2015. gada 22. decembrī VNĪ iegādājās SIA "Mežaparks SPV" piederošās 68,5% SIA "Biroju centrs Ezerparks" 100% kapitāldaļu, kļūstot par vienīgo īpašnieku Valsts ieņēmumu dienesta jaunajai ēkai, faktiski pabeidzot darījumu 2016. gada 15. janvārī.
Ņemot vēra sabiedrisko nozīmi šim pirkumam, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kāda bija pirkuma maksa, L.Straujumas valdībai 2015.gada 22.decembrī atpērkot uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” 68,5% kapitāldaļas, Finanšu ministrijai pakļautās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) personā?
2. Ar konkrēto pirkumu Latvijas valsts ir ieguvusi īpašuma tiesības uz Rīgā, Talejas ielā, uzcelto ēku, kurā kopš 2014. gada ievācies Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kādā apmērā Latvijas valsts ir iegādājusies faktiski arī uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” parādus (proporcionāli iegādāto kapitāldaļu apjomam), ņemot vērā, ka ieraksti zemesgrāmatā liecina, ka VID ēka un zeme ir ieķīlāta kā nodrošinājums SIA “Biroju centrs Ezerparks” diviem agrāk ņemtiem kredītiem “Nordea bankā”, viens - 59,99 miljoni latu jeb 85,3 miljoni eiro, otrs 3,471 miljons latu jeb 4,9 miljoni eiro apmērā ?
3. Cik līdz šim valstij ir izmaksājusi (telpu noma, apsaimniekošanas maksa, apdrošināšana, komunālie pakalpojumi, apsardze u.c.) VID vajadzībām celtā un aprīkotā septiņstāvu ēkā ap 40 000 kvadrātmetru kopplatībā un trim hektāriem zemes? Lūdzam norādīt izprasīto informāciju detalizēti, uzskatāmā tabulā pa gadiem.
4. 2011. gada 3. oktobra Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas atbalstītā VNĪ līdzdalība kop-uzņēmumā “Biroju centrs Ezerparks” nav attaisnojama. Lūdzam norādīt konkrētus apsvērumus, kas pretēji VK ziņojumā konstatētajam kalpoja par iemeslu palielināt valsts līdzdalību SIA “Biroju centrs Ezerparks”. Lūdzam uzrādīt konkrētus aprēķinus un lietderīguma kritērijus, ņemot vērā, ka citas 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek.
5. Vai Finanšu ministrija vērtēja (griezās tiesībsargājošajās iestādēs) bijušo valdības vadītāju, finanšu ministru, VNĪ amatpersonu atbildību un nekaunību, par ko kārtējo reizi būs jāsamaksā nodokļu maksātājiem? Lūdzam nosūtīt dienesta slēdzienus, ja tādi ir.
6. 2015. gada 27. jūlijā VNĪ pasūtīja vērtējumu SIA “Latio”. Kapitāla daļu vērtība noteikta vidēji 20 891 000 eiro, novērtējot VID ēku - vidēji par 91 952 000 eiro. Vai vērtējums ietvēra analīzi par nepieciešamajiem remontdarbiem/uzlabojumiem VID ēkai nākotnē?
7. Kā Jūs varat izskaidrot, ka nepilnu gadu pēc VID ēkas nonākšanas Latvijas valsts īpašumā, ēkai ir nepieciešami būtiski finansiālie ieguldījumi (jumta, durvju remonts un tt)? Lūdzam norādīt kopš 2016. gada 1. janvāra veiktos ieguldījumus ēkas remontam.
8. Kādi uzņēmumi apsaimniekoja, apsargāja (u.c.) VID ēku līdz 2015.gada 30. decembrim un pēc 2015. gada 30. decembra? Kādas procedūras ietvaros tika tie tika izraudzīti un uz cik ilgu termiņu? Lūdzam norādīt informāciju izvērsti, pārskatāmā tabulā ar visu pakalpojuma sniedzēju nosaukumiem un izdevumiem tiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
