Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publicējam ļoti izteiksmīgus Saeimas opozīcijas deputātu jautājumus veselības ministrei Andai Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu. Īpaši izteiksmīgi tie ir tāpēc, ka uz lielu daļu no šiem jautājumiem atbildes ir skaidras jau tagad.

Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Latvijā jau desmit gadus bez redzamiem panākumiem mēģina ieviest e-veselības sistēmu. Šobrīd sabiedrībā valda pamatots uztraukums un neapmierinātība - par šīs sistēmas neprofesionālu ieviešanu un valsts atbildīgo amatpersonu darbību iespējamo noziedzīgo raksturu, jo ievērojami līdzekļi tika pārskaitīti par nekvalitatīvu vai daļēji nepabeigtu darbu. Arī profesionālās Latvijas ģimenes ārstu asociācijas aktīvi un pamatoti uzstājas pret šādas e-veselības sistēmas obligātu ieviešanu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir pieļaujama situācija, kad ārsti, kuri nav parakstījuši līgumus par e-veselības lietošanu vai pilotēšanu, nesāktu tajā strādāt līdz 2017. gada 1. septembrim?

1.1. Vai šādā situācijā kārtējo reizi netiks bezatbildīgi lemts par kārtējo termiņa pagarinājumu?

1.2. Ar kādiem faktoriem iecerēts motivēt ārstus strādāt ar nekvalitatīvu sistēmu, kuras lietošana prasa papildus laiku, kas pilotprojekta veicējiem netiek apmaksāts?

1.3. Vai šādi tiek ievērotas pacientu tiesības, jo šis laiks tiek atņemts no pacienta aprūpes laika?

2. Vai Jūsu vadītā ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir spējīga līdz 2017. gada 1. martam, -

2.1. apzināt visus ārstus, kuriem būs jāstrādā ar e-veselību;

2.2. precizēt, vai ārstiem ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un vajadzības gadījumā to uzstādīt;

2.3. nodrošināt ārstu apmācību testa režīmā un praktiskā darba un iemaņu apguvi ikdienā?

3. Lūdzu Jūs informēt, cik ārstu piedalīsies e-veselības projekta testēšanā, tā saucamajā pilotprojektā? Kāpēc tika izvēlēts tieši šāds skaits? Kā tika izvēlēta un tiks nodrošināta viņu līdzdalība šajā pilotprojektā?

4. Kādēļ izveidojās stāvoklis, ka, neskatoties uz noslēgtajiem ar NVD līgumiem, aptiekas nevar izsniegt pacientiem zāles pret e-recepti un arī nav gatavas to darīt tuvākajā laikā, bet sabiedrību turpina maldināt? Kā Jūs skaidrojat šādu nolaidību?

5. Kādēļ, izrakstot receptes elektroniski NVD specifikācijā, bija noteikts sadalījums parastās un īpašās receptēs? Kāds bija tā praktiskais pamatojums? Vai tas nelecina par NVD, kā pasūtītāja pilnīgu nekompetenci un iespējamo ļaunprātīgu budžeta un ERAF līdzekļu nelietderīgu izlietojumu?

6. Kādēļ Latvijā atšķirībā no citām valstīm ārstiem tika uzlikts pienākums veikt laikietilpīgu e-recepšu izrakstīšanu, kas būtiski samazināja pacientu subjektīvu sūdzību uzklausīšanai un objektīvai izmeklēšanai atvēlēto laiku? Vai tas neliecina par sistēmas pasūtītāju un izstrādātāju nekompetenci?

7. Kādi uzlabojumi ir iecerēti e-DNL sistēmā saistībā ar pamatotu kritiku, ka izstrādātais variants rada nopietnus riskus pacientu privāto datu aizsardzībai? Vai minētā sakarā ir vērtēta iespēja nenorādīt diagnozi e-DNL un e-receptē?

8. Vai Jūsu vadītā ministrija ir informējusi Finanšu ministriju, ka tās padotībā esošais Valsts ieņēmumu dienests nav veicis nepieciešamo darbu ar darba devējiem un grāmatvežiem, skaidrojot, kā var iegūt datus par darbinieku darba nespējas lapām?

9. Vai Jūsu ieskatā, pastāvot iespējamai prettiesiskai bezdarbībai un nolaidībai e- veselības ieviešanā, būtu lietderīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības un konsultācijām pie Igaunijas Veselības ministrijas, kuras panākumi šajā jomā ir veiksmīgāki?

Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Kā publiski ir atzinis VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols - 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek. Tikmēr 2015. gada 22. decembrī VNĪ iegādājās SIA "Mežaparks SPV" piederošās 68,5% SIA "Biroju centrs Ezerparks" 100% kapitāldaļu, kļūstot par vienīgo īpašnieku Valsts ieņēmumu dienesta jaunajai ēkai, faktiski pabeidzot darījumu 2016. gada 15. janvārī.

Ņemot vēra sabiedrisko nozīmi šim pirkumam, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāda bija pirkuma maksa, L.Straujumas valdībai 2015.gada 22.decembrī atpērkot uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” 68,5% kapitāldaļas, Finanšu ministrijai pakļautās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) personā?

2. Ar konkrēto pirkumu Latvijas valsts ir ieguvusi īpašuma tiesības uz Rīgā, Talejas ielā, uzcelto ēku, kurā kopš 2014. gada ievācies Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kādā apmērā Latvijas valsts ir iegādājusies faktiski arī uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” parādus (proporcionāli iegādāto kapitāldaļu apjomam), ņemot vērā, ka ieraksti zemesgrāmatā liecina, ka VID ēka un zeme ir ieķīlāta kā nodrošinājums SIA “Biroju centrs Ezerparks” diviem agrāk ņemtiem kredītiem “Nordea bankā”, viens - 59,99 miljoni latu jeb 85,3 miljoni eiro, otrs 3,471 miljons latu jeb 4,9 miljoni eiro apmērā ?

3. Cik līdz šim valstij ir izmaksājusi (telpu noma, apsaimniekošanas maksa, apdrošināšana, komunālie pakalpojumi, apsardze u.c.) VID vajadzībām celtā un aprīkotā septiņstāvu ēkā ap 40 000 kvadrātmetru kopplatībā un trim hektāriem zemes? Lūdzam norādīt izprasīto informāciju detalizēti, uzskatāmā tabulā pa gadiem.

4. 2011. gada 3. oktobra Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas atbalstītā VNĪ līdzdalība kop-uzņēmumā “Biroju centrs Ezerparks” nav attaisnojama. Lūdzam norādīt konkrētus apsvērumus, kas pretēji VK ziņojumā konstatētajam kalpoja par iemeslu palielināt valsts līdzdalību SIA “Biroju centrs Ezerparks”. Lūdzam uzrādīt konkrētus aprēķinus un lietderīguma kritērijus, ņemot vērā, ka citas 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek.

5. Vai Finanšu ministrija vērtēja (griezās tiesībsargājošajās iestādēs) bijušo valdības vadītāju, finanšu ministru, VNĪ amatpersonu atbildību un nekaunību, par ko kārtējo reizi būs jāsamaksā nodokļu maksātājiem? Lūdzam nosūtīt dienesta slēdzienus, ja tādi ir.

6. 2015. gada 27. jūlijā VNĪ pasūtīja vērtējumu SIA “Latio”. Kapitāla daļu vērtība noteikta vidēji 20 891 000 eiro, novērtējot VID ēku - vidēji par 91 952 000 eiro. Vai vērtējums ietvēra analīzi par nepieciešamajiem remontdarbiem/uzlabojumiem VID ēkai nākotnē?

7. Kā Jūs varat izskaidrot, ka nepilnu gadu pēc VID ēkas nonākšanas Latvijas valsts īpašumā, ēkai ir nepieciešami būtiski finansiālie ieguldījumi (jumta, durvju remonts un tt)? Lūdzam norādīt kopš 2016. gada 1. janvāra veiktos ieguldījumus ēkas remontam.

8. Kādi uzņēmumi apsaimniekoja, apsargāja (u.c.) VID ēku līdz 2015.gada 30. decembrim un pēc 2015. gada 30. decembra? Kādas procedūras ietvaros tika tie tika izraudzīti un uz cik ilgu termiņu? Lūdzam norādīt informāciju izvērsti, pārskatāmā tabulā ar visu pakalpojuma sniedzēju nosaukumiem un izdevumiem tiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...