Deputātu imunitāte kā objektīva nepieciešamība vai tomēr izvairīšanās no atbildības

»

Un tad tu sajūsminātos par pāris oligarhiem piederošām partijām, kas pilnībā kontrolētu valsti?

Atbildēt

»

Sākumam pietiktu ja partijām liegtu finansējumu no budžeta un ziedojumus,lai pārtiek no biedru naudām.

Atbildēt

Objektīvi izvērtējot VISU Saemā notiekošo un 100 viedo darbošanos, tad jānoņem lozungs, kas vēsta- gods, prāts un sirdsapziņa, kuras tur nav un nebūs, jo nevienam no viņiem tā vienkārši nav. Ar steigu jāmaina vēlēšanu sistēma uz mažoritāro, lai tauta pati varētu izvēlēties labākos no labākajiem, nevis savai partijai un silei piederošos.

Atbildēt

Un kā sauc gļēvo autoru?

Atbildēt

»

Konstantīns Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 21. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs. (Uz kapakmens gan ir norādīts miršanas datums 22. februāris - ziņas tiks precizētas). Divu meitu tēvs.

Konstantīns Čakste dzimis Bulduros Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē. Ģimenē kopā bija 9 bērni: Visvaldis Čakste; Ringolds Čakste; Mintauts Čakste, Konstantīns Čakste; Aldona Čakste; Maiga Šīrons; Daila Čakste; Janīna Čakste un Ģedimins Čakste.

Čakste sākotnējo izglītību uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3. ģimnāzijā.

Savu dzimtenes mīlestību, patriotismu Konstantīns Čakste pierādīja 1919.gada Atbrīvošanas cīņās, Bermonta uzbrukuma laikā, pildīdams garnizona dienestu Rīgā.

Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920. gada pavasarī pabeidza Rīgas 2.ģimnāziju.

Čakste 1920. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925. gadā. Studentu biedrības Austrums biedrs.

Pēc tam Čakste papildinājās Parīzes universitātes juridiskā fakultātē (1932. gadā) un Briselē (1936./37.gadā).

1928. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu.

1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu.

Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās.

1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938.gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī Institut International d’Étude at de Documentation en matiére de Concurrence Commercialeloceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos "Jurists" un "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis") par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs.

Laikā no 1938. līdz 1940. gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943. gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks.

Latvieši nevarēja samierināties ar valstiskuma zaudēšanu 1940.gadā, tautiešu arestēšanu, tāpēc radās pretestības kustības Tēvijas sargi, Latvijas nacionālais leģions, Kola, Latvijas nacionālistu savienība u.c. Pārsvarā tās veidoja cilvēki, kuriem nebija nekādas pieredzes konspiratīvā pagrīdes darbā, tikai tēvzemes mīlestība un naids pret okupantiem, tāpēc «pieredzes bagātie» čekisti ātri atklāja šīs grupas un izrēķinājās ar to darbiniekiem.

Pretošanās kustībā iesaistījās daudz studentu, nelegāli tika izdota avīze Tautas Balss, kurai rakstīja arī Konstantīns Čakste. Galvenais uzdevums bija neatkarīgās valsts atjaunošana. Pēc padomju okupācijas Latvijā sekoja nacistiskā okupācija.

Jau ātri kļuva skaidrs, ka vācu nodomos nav Latvijas neatkarīgās valsts atjaunošana. Pār Latviju bija nolaidies dzelzs priekškars, un rietumos nenokļuva nekāda informācija par patiesajiem okupācijas apstākļiem. Konstantīns Čakste, no bērnības saprazdams demokrātijas un brīvības nozīmi valsts pastāvēšanā, nevarēja samierināties ar komunistisko, pēc tam ar nacistisko totalitāro varu Latvijā

Kopš okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada Satversmi.

LCP tika nodibināta 1943.gada 13.augustā, apvienojoties ar 4 partiju - Demokrātiskā centra, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latgales kristīgo zemnieku un katoļu partijas un Zemnieku savienības - pārstāvjiem. Pirmajā sanāksmē Pārdaugavā Ādolfa Klīves dzīvoklī tikās Bruno Kalniņš, bīskaps Jāzeps Rancāns, Ādolfs Klīve, Pauls Kalniņš, Voldemārs Bastjānis, Jānis Breikšs, Ludvigs Sēja.

LCP darbs ritēja 7 komisijās - ārlietu, militārajā, informācijas, juridiskajā, saimniecības, līdzekļu vākšanas, sakaru uzturēšanas. Komisijās strādāja sabiedrībā pazīstamas un cienītas personības: ģenerāļi V. Tepfers, J.Kurelis, M.Peniķis, E.Kalniņš, pulkvedis V.Janums, kapteinis K.Upelnieks, senators M.Čakste, sūtņi F. Cielēns, L. Sēja, mācību spēki V. Ģinters, A. Aizsilnieks, K. Zīverts, A. Teikmanis, Ž. Epners, J. Breikšs u.c

1943. gada 13. augustā Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma Jaunā Latvijaizdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar igauņu un lietuviešu nacionālās pretestības kustībām.

1944. gada 29. aprīlī Gestapo (Geheime Staatspolizei) Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K. Čaksti, Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni.

1944.g. 10. septembrī no Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Čakste mira 1945. gada 21. februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts Polijas pilsētā Genšā, vēlāk pārapbedīts Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23).

220px-KrepaKaszubska443.JPG

Atbildēt

vai "kasmīslim" galva ir saspiesta plakana kā hūtsmēslu pļeka jeb kantaina kā skaidbetona klucis?

Atbildēt

»

Kā teica mans vectēvs (94.gadi) : "Būs vēl sliktāk! Mūsu vieta ir Eiropas pažobelē un mēs šo vietu ar godu ieņemam. Jā, tas ir mazliet aizvainojoši, bet toties- godīgi. Tautai, kurai ir kašķīgi, nonovīdīgi un augstprātīgi ierēdņi un padumji politiķi, tā ir labākā vieta. Dievs neļauj vairoties tai tautai, kura spļauj tam acīs un iznīcina savus līdzcilvēkus..."

Atbildēt

Raksts ir labs un šeit minētie argumenti vērā ņemami. Taču tas ir raksts par to, kā vajadzētu būt, bet kā nav un nekad nebūs, kamēr vien pie varas būs šis mafiozais postkomunistiskais režīms. Mūsu valstī ir tāda dīvaina kārtība, kad augstas valsts amatpersonas faktiski nepilda savus darba pienākumus, taču savā ieņemamajā amatā skaitās un saņem šim ieņemamajam amatam atbilstošu atalgojumu un privilēģijas. Tātad atalgojums un privilēģijas tiek piešķirtas nevis par reālu darbu, bet gan tikai par skaitīšanos attiecīgajā amatā. Šajā gadījumā, kad runa iet par Saeimas deputātiem, gribu nocitēt to zvērestu, ko viņi nodod stājoties šajā amatā: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Vai jūs variet nosaukt kaut vienu Saeimas deputātu, kurš savā amatā tiešām godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas ir bijis uzticīgs Latvijai, ar savu personīgo rīcību un ieguldījumu stiprinājis tās suverenitāti, aizstāvējis Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti? Es tādus nezinu. Shēmotāji, kompromisu meistari, pozīcijas – opozīcijas spēlīšu aktīvisti, divkoši, pašlabuma meklētāji, politiskās prostitūtas... Kurš no viņiem ir LR Saeimas deputāta vārda cienīgs? Taču algas un privilēģijas gan viņi visi grib saņemt un saņem kā pilntiesīgi LR Saeimas deputāti. Un tā nu iznāk, ka mūsu valstī deputāta imunitāte tiek piešķirta nevis LR Saeimas deputātiem, bet gan shēmotājiem, divkošiem, pašlabuma meklētājiem, politiskajām prostitūtām, kas tikai SKAITĀS LR Saeimas deputāti, bet savus tiešos darba pienākumus par kuru pildīšanu zvērējuši tautas priekšā, nemaz nepilda. Pēdējais laiks būtu šo imunitāti viņiem atņemt. (Būtu, ja būtu.)

Atbildēt

»

Kaut kā neatceros, ka tu tā būtu satraukusies, kad tiesājams noziedznieks lēma valsts likteņus pie koalīcijas padomes galda, gadiem bija premjera amata kandidāts.

Atbildēt

»

Vai nebūtu vienkāršāk atbrīvoties no partijnieku sistēmas?

Atbildēt

»

Es parakstos zem katra Jūsu vārda! Turklāt vēl minēšu piemērus. Kaimiņš - cik nav bijis pierādījumu, ka viņš ir alkoholiķis, bet viņš joprojām unpieņemu, ka bieži reibuma stadijā, lemj par valstiski svarīgām lietām. Bondars. Notiesāts par Krājbankas izlaupīšanu jau divās instancēs ... Tagad vada Saeimas budžeta komisiju... Vai kaut kas trakāks varētu vēl būt? Papes Jurašs sēž Juraša vietā, bet pats ir Tieslietu ministrijas atbildīgs darbinieks, un tajā pašā laikā nodots kriminālvajāšanai. Tieši šī iemesla dēļ, tagad gatavo Ģenerālprokurora atzīšanu par nepiemērotu savam darbam. Un tie, kas staia to papes gabalu - vi viņi visi nav garā vāji? Visbeidzot - Kariņa mājas pirkšanas - pārdošanas lieta ... lai cik likumīga viņa arī būtu, bet valstsvīra rīcībai ta dara pietiekoši lielu negodu, lai viņš savāktos un atkāptos Ja tādi eksemplāri valda Latvijā, tad, ko var gaidīt - tikai ceļu uz nekurieni.

Atbildēt

»

Deputātu imunitāte ir biedru partijnieku sistēmas kolektīvās bezatbildības neatņemama sastāvdaļa.

Atbildēt

Ja prokuratūra ( viens un tas pats prokurors) neprasītu deputātu izdošanu tieši pirms politiski nozīmīgiem balsojumiem, kā Juraša izdošanu tieši pirms valdības apstiprināšanas, bet Zakatistova izdošanu tieši pirms prezidenta vēlēšanām un, ja Juraša lieta būtu tiesā nedēļas vai divu laikā, tad es ticētu, ka viss ir baigi labi un situācija, kopš 1922.gada ir būtiski mainījusies. Tad es varbūt noticētu, ka tiesībsargājošās iestādes nav iesaistītas politiskās spēlītēs.

Atbildēt

vai tad paši deputāti neuzticas tiesu varai? Protams nē ! Viņi zin, ka tiesa ir korumpēts veidojums kurā valda bijušie VDK aģenti, kuri baltu pataisīs par melnu un otrādi.
Tas protams neizskaidro deputātu nevēlēšanos vai bailes šo sistēmu mainīt.

Atbildēt

Bet Bordānam, BORDānam ir portfELIS!

Atbildēt

Pret Saeimas deputātiem ir jābūt vēl augstāki kritēriji gan krimināllikumā, gan civillikumā. Jo viņi ir Latvijas tautas likteņa lēmēji ( OIK afēra vai to varēja uzspiest Latvijas tautai skaidrā prātā}. Pieļauju, ka daļa deputātu lieto narkotiskās vielas un ir pat alkahola un azartspēļu atkarīgie. Un no tādiem Saeimā ir jāatbrīvojas nekavējoties. Tāpat, ka spotistiem viņiem būtu jāveic ALKAHOLA un narkotisko vielu klātbūtnes testi bez kautrēšanās. Saeimā ir ļoti zems intelektuālais līmenis un deputātiem vajadzētu veikt apmācības un eksāmenus, gan vēstures, ekonomikas un starptautisko attiecību kursā.

Atbildēt