Deputātu iesniegums: kas notiek, kad sīks nekauņa ir kļuvis par Saeimas komisijas priekšsēdētāju
Virkne Saeimas deputātu21.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Saeimas deputāta Jura Rancāna (Jaunā konservatīvā partija) rīcību.
Vairākkārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (AIKNK) deputāti ir saskārušies ar sistemātiskiem komisijas vadītāja Jura Rancāna pārkāpumiem, kas izpaužas kā mikrofona atslēgšana deputātam, kurš pauž savu viedokli vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.
Sēdes gaitā ir novēroti gadījumi, kad komisijas vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz deputāta uzdotu jautājumu, interpretē uzdoto jautājumu un izsaka savu viedokli par to. Pārkāpumi tiek turpināti, lai gan komisijas deputāti vairākkārt norādījuši uz šādas rīcības nelikumību.
Mēs uzskatām, ka minētais komisijas vadītājs apzināti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Uzskatām, ka komisijas vadītājs rupji pārkāpj Saeimas deputāta ētikas kodeksa 5.,6.,7. un 16. punktu. Ar savu rīcību viņš pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli.
2021. gada 1. decembra Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau skatītajam deputātu grupas iesniegumam par 13. Saeimas deputāta Jura Rancāna rīcību, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, norādām papildu paskaidrojumus un konkrētus pierādījumus:
AIKNK sēde 2021. gada 25. augustā:
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj runāt, argumentēt.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neļauj runāt un slēdz ārā mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei (ziņotāja par iesniegto priekšlikumu).
AIKNK sēde 2021. gada 26. augustā:
Sēdes videoieraksta 56.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu.
Sēdes videoieraksta 57.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Ivanam Klementjevam neļauj izteikties.
Sēdes videoieraksta 58.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns komisijas deputātam Raimondam Bergmanim neļauj izteikties, balsot.
Sēdes videoieraksta 1h.08.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns deputātei Evijai Papulei neļauj izteikties, izslēdz mikrofonu, izsaka aizvainojošas piezīmes.
AIKNK sēde 2021. gada 11. novembrī:
Sēdes videoieraksta 1h.46.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns neņem vērā Saeimas Juridiskā biroja argumentus, virza juridiski nekorektu likumprojektu.
Sēdes videoieraksta 2h.23.min. - sēdes vadītājs Juris Rancāns pieļauj Satversmes pārkāpuma risku, kaut Saeimas Juridiskais birojs uz to norāda, ignorē juridiski pamatotu viedokli.
Sēdes videoieraksta 2h.30.min. 10.s. - sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 2h.45.min. 30.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns izsaka nievājošas piezīmes par deputātu uzskatiem.
Sēdes videoieraksta 3h.14.min. 20.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns komentē un nievājoši izsakās par deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.
AIKNK sēde 2021. gada 24. novembrī:
Sēdes videoieraksta 57.min. 44.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns pārtrauc deputātu Māri Možvillo, kurš debatē pie izskatāmā jautājuma un velta viņam šādus vārdus: “Māri es Tev dodu vārdu lai Tu izteiktos kaut ko konstruktīvi nevis par tādām muļķībām, ko Tu šobrīd runā … viss, ko Tu šobrīd runā ir pilnīgas muļķības … kas Tu tāds esi, lai apsargam Tu tagad interesētu?…”.
Visu komisijas sēdes dalībnieku klātbūtnē apgalvodams, ka deputāta Māra Možvillo teiktais ir pilnīgas muļķības, sēdes vadītājs Juris Rancāns ir apvainojis un aizskāris deputātu Māri Možvillo un tādējādi pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”
Tāpat ar šiem izteikumiem J. Rancāns pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.”.
Sēdes videoieraksta 1h.16.min. 38.s. sēdes vadītājs Juris Rancāns ir pārtraucis pirms neilga laika debati uzsākušo deputātu Ivanu Klementjevu un saka: “nekavē mums laiku, Ivan …” un uz deputāta I. Klementjeva komentāru par to, ka nevajag izslēgt mikrofonu, J. Rancāns atbild: “Vajag izslēgt…” Arī šajā epizodē mūsu ieskatā J. Rancāns ar saviem izteikumiem pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 16. punktu.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav izstrādāts savs komisijas nolikums, kurš reglamentētu AIKNK sēžu norises un deputātu debatēšanas kārtību. Saeimas kārtības ruļļa VI. nodaļā “Saeimas komisijas” ir aprakstīti dažādi komisiju darbības principi, tomēr tie nereglamentē to, cik bieži un cik ilgi deputāti var runāt pie komisijās izskatāmajiem jautājumiem.
Saeimas kārtības ruļļa 183. pants paredz: “Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā nodaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.”. Kārtības rullī ir paredzēti dažādi debatēšanas runas laika ilgumi atkarībā no sēdē izskatāmā jautājuma veida – visbiežāk tās ir līdz piecām vai piecpadsmit minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām vai piecām minūtēm, otro reizi, ja vien Saeima nelemj par citu runas laiku.
Tā kā šajā iesniegumā minēto (25.08.2021, 26.08.2021, 11.11.2021, 24.11.2021) AIKNK sēžu sākumā un turpmākās sēdes laikā sēdes vadītājs neierosināja un nenoteica debašu laika biežumu un ilgumu, kā arī nenotika komisijas deputātu balsojums par to, kādi būs debašu laiki (netika pieņemts lēmums), uzskatām, ka sēdes vadītājs J. Rancāns pārtraucot deputātus un atslēdzot tiem mikrofonu, nav ievērojis Saeimas kārtības ruļļa 183. pantu un attiecīgi ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punktu.
Tāpat vēlamies atzīmēt, ka laba likumdošanas prakse prasa nesasteigtu un pārdomātu procesu (“Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana”, 2019). Mūsu ieskatā komisijas sēdes ierobežotais laiks un izskatāmais jautājumu loks nevar būt par iemeslu, lai sēdes vadītājs varētu necienīgi izturēties pret komisijas deputātiem. Pēc vajadzības, sēdes vadītājam ir tiesības sasaukt papildu sēdi, lai pabeigtu skatīt sēdes darba kārtību.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt Saeimas deputāta, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna rīcību, vadot komisijas sēdes, un iespējamā pārkāpuma konstatācijas gadījumā saukt deputātu pie atbildības Saeimas deputāta ētikas kodeksā noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
