Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Deputātu ētika

Deniss Senko*
16.02.2015.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī 11.Saeima gandrīz vienbalsīgi balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā, kurus 12 Saeima tagad vēlas atcelt un grozīt. Tāpēc vēršam sabiedrības uzmanību uz šo 49 deputātu neētisko rīcību un sabiedrības vārdā pieprasām neatkāpties no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem un pilnveidot šo likumu nevis komercbanku, bet iedzīvotāju interesēs.

Nosauksim vārdos šos 49 deputātus, kuri pakļāvās banku lobijam un balsoja PAR grozījumu Maksātnespējas likumā (186/Lp12) nodošanu Juridiskajai komisijai 2015.gada 12.februārī, ar kuriem paredzēts atcelt "nolikto atslēgu principu" un pagarināt saistību dzēšanas procedūras termiņus:

1. Hosams Abu Meri VIENOTĪBA

2. Aldis Adamovičs VIENOTĪBA

3. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA

4. Aija Barča ZZS

5. Guntis Belēvičs ZZS

6. Raimonds Bergmanis ZZS

7. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK

8. Inesis Boķis VIENOTĪBA

9. Mārtiņš Bondars LRA

10. Augusts Brigmanis ZZS

11. Andris Buiķis VL-TB/LNNK

12. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK

13. Valters Dambe ZZS

14. Gundars Daudze ZZS

15. Ints Dālderis VIENOTĪBA

16. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK

17. Vjačeslavs Dombrovskis VIENOTĪBA

18. Andrejs Judins VIENOTĪBA

19. Ojārs Ēriks Kalniņš VIENOTĪBA

20. Nellija Kleinberga LRA

21. Māris Kučinskis ZZS

22. Janīna Kursīte-Pakule VL-TB/LNNK

23. Janīna Kursīte VIENOTĪBA

24. Vilnis Ķirsis VIENOTĪBA

25. Inese Laizāne VL-TB/LNNK

26. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA

27. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK

28. Atis Lejiņš VIENOTĪBA

29. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA

30. Inese Lībiņa-Egnere VIENOTĪBA

31. Ingmārs Līdaka ZZS

32. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK

33. Edgars Putra ZZS

34. Artis Rasmanis ZZS

35. Romualds Ražuks VIENOTĪBA

36. Jānis Ruks LRA

37. Gunārs Rusiņš VL-TB/LNNK

38. Inguna Rībena VL-TB/LNNK

39. Kārlis Seržants ZZS

40. Valdis Skujiņš ZZS

41. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA

42. Veiko Spolītis VIENOTĪBA

43. Kārlis Šadurskis VIENOTĪBA

44. Edvīns Šnore VL-TB/LNNK

45. Juris Šulcs VIENOTĪBA

47. Juris Vectirāns ZZS

48. Ilze Viņķele VIENOTĪBA

49. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA

Nevar noliegt, ka deputātu balsojumam jābūt brīvprātīgam un vērstam uz sabiedrības interesēm, ko nevar teikt par šo konkrēto 49 deputātu balsojumu.

Šādu likumprojektu ir ierosinājuši deputāti: Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Kārlis Šadurskis, Einārs Cilinskis, Augusts Brigmanis, Edgars Putra. Mums ir radušās šaubas par šo deputātu goda prātu un personisko ieinteresētību, tāpēc mūsuprāt būtu lietderīgi veikt pārbaudi, vai šie deputāti nav saņēmuši kādu labumu no ar komercbankām saistītas organizācijas, jo deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš un Augusts Brigmanis pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā.

2014.gada 25.septembrī par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā balsoja:

Solvita Āboltiņa

VIENOTĪBA

Aija Barča

ZZS

Gaidis Bērziņš

VL-TB/LNNK

Augusts Brigmanis

ZZS

Andris Buiķis

VL-TB/LNNK

Jānis Dombrava

VL-TB/LNNK

Andrejs Judins

VIENOTĪBA

Ojārs Ēriks Kalniņš

VIENOTĪBA

Māris Kučinskis

ZZS

Janīna Kursīte-Pakule

VL-TB/LNNK

Vilnis Ķirsis

VIENOTĪBA

Inese Laizāne

VL-TB/LNNK

Ainars Latkovskis

VIENOTĪBA

Ilmārs Latkovskis

VL-TB/LNNK

Atis Lejiņš

VIENOTĪBA

Aleksejs Loskutovs

VIENOTĪBA

Inese Lībiņa-Egnere

VIENOTĪBA

Ingmārs Līdaka

ZZS

Imants Parādnieks

VL-TB/LNNK

Romualds Ražuks

VIENOTĪBA

Gunārs Rusiņš

VL-TB/LNNK

Inguna Rībena

VL-TB/LNNK

Kārlis Seržants

ZZS

Juris Vectirāns

ZZS

Ilze Viņķele

VIENOTĪBA

Dzintars Zaķis

VIENOTĪBA

Pirms 12.saeimas vēlēšanām šie deputāti solīja atbalstīt kredītņēmēju intereses, bet uzreiz pēc vēlēšanām 18.decembrī tika nolemts, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš.

To paredz šo pašu 49 deputātu 18.decembrī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Neviens no nosauktajiem deputātiem, pirms vēlēšanām neinformēja vēlētājus, ka iekļūstot Saeimā darbosies komercbanku interesēs, arī savā deputāta zvērestā solīja strādāt tikai Latvijas iedzīvotāju labā, bet pēc ievēlēšanas šie deputāti rīkojas pretēji saviem solījumiem, ir apmānījuši iedzīvotājus, šāda rīcība ir atzīstama par neētisku un ir atbilstoši sodāma.

Ja deputātiem būtu mugurkauls, tad tie nepakļautos Latvijas Komercbanku asociācijas ultimātiem un pieņemtu likuma grozījumus Maksātnespējas likumā Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Kā zināms, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles. Fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un iepriekš atrunātu savstarpēju vienošanos par visu LKA dalībnieku vienotu stratēģiju, ja viņu uzstādītās prasības netiks izpildītas.

Nevar nepamanīt vienošanos starp LKA dalībniekiem par apzinātām darbībām kreditēšanas jomā, kas liecina, ka banku sektorā ir būtiski ierobežota konkurence un tiek veicināta negodīga komercprakse. Pēc šādiem paziņojumiem nav šaubu par tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas noteikts Konkurences likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.

Līdzšinējais dialogs par Maksātnespējas likuma grozījumiem liecina, ka kreditoru un piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par cilvēku, tai skaitā bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas tam ir uzlikts ar likumu.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Līdz šim iedzīvotājiem tiek uzspiesti komercbanku pakalpojumi un nekādā veidā netiek ierobežota komercbanku visatļautība.

Esam izmantojuši savas likumos noteiktās tiesības un iesnieguši Saeimai savus priekšlikumus, lai grozījumi Maksātnespējas likumā būtu iedzīvotāju interesēs.

Norādījām deputātiem uz Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa izmaksām, kas ir nepieejamas personām ar maziem ienākumiem. Vērsām uzmanību, ka minimālās algas saņēmējam uz rokas tiek izmaksāti 265.34 eiro mēnesī. Maksātnespējas procesā noteikts, ka kreditoriem maksājamā summa nedrīkst būt mazāka par 1/3 no minimālās algas-120 eiro (360:3=120 eiro). Tas nozīmē, ka šim cilvēkam izdzīvošanai paliek 145,34 eiro, kas nav pietiekami, lai izdzīvotu (īrētu dzīvokli, ēstu, apģērbtos, nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ).

Ja maksātnespējas procesu iet fiziska persona, kurai ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 202,20 eiro mēnesī (322.20-120=202,20 eiro), kas ir 67,40 eiro katram, un tas ir ievērojami mazāk par nepieciešamo iztikas minimumu - 252 eiro mēnesī vienai personai. Fiziskām personām ar tik maziem ienākumiem nav iespējams sakrāt arī divas minimālās algas (720 eiro), ko iemaksāt maksātnespējas depozītā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Uzskatām, ka arī maksātnespējas procesā būtu jāsaglabā šai personai minimālā alga un minimālās algas saņēmējs būtu atbrīvojams no depozīta iemaksas.

Lūdzam deputātus izskatīt iespēju pārskatīt saistību dzēšanas procedūras termiņu, jo uzskatam, ka ir neiespējami izdzīvot pat gadu ar ienākumiem 145,34 eiro mēnesī, tāpēc lūdzam izskatīt iespēju samazināt saistību dzēšanas procedūras termiņu, kā tas ir Anglijā, un noteikt, ka minimālais saistību dzēšanas termiņš ir 6 mēneši, ja personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu un nav garāks par 2 gadiem, lai nodrošinātu, ka maksātnespējīgā persona ātrāk atgriežas ekonomikas apritē un maksā valstij nodokļus.

Vēlamies norādīt, ka 25.09.2014. Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas liek bankām kompensēt kredītņēmējiem kredīta maksājumu pieaugumu, tostarp saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības samazināšanos. Bankām var klāties plāni, jo kompensāciju kopējais apjoms tiek lēsts ap 3 miljardiem eiro. Liela daļa Ungārijas iedzīvotāju kopš 2000. gada ir ņēmuši aizdevumus ārvalstu valūtās - galvenokārt Šveices frankos, jo tas bija izdevīgi zemo procentu likmju dēļ. Taču, forinta vērtībai samazinoties, ir palielinājušies kredītmaksājumi, un daudzi kredītņēmēji vairs nespēj pildīt savas saistības.

Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāņem piemērs no citu valstu likumdevējiem savas valsts iedzīvotāju interešu aizstāvībā.

Ja Saeima tomēr nolems izslēgt nolikto atslēgu principu no pašu pieņemtā Maksātnespējas likuma, tad lūdzam ņemt vērā, ka šīs izmaiņas paredz piemērot fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz tām saistībām, kas uzņemtas pēc 2015.gada 1.marta; ja komercbankas iebilst pret šādiem grozījumiem, tad jāsecina, ka komercbankas ir iecerējušas atkārtot nekustamo īpašumu cenu mākslīgu palielināšanu un radīt vēl vienu ekonomisko krīzi.

Tagad tikai atliek gaidīt, kā labā šie 49 deputāti balsos nākošajā balsojumā par grozījumiem Maksātnespējas likumā.

* Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības vārdā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...