Iesaki rakstu: 
Kā jau kārtīgs Latvijas pilsonis reizēm skatos LTV raidījumu “Rīta panorāma”. Vienā no tādiem rītiem tur interviju sniedza Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, un sarunas gaitā izskanēja informācija, ka patvēruma meklētāju ēdināšanai tiekot tērēti 44 eiro dienā. Par šiem 44 eiro tiekot nodrošinātas trīs maltītes dienā. Mēnesī tas būtu 1320 eiro tikai par ēdināšanu. Vēl jau ir arī izdevumi par izmitināšanu, to apmērs netika minēts.
Nav noliedzams, ka cilvēkiem pienākas ēdiens un pajumte. Nepieciešamo dienas ēdiena vērtību esam ieguvuši un tagad saliekam šos skaitļus kopā ar Latvijā noteikto minimālo algu, kura bez kādiem aprēķiniem ir noteikta 700 eiro pirms nodokļu nomaksas (601 eiro pēc nodokļu nomaksas, t.i.20 eiro dienā) par 8 stundu darbu piecas dienas nedēļā, kur darbiniekam sanāk ēst 13 dienas mēnesī un 17 dienas gavēt, - pajumte, apģērbs, transports uz darbu vispār nesanāk.
Izejot no aprēķina, ka strādājošam cilvēkam ēdienam dienā pienākas vismaz 44 eiro (1320 eiro mēnesī), pajumtei 450 eiro mēnesī, nepieciešams arī apģērbs un apavi, transporta izdevumi, higiēnas preces, zāles utt., tad minimālajai algai Latvijā ir jābūt vismaz 2000 eiro.
Apstiprinot minimālo algu 700 eiro apmērā, likumdevēji Latvijā strādājošos cilvēkus, kas no savas nopelnītās darba algas maksā nodokļus, nostāda nevienlīdzīgā situācijā ne tikai ar patvēruma meklētājiem, bet arī paši ar sevi, jo sev viņi algas nosaka paši un sev naudu viņi nav žēlojuši.
Ir vēl viena iedzīvotāju grupa, kura tiek nostādīta krietni sliktākā stāvoklī nekā aptvēruma meklētāji, un tie ir pensionāri. Latvijā minimālā pensija ir 137 eiro (4,56 eiro dienā) apmērā par vismaz 15 nostrādātiem darba gadiem, - šiem cilvēkiem mēnesī sanāk ēst tikai 3 dienas, un pārējās 27 atliek tikai gavēt, pie kam to darīt zem tilta, jo mājokļa uzturēšanai naudas nav.
Vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro (19,2 eiro dienā), un tas nozīmē, ka absolūtajam vairākumam pensionāru sanāk paēst tikai 13 dienas mēnesī. Pat, ja pieņemam, ka pensionāri nestrādā smagu fizisku darbu, tāpēc varētu ēst mazāk nekā patvēruma meklētāji un deputāti, tad jāņem vērā, ka reizē ar vecumu nāk klāt veselības problēmas un nepieciešams vairāk līdzekļu veselības uzturēšanai.
Zinājāt, ka bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro mēnesī (5,7 eiro dienā)? Tā ir nauda, par kuru jāizdzīvo jaunajai māmiņai un bērnam. Latvijas likumdevēji ir izrēķinājuši, ka jaunajai māmiņai pietiek, ja viņa ēd nepilnas 4 dienas mēnesī? Teiksiet, ka ir arī ģimenes valsts pabalsts, ko var atvēlēt bērna uzturam. Jā, ir tāds pabalsts, bet tā apmērs ir vēl nesaprotamāks, jo vienam bērnam ir paredzēti 25 eiro mēnesī (0,83 eiro dienā). Ja jaunā māmiņa grib saņemt mazliet vairāk, tad jādzemdē uzreiz 4 bērni, tad katram būs 100 eiro mēnesī, bērni varēs ēst 2 dienas.
Nav jau tā, ka Latvijas likumdevēji nesaprastu, cik daudz naudas nepieciešams cilvēkam, lai tas nepazemotu cilvēka cieņu, jo paši par sevi viņi ir parūpējušies un savas algas un piemaksas ir aprēķinājuši, lai sanāk gan ēdienam, gan pajumtei, gan visiem citiem izdevumiem.
No Saeimas mājaslapā publicētās informācijas redzams, ka Saeimas deputāta mēnešalga 2024. gadā ir 4220 eiro pirms nodokļu nomaksas. Parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras. Viņiem ir iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju.
Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā ir vismaz 8440 eiro mēnesī, nerēķinot piemaksas, piemēram, kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem. Ministru algas noteiktas 7475 eiro apmērā, bet parlamentārie sekretāri atalgojumā saņems - 6631 eiro.
Rīgas mērs algā varēs saņemt 7234 eiro, valstspilsētu mēri - 5064 eiro mēnesī.
Finanšu izlūkošanas dienestā strādājošo maksimālais iespējamais atalgojums noteikts 11 476 eiro apmērā.
Vienīgais, ko es varu secināt no šiem nosauktajiem skaitļiem, - ka deputātiem, tiekot pie varas, aizmirstas par tiem, kas viņus ievēlēja, jo Saeimas vēlēšanās pie urnām iet vairākumā tieši tie, kuriem atvēlēts ēst tikai dažas dienas mēnesī. Vai tiešām deputātam pienākas ēst 10 reizes vairāk nekā slimnīcas sanitāram?
Ar šo es neaicinu cilvēkus sākt dedzināt pilis un muižas, tas varētu būt neefektīvi, bet sākt aizdomāties, ka kaut kas galīgi nav kārtībā ar vēlēšanu sistēmu. Pirms ievēlēšanas sola vienu, bet pēc ievēlēšanas dara pavisam ko citu, un nav iespējas šādus ievēlētus tautas pārstāvjus atsaukt. Ja gribam ēst vairāk nekā pāris dienas mēnesī, tad būtu jābūt iespējai pašiem izvēlēties, ko ievēlēt un atsaukt tos, kas nepilda solīto.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
