Iesaki rakstu: 
Es domāju, ka katram no mums vismaz reizi dzīvē ir piezagusies doma – cik labi būtu saņemt naudu tāpat vien, neko nedarot, vai maksimums strādāt par "Dormeo" matraču testētāju un pie viena beidzot arī kārtīgi izgulēties. Un ticiet vai ne - tas patiešām IR IESPĒJAMS!
To ir pierādījuši četri 14.Saeimas deputāti, kuri ne reizi nav kāpuši tribīnē pat kā komisiju referenti vai vienkārši bilduši kaut vienu vārdu komisiju sēdēs, kas nav "Labdien!" vai "Uz redzēšanos!", vai vismaz nākuši klajā ar kādu priekšlikumu. Trīs no šiem deputātiem atrodas (jo "strādā" būtu skaļi teikts) 14.Saeimas sastāvā kopš pirmās oficiālās dienas – 2022.gada 1.novembra.
Kuri tad ir šie deputāta pabalsta saņēmēji, un cik daudz nodokļu maksātāju naudas viņi ir iesūkuši? Dati apkopoti no Latvijas Republikas Saeimas pieejamās informācijas un tabulām.
Viktors Pučka - partijas "Stabilitātei" deputāts. Pamanījies 20 mēnešu laikā nopelnīt ne tikai 55 411,55 € algu, bet arī saņemt kompensāciju 16 375,45 € par dzīvokļa īri un transportu, kas ir otrā lielākā kompensācija 14.Saeimā. Kopā sanāk 71 787 € nodokļu maksātāju naudas.
Jefimijs Klementjevs – partijas "Stabilitātei" deputāts. Atšķirībā no sava partijas biedra Viktora Pučkas ir piekopis mazliet askētiskāku dzīvesveidu un nekādas kompensācijas nav pieprasījis. 20 mēnešu laikā algā kopumā ir nopelnījis 57 979,91 €.
Ričards Šlesers - partijas "Latvija Pirmajā Vietā" deputāts. Bijušais kandidāts uz Eiropas Parlamentu 20 mēnešu laikā algā ir nopelnījis 58 084,09 €, kas visticamāk, salīdzinot ar tēva doto kabatas naudu čupačupsiem, lai dēlam tikai aizbāztu muti un viņš nerunātu, ir tīrais nieks.
Nodokļu maksātāji kopā šiem trīs deputātiem 20 mēnešu laikā ir samaksājuši 187 851 €. Tā lūk!
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
