Deputātes Siliņas firma par 5,3 miljoniem pasūtījusi būvprojektu "Gaismas pils" cēlējiem "RBSSKALS"
PIETIEK24.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie frakcijām nepiederošajai Saeimas deputātei Elīnai Siliņai pieder ar Gaismas pils cēlējiem - būvfirmu RBSSKALS – cieši saistīts uzņēmums, kas šogad šai būvfirmai veicis 5,3 miljonu latu pasūtījumu, liecina politiķes iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2011. gadu un Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
Ar RBSSKALS vēsturiski saistīts arī Siliņas civilvīrs Andris Treijs, kuram kopā ar būvfirmas līdzīpašnieku, miljonāru Māri Saukānu pieder SIA Damma. Tādēļ jau brīdī, kad Siliņas pārstāvētais tā dēvētais „Olšteina sešinieks” ieguva politisku ietekmi pār Satiksmes ministriju, kuluāros izskanēja bažas par politiķes saistību ar RBSSKALS, ņemot vērā SM kapitālsabiedrību iepirkumus no būvfirmām.
Sev piederošo uzņēmumu SIA Ķīpsala-Zunds Siliņa bija uzrādījusi jau 2011. gada vasarā Centrālajai vēlēšanu komisijai sniegtajās ziņās, kad kandidēja Saeimas ārkārtas vēlēšanās no Zatlera reformu partijas, no kuras atšķēlās tā dēvētā „Olšteina sešinieka” sastāvā. Kā rāda Lursoft dati, visas 396 šī uzņēmuma kapitāldaļas, ieguldot 3168 latus, no AS RBSSKALS Siliņa iegādājusies 2011. gada martā.
Šis darījums tika veikts vairākus mēnešus pirms notikumiem, kas noveda pie ārkārtas vēlēšanām un ZRP izveides. Tomēr ar AS RBSSKALS vēsturiski bijis saistīts Siliņas civilvīrs un bērnu tēvs Andris Treijs. Savulaik viņš bijis arī AS RBSSKALS valdes loceklis, bet visus amatus pameta pēc skandāla 2008. gadā, kad tika notiesāts ar reālu cietumsodu par kukuļa došanu Rīgas ceļu policijas priekšniekam.
Lai gan SIA Ķīpsala-Zunds formāli mainīja īpašnieku, 100% pārejot Siliņas īpašumā, firmas vienīgais valdes loceklis un faktiskais vadītājs nemainījās – vēl šobrīd, kā liecina Lursoft dati, firmas valdes priekšsēdētājs ir vienlaikus AS RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss. AS RBSSKALS mājaslapā atrodamā informācija vēsta, ka SIA Ķīpsala-Zunds ir būvfirmas „ieguldījumu sabiedrība konkrēta projekta realizēšanai”.
Visticamāk runa ir par SIA Ķīpsala-Zunds iecerēto zema enerģijas patēriņa biroju ēku Ķīpsalā, Matrožu ielā 32. Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, šā gada janvārī SIA Ķīpsala-Zunds pasūtījumu par zema enerģijas patēriņa biroju ēkas Ķīpsalā būvprojekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, saskaņošanu un būvniecību uzvarējusi SIA RBSSKALS Būvvadība. Paredzamā līguma cena ir 5 312 239,30 latu.
Vismaz daļēji šīs izmaksas tiks segtas no valsts budžeta programmas „Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI)”, ko administrē SIA Vides investīciju fonds, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Edmunda Sprūdža (ZRP) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 2011. gada 15. jūlijā fonds apstiprinājis SIA Ķīpsala-Zunds pieteikto projektu zema enerģijas patēriņa biroju ēkas Ķīpsalā celtniecībai. Projekta kopējās izmaksas tobrīd tika lēstas 3,2 miljoni latu, KPFI finansējums – 354 811 lati, bet kopējās attiecināmās izmaksas – 750 000 latu. Finansējumu KPFI valsts iegūst, pārdodot Latvijai piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas un šis finansējums tiek izmantots projektos, kas, piemēram, uzlabo energoefektivitāti.
Pērnā gada septembrī Rīgas pilsētas būvvalde Siliņai piederošā SIA Ķīpsala-Zunds projektam deva zaļo gaismu, lemjot, ka tam nav nepieciešama sabiedriskā apspriešana, vajadzīgs tikai saskaņojums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par krasta nostiprinājuma ierīkošanu, kā arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
