Deputātes Ingas Bērziņas deklarācija saka: es protu šiverēt
Pietiek lasītājs23.05.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) valsts amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. Šķiet, kas tur sevišķs – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverīgas ap naudīgiem jautājumiem.
Pēdējais Bērziņas iznāciens saistīts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot grozījumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsējamās tabakas pieejamību.
Pirms tam Bērziņa, būdama Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, iezīmējās, rūpējoties par uzņēmumiem, piemēram, par SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcu.
Un atkal šķiet, kas gan tur sevišķs, - deputātiem taču jārūpējas par tautas labklājību. Pareizi. Jārūpējas par kopējo turību un arī par savu.
Bērziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rūpējoties par kopēju labumu, arī pašas labums mazumā neiet. Tā, piemēram, pašvaldības deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas īpašumā bija tikai četri dzīvokļi Kuldīgā. Bērziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzīvokļi Kuldīgā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzīvokļi Kuldīgā un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā.
Ar pašvaldības deputāta algu pie daudzu dzīvokļu iegādes? Bērziņa parāda, ka var! Vēl vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzīvokļiem, bet arī veidot uzkrājumus. Tā, piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Bērziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmērā un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzīvokļu vietā jau parādījušies seši, Bērziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzīvokļu vietā parādījušies astoņi un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā, Bērziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arī nevienas parādsaistības.
Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.
Atveram Kuldīgas domes mājaslapas arhīvu, un tur 2014. gada 25. novembrī, laikā, kad domi vadīja Bērziņa, publicēts šāds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rūpnīca”. Paziņojumā norādīts par uzņēmēju tikšanos ar Kuldīgas novada Domes vadību, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas Kuldīgas domes vadības simpātijas pret paziņojumā pieminēto uzņēmēju un viņa iecerēto biznesu.
Ej nu sazini: nejaušība vai likumsakarība, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomēr ir!
Ejam tālāk. Šā gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārī tika apspriesti grozījumi Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Bērziņa. Deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.). Pirms tam bija zināms Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību. Šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai. Taču nekā! Sēdē sākās neticamas lietas. Bērziņa pēkšņi atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu. Tas nozīmēja piekšlikumu iekonservēšanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brīdī varēja uzelpot un ievilkt plaušās kuplu dūmu uz Bērziņas veselību.
Likumsakarība vai nejauša sagadīšanās? Ej nu sazini! Jāpēta tālāk!
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
