Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi kaislībām Saeimā par dažādu jaunu nikotīna produktu aplikšanu ar nodokļiem un kārtējiem ierobežojumiem, visai pamanāms ir Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis un apgarotu cilvēku - JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna.
Viņš gan kopā ar krietniem kolēģiem panāca pamatīgo akcīzes nodokļa pieaugumu cigarešu konkurentiem pagājušā gada nogalē, gan šobrīd cīnās par kārtējiem priekšlikumiem, kas lielāko daļu no cigarešu alternatīvajiem produktiem aizliegtu vispār.
Iespējams, lāga tautas kalps nudien sācis cīnīties par veselīgu dzīvi, Tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka padomju laikos Žunnas kungs pats ir bijis mediķis ar nelielu stāžu savā profesijā, vēlāk veterinārfeldšeris Mazsalacas kolhozā.
Pārsteidz kaut kas cits. Pirms ievēlēšanas Saeimā šis pats Normunds Žunna bija redzams Saeimā kā Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis - stratēģiskās komunikācijas direktors, kas aktīvi aizstāvēja cigarešu industrijas intereses.
Kā tas iespējams, ka cilvēks pāris gadu laikā no cigarešu industrijas lobista ir pārvērties par nesavtīgu sabiedrības veselības aizstāvi un kaismīgu cīnītāju pret kaitīgajiem nikotīna produktiem?
Spriežot pēc Google, visa Žunnas kunga bagātīgā pieredze liecina par to, ka viņš spēj mainīties – no vetārsta par drošībnieku, tad muitnieku un muitas brokeri, tad pašvaldības darbinieku, bankrotējušu uzņēmēju un apgarotu trenneri biznesā un kur un kā tik vēl ne, vien kautri noklusējot savu karjeru pie tirgotājiem tieši pirms ievēlēšanas Saeimā.
Iespējams, rakstura dinamisms viņam neļauj veltīt spēkus un enerģiju kādai vienai nodarbei. Visnotaļ apsveicama īpašība. Bet varbūt izskaidrojums ir tajā, ka cigaretes un tā sauktie bezdūmu produkti atšķiras un savstarpēji asi konkurē, kas kļūst aizvien skaidrāk redzams.
Iepriekšējā Saeima bija visai skarba pret cigarešu ražotājiem un tirgotājiem. Savukārt šī Saeima ir pievērsusies tieši bezdūmu produktu apkarošanai, maigi attiecoties pret vecajām labajām cigaretēm. Piemēram, akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm šogad ir tikai 5%, kamēr bezdūmu produktiem līdz pat 1000%, uzreiz par kārtu augstāk nekā kaimiņvalstīs.
Pēc paša Normunda Žunnas vārdiem, “Jaunajā konservatīvajā partijā iestājos, jo, strādājot NVO sektorā, iepazinos ar valsts pārvaldes nepieļaujamo attieksmi pret uzņēmējiem. JKP komandā redzu iespēju sakārtot valsts pārvaldi tā, lai valsts iestādes būtu uzņēmēju padomdevējs un palīgs”.
Un krietnais deputāts tur doto vārdu. Kaut daļēji, jo nevar noliegt, ka vismaz divas lielas starptautiskas cigarešu kompānijas ir ļoti pateicīgas deputātam Žunnam.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
