Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi kaislībām Saeimā par dažādu jaunu nikotīna produktu aplikšanu ar nodokļiem un kārtējiem ierobežojumiem, visai pamanāms ir Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis un apgarotu cilvēku - JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna.
Viņš gan kopā ar krietniem kolēģiem panāca pamatīgo akcīzes nodokļa pieaugumu cigarešu konkurentiem pagājušā gada nogalē, gan šobrīd cīnās par kārtējiem priekšlikumiem, kas lielāko daļu no cigarešu alternatīvajiem produktiem aizliegtu vispār.
Iespējams, lāga tautas kalps nudien sācis cīnīties par veselīgu dzīvi, Tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka padomju laikos Žunnas kungs pats ir bijis mediķis ar nelielu stāžu savā profesijā, vēlāk veterinārfeldšeris Mazsalacas kolhozā.
Pārsteidz kaut kas cits. Pirms ievēlēšanas Saeimā šis pats Normunds Žunna bija redzams Saeimā kā Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis - stratēģiskās komunikācijas direktors, kas aktīvi aizstāvēja cigarešu industrijas intereses.
Kā tas iespējams, ka cilvēks pāris gadu laikā no cigarešu industrijas lobista ir pārvērties par nesavtīgu sabiedrības veselības aizstāvi un kaismīgu cīnītāju pret kaitīgajiem nikotīna produktiem?
Spriežot pēc Google, visa Žunnas kunga bagātīgā pieredze liecina par to, ka viņš spēj mainīties – no vetārsta par drošībnieku, tad muitnieku un muitas brokeri, tad pašvaldības darbinieku, bankrotējušu uzņēmēju un apgarotu trenneri biznesā un kur un kā tik vēl ne, vien kautri noklusējot savu karjeru pie tirgotājiem tieši pirms ievēlēšanas Saeimā.
Iespējams, rakstura dinamisms viņam neļauj veltīt spēkus un enerģiju kādai vienai nodarbei. Visnotaļ apsveicama īpašība. Bet varbūt izskaidrojums ir tajā, ka cigaretes un tā sauktie bezdūmu produkti atšķiras un savstarpēji asi konkurē, kas kļūst aizvien skaidrāk redzams.
Iepriekšējā Saeima bija visai skarba pret cigarešu ražotājiem un tirgotājiem. Savukārt šī Saeima ir pievērsusies tieši bezdūmu produktu apkarošanai, maigi attiecoties pret vecajām labajām cigaretēm. Piemēram, akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm šogad ir tikai 5%, kamēr bezdūmu produktiem līdz pat 1000%, uzreiz par kārtu augstāk nekā kaimiņvalstīs.
Pēc paša Normunda Žunnas vārdiem, “Jaunajā konservatīvajā partijā iestājos, jo, strādājot NVO sektorā, iepazinos ar valsts pārvaldes nepieļaujamo attieksmi pret uzņēmējiem. JKP komandā redzu iespēju sakārtot valsts pārvaldi tā, lai valsts iestādes būtu uzņēmēju padomdevējs un palīgs”.
Un krietnais deputāts tur doto vārdu. Kaut daļēji, jo nevar noliegt, ka vismaz divas lielas starptautiskas cigarešu kompānijas ir ļoti pateicīgas deputātam Žunnam.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
