Iesaki rakstu: 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Manā ieskatā neviens no viņiem nevarēja šādi ar ultimātu mēģināt ierobežot Demos saturu, tāpēc lūgumus neņēmu vērā. Tam sekoja attiecīgo darboņu publiski paziņojumi par izstāšanos ne tik koleģiālos toņos, kādos ceļu šķiršanās tika apspriesta mūsu starpā. Tās ir emocijas, un, jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šādām publiski personiskām un dramatiskām ceļabiedru atvadām. Tomēr, tā kā tviterī un citur komentāros izskan visādi nepatiesi minējumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sākuma ir bijusi svarīga Rodžera Skrūtona izpratne par “mēs” un par nacionālismu kā pilsonisku, ne etnisku predispozīciju. Demos iestājas par vārda brīvību un nepieciešamību sarunāties kā priekšnoteikumu jebkādai kompromisos balstītai politikai. Demos konferencē ir vieta gan sabiedrībā zināmu atbalstu baudošam kareivīgam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionālismam, gan tā skarbai kritikai.
Demos mērķis ir mainīt politisko kultūru — aicināt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mācīt politiskos tikumus. Demos mērķis nav virzīt kādas par katru cenu uzspiežamas, vispareizākās programmas indoktrināciju. Demos mērķis ir aicināt politiskās arēnas dalībniekus apzināties, ka laba politika var rasties tikai godīgā arēnā. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispār), tā ir arī to vai to neesamības uzturēšana caur sarunu. Saruna par nesamierināmo ir kara atlikšana.
Konservatīvisma sakne ir faktiskā stāvokļa, faktiskās vēstures un faktisko līdzcilvēku apzināšanās un uztvere, ka pastāvošais ir sava veida mierizlīgums. Konservatīvie noraida atriebības, kolektīvas vainas un atdarīšanas, konservatīvie noraida kosmiska taisnīguma alkas.
Manas sabiedriskās aktivitātes motivē rūpes par manu dzimteni un vienīgajām mājām Latviju. Es uzskatu, ka pastāv nacionālisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes, un es uzskatu, ka ir būtiski tās paturēt prātā, jo īpaši laikos, kad dzimtenes mīlestības vārdā dzimtene kulturāli tiek padarīta arvien līdzīgāka Krievijai nekā liberālās demokrātijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar līkumu jautājumam, kas ir latviešu politiskās nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienīgās mājās, kuriem dārga ir vārda brīvība, demokrātija un kurus interesē konservatīvisms kā domāšanas veids, aicinu 10. decembrī uz mūsu kārtējo sesiju Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents.
Pasākuma pirmajā daļā ar īsām zibensrunām par tēmu runās raibs dažādu uzskatu pārstāvju pulciņš. Otrajā daļā būs jautājumi un atbildes, kas būs sadalīti trīs apakštēmās: 1) politika kā saruna, 2) nelietīgi politisko oponentu diskvalifikācijas paņēmieni, 3) "mēs" jeb kolektīvā identitāte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacījums kompromisu politikai.
Varbūt pasākuma formāts un tēmas plašais tvērums neļaus mums izvērsties un iet dziļumā, bet, atnākot uz šo sesiju, jūs svinēsiet vārda brīvību un augstāku politisko kultūru, kā arī sastapsiet līdzīgi sarunai atvērtus cilvēkus. Uz tikšanos!
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
