Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Demokrātijas caurais jumts

Jānis Urbanovičs
03.06.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību vēlēšanās. Taču ar šā lēmuma palīdzību valdošais vairākums paslauka zem tepiķa acīmredzamu, arvien pieaugošu demokrātijas krīzi mūsu valstī.

Tie, kas tagad jūtas gandarīti, ka šis kompromiss esot “novēris konstitucionālo krīzi” un pasargājis Saeimu no iespējamas atlaišanas draudiem, vēl dziļāk ielaiž šo kaiti. Jumts ir caurs: Satversme  un pastāvošā tiesiskā regulējuma sistēma negarantē varas atzaru neatkarību. Izpildvara diktē noteikumus likumdevējiem, tiesu varas neitralitāte rada šaubas, bet prezidentam izlīdzsvarošanai dotās pilnvaras netiek pietiekami  izmantotas. 

 Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumdošanas process tam ir uzskatāms piemērs. Kaut gan tas ir viens no būtiskākajiem lēmumiem - stūrakmens valsts attīstības jautājumos,  ATR apspriešanas gaitā un likuma pieņemšanā valdošajam vairākumam noteicošais bija ātrums, nevis kvalitāte. Likumsakarīgas sekas – nekonsekvence dažādos risinājumos un Satversmes tiesas spriedumi, kas stiepj garumā reformas norisi un rada arvien jaunus pretrunu mezglus.

Atgriezīšos pie  “Varakļānu lietas”. Neesmu saņēmis atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem. Kā varēja tā būt, ka tajā pašā dienā, kad Satversmes tiesa pasludināja savu spriedumu, uz Saeimu jau bija atnests likumprojekts  par ATR grozījumiem un pašvaldību vēlēšanu likums Madonas un Rēzeknes novados?

VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs apgalvo, ka tie sagatavoti “preventīvi”. Vai AT reformas tēvi var uzrādīt preventīvi sagatavotus likumprojektus arī visos citos apstrīdētajos gadījumos? Vai arī informācija no tiesu varas  par gaidāmo spriedumu tomēr noplūda izpildvaras virzienā?  Vai iespējams, ka augstie juristi vienas puses argumentus, kas sakrīt ar ministrijas pozīciju, sadzirdēja mazliet labāk kā Latgales balsi? Vai Saeimas pieņemtā likuma aizstāvju argumenti bija sagatavoti ar tādu pašu entuziasmu, kā protesta iesniedzēju?  Vai Satversmes tiesas priekšsēdētājas komentāri par “vairāk vai mazāk priviliģētiem novadiem” neiziet ārpus juridiskiem rāmjiem,  tā kā uz politikas pusi?

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, taču tas nenozīmē, ka tas nav apspriežams un kritizējams. 

Vēl jo vairāk pārsteidz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcība. Tautas priekšstāvji vēl neko nebija lēmuši, bet CVK, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, 28. maija vakarā pieņem lēmumu par vēlēšanu apturēšanu Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Ir zināms par sarunātām komandu sporta spēlēm, ko nosoda patiesie sporta fani. Bet kaut kas līdz šim nezināms ir iespējamā Saeimas lēmuma  “sarunāšana” ar  augstāko konstitucionālo uzraugu un izpildvaras institūciju… Šķiet, var sākt nojaust, ar ko valdošo koalīciju tā savaldzināja Kristīne Bērziņa iepretim ilggadējam CVK vadītājam, kurš tika bez kāda pamatojuma nomainīts, pie varas nākot “tiesiskuma koalīcijai”.

Vēl dažas piebildes par apgalvojumiem, ko atsevišķi konstitucionālo tiesību eksperti izteica par deputātiem, kuri nevēlējās izpluinīt Latgali. Mēs graujot valsts tiesiskos pamatus, neievērojam Satversmes tiesas nolēmumu… Gribu vērst uzmanību, ka Satversmes tiesas spriedumā īpaši uzsvērts, ka kultūrvēsturiskais aspekts ir vērā ņemams arguments novadu veidošanā, ja tas ietverts reformas kritērijos un tiek vienoti piemērots visos strīdīgajos gadījumos. Taču tieši VARAM izvēlējās ceļu likumu labot “ātri un bez žēlastības”, lai gan pastāvēja alternatīva to pārstrādāt prātīgi un nesteidzoties. Tāpēc nevajadzētu aizrauties ar tiesiskā nihilisma birku karināšanu.

Valdošās koalīcijas  rīcība ne pirmo reizi apliecina, ka Latvijā politiskās varas mehānismā pieaug  necieņa pret demokrātijas vērtībām, varas monopolizācija un tiesiska patvaļība.  Lietusargi ilgi vairs neglābs, jumts jālabo, iekams tas vēl nav sagrauts driskās.

Novērtē šo rakstu:

31
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...