Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreizējā kultūras ministre Helēna Demakova, caur tiesu mēģinot tikt vaļā no mikrolieguma, kas viņai piederošajā Siguldas novada mežā noteikts ap melnā stārķa ligzdu, ir centusies tiesu pārliecināt, ka sabiedrības un mediju „saceltā ažiotāža” ap šo lietu esot skaidrojama ar viņas politisko darbību. Tāpat, kā izriet no pilnā Administratīvās apgabaltiesas sprieduma šajā lietā, politiķe, kas Par labu Latviju sastāvā neveiksmīgi mēģināja iekļūt 10. Saeimā, tikpat neveiksmīgi ir piemeklējusi visdažādākos argumentus, lai tikai nevajadzētu saudzēt viņas mežā mītošā īpaši aizsargājamā putna ligzdu.

Tiesas uzklausītais liecinieks stāstījis, ka Demakovas mežā esošā ligzda esot vienīgā viņam zināmā melnā stārķa ligzda visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā un viss bijis labi tieši līdz brīdim, kad šajā teritorijā sākusies meža izciršana.

„Nu jau trīs gadus neizdodas perējums. Šogad melnais stārķis tika redzēts, bet perējums nav izdevies. Stārķi dzīvo pāros, bet tos abus kopā nevar bieži redzēt. Tas, ka tiem neizdodas perējumi, nenozīmē, ka tie tur nedzīvo. Šogad pavasarī un vasarā redzējis melno stārķi, kā arī saņēmis informāciju no iedzīvotājiem, kuri melno stārķi redzēja,” atstāstīts tiesas spriedumā.

Taču, kā izriet no tiesas sprieduma, Demakova ir veikusi apjomīgu darbu, lai tikai atbrīvotos no neērtā putna.

Pirmām kārtām eksministre mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka, ja reiz mikroliegums nav ticis izveidots jau 2004. gadā, kad to ierosināja Latvijas Dabas fonds, neesot nekāda pamata tādu izveidot 2009. gadā, jo tādējādi, kā skaidrojusi eksministre, tiktu „pārkāpts vienlīdzības princips, proti, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem gan 2004., gan 2008.gadā ir pieņemti divi dažādi lēmumi”.

No tiesas materiāliem izriet, ka tāpat Demakova jau kopš 2008. gada pavasara enerģiski cīnījusies par to, lai tiktu atzīts – nekādas apdzīvotas melnā stārķa ligzdas viņas mežā nemaz nav.

20. martā viņa sniegusi GNP administrācijai un vides ministram savu viedokli par mikrolieguma izveidošanu, norādot, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedra O.E. 2007.gada 24.oktobra atzinumu viņas mežā neesot konstatēta aizsargājamu putnu klātbūtne, kuriem būtu izdalāmi mikroliegumi. Uz robežstigas esot konstatēta vienīgi „mākslīgi uzstādīta ligzdas pamatne bez kādām apdzīvotības pazīmēm”.

Tiesa, izrādījies, ka nezināmu iemeslu dēļ Demakova kā ekspertu izraudzījusies tieši tādu Ornitoloģijas biedrības biedru, kurš nemaz nav iekļauts to ekspertu sarakstā, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par mikroliegumu veidošanu.

Savukārt tā paša gada jūlijā Gaujas Nacionālā parka vecākā eksperte, piedaloties ornitologam, melno stārķu ekspertam ar asistentu un Demakovas pilnvarotajai personai, jau konstatējuši nevis „mākslīgi uzstādītu ligzdas pamatni”, uz ko uzstāja Demakova, bet gan īstu ligzdu ar visām pazīmēm, ka „stārķi ir ligzdojuši nesekmīgi, pie ligzdas plānas samīcītas olu čaumalu druskas, mazuļu šogad ligzdā nav”. Bijis arī pilnīgi droši, ka zem ligzdas atrastās olu čaumalas pieder tieši melnajam stārķim.

Kā izriet no tiesas sprieduma, arī pati Demakova savos skaidrojumos tiesai pieminējusi „apsi ar regulāri apdzīvotu melnā stārķa ligzdu”, taču tas viņai nav traucējis vēlmi tikt vaļā no mikrolieguma argumentēt ar to, ka ligzdas apsekošana gan notikusi, tomēr nepareizā laikā, līdz ar ko „konkrētais apsekojuma rezultāts nav izmantojams fakta noteikšanai”.

„Saskaņā ar Gaujas Nacionālā parka (GNP) administrācijas 2008.gada 10.aprīļa vēstulē norādīto, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota, apsekošana jāveic ligzdošanas laika posmā līdz 2008.gada 15.jūnijam. Neskatoties uz to, ar 2008.gada 10.jūnija vēstuli Nr.1-8/299 GNP administrācija norādījusi, ka ligzdas apsekošana notiks 2008.gada jūlija mēnesī. Tādējādi saskaņā ar GNP administrācijas iepriekšminēto termiņu, apsekošana, kura reāli notika 2008.gada 18.jūlijā, notika mēnesi vēlāk par norādīto termiņu, kurā apsekošana veicama, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota,” tiesas spriedumā izklāstīti Demakovas argumenti.

Eksministre savā sūdzībā par pirmās instances lēmumu viņas „pretstārķa lietā” arī īpaši norādījusi, ka viņas intereses neievērojošais Vides ministrijas lēmums par mikrolieguma izveidošanu esot nepārprotami „skaidrojams ar viņas politisko darbību, uz ko norāda arī masu medijos saceltā ažiotāža pirms lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma izveidi”.

Demakova arī mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka Vides ministrija nav veikusi visu ar mikrolieguma izveidošanu saistīto dokumentu „kontroli un izvērtēšanu, tai skaitā arī attiecīgās nozares eksperta atzinuma izvērtēšanu”. Par to liecinot tas, ka ministrijas lēmumam vienkārši pievienota Latvijas Ornitoloģijas biedrības iesniegtās mikrolieguma shēmas un robežu apraksta kopija bez nekādām izmaiņām.

Turklāt ministrija esot arī ignorējusi pienākumu izvērtēt viņas viedokli un argumentus konkrētajā lietā, kā arī veikusi virkni citu prettiesisku darbību. Tāpēc esot nepieciešams jauns eksperta atzinums, jo saskaņā ar Demakovas aprakstīto pārliecību tikai „uz tā pamata tiesa varēs secināt, vai lēmums ir tiesisks attiecībā uz pieteicēju, jo ar to tikušas ierobežotas pieteicējas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz īpašumu”.

Tomēr tiesa jau otrajā instancē lēmusi par labu stārķim un par sliktu Demaovai. Pagaidām nav zināms, vai eksministre turpinās cīnīties pret stārķi: Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi