„Delnai” 300 000 eiro par „kapu tramvaja” uzraudzīšanu bijuši izmisīgi vajadzīgi tās eksistencei

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Delnas 2015. gada darbības pārskats, organizācijas šā gada plānos ietilpis darbs pie KNAB uzraudzības un jauna KNAB likuma izstrādes, lobēšanas normatīvā ietvara izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana uzlabojumiem un darbs pie NVO līdzdalības stiprināšanas un NVO fonda nostiprināšanas.

Tāpat Delnas šāgada plānos minēts darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas, interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra darbības turpināšana, Līdzdalības līguma (Integrity Pact) ieviešana un īstenošana Latvijā, uzraugot Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļa izlietošanu, kā arī „līdzdalība publiskajā pārvaldē”.

Šo darbu veikšanai Delnai ir bijuši vajadzīgi vairāk nekā 50 tūkstoši eiro gadā, - 49 903 eiro gada laikā ir bijusi triju organizācijas ar darba līgumiem nodarbināto darbinieku darba algu kopsumma, kam vēl jāpieskaita sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Taču jau pērn Delna no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus nav spējusi uzturēt: kā rāda tās gada pārskats, organizācija gada laikā biedru maksājumos ir saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmē, ka pat savu algu saņemšanai Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu.

Tiesa, pērn Delnu finansiāli paglāba Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie pērn bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro.

Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, ir kļuvusi aizvien neizvēlīgāka ziedotāju izvērtēšanā, - pērn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un bēdīgi slavenā miljonāra Daumanta Vītola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.

Delnas pārskats arī rāda, ka šajos būtiski samazinātā finansējuma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupības pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.

Tostarp ir pamatīgi „apcirptas” arī Delnas darbinieku algas, - vēl 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrīz par pusi vai par vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro.

Gada pārskats arī apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansē šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Kā organizācijas darbu kavējošos faktorus Delna minējusi:

„1. Nepietiekams valsts finansiālais atbalsts NVO, īpaši Delnas darbības jomā „korupcijas ierobežošana” un interešu pārstāvniecībā.

2. Augsts administratīvais slogs biedrībām un nodibinājumiem neatkarīgi no to apgrozījuma vai citiem darbības intensitātes kritērijiem.

3. Vidēji pārāk zems administratīvo un cilvēkresursu izdevumu limits Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajās projektu programmās.

4. Ļoti daudz NVO, kuras darbojas individuāli un lobē šauru interešu intereses. Trūkst saliedētības NVO sektorā.

5. Nav izstrādāts līdzdalības regulējums (Integrity pact).”

Nekādus plašākus Delnas vadības komentārus par organizācijas finansiālo stāvokli un izredzēm bez „kapu tramvaja” finansējuma Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt. Kā zināms, Delna vienmēr ir vēlējusies klusēt par saviem pašas finanšu jautājumiem.

Novērtē šo rakstu: