Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna ir publicējusi apjomīgu dokumentu ar nosaukumu „Delnas paveiktais, uzraugot Skanstes tramvaja projektu”, taču vēl aizvien slēpj no Eiropas Komisijas finansējuma apjomu, ko šī organizācija saņēma par faktiski „kapu tramvaja” projekta piesegšanu.

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie Delnas darbības pārskati, jau 2015. gadā organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vairs nespēja uzturēt: gada laikā Delna  biedru maksājumos bija saņēmusi vien 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmēja, ka pat savu algu saņemšanai Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu. Tai bija nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro.

Delnu uz laiku finansiāli paglāba Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Šajā situācijā organizācijai īsts finansiālais glābiņš bija Eiropas Komisijas (EK) finansētais projekts, kura ietvaros 11 ES valstīs vienlaicīgi tiek izmēģināts Integritātes pakts kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES fondu atbalstu. „Līdz 356 731 eiro” – šāda bija summa, ko Delna cerēja četru gadu laikā saņemt par savu līdzdalību Rīgas domes „bīdītā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzībā.

Šo naudu saskaņā ar oficiālo paziņojumu bija paredzēts izmantot „juridisko un būvniecības ekspertu piesaistei, organizēt vairākas publiskās diskusijas un citus pasākumus, lai informētu sabiedrību par projekta attīstības gaitu, kā arī segt citus ar projekta uzraudzību saistītos izdevumus”.

Taču izrādījās, ka uzraudzība ir bijusi nekvalitatīva, ekspertu izraudzīšanās notikusi necaurspīdīgi, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par „kapu tramvaja” līguma laušanu, un Rīgas satiksmei tika pieprasīts atmaksāt jau saņemtos līdzekļus.

Šā gada 26. februārī - divarpus mēnešus pēc uzņēmuma Rīgas satiksme amatpersonu aizturēšanas apjomīgā kukuļošanas lietā - Delna nāca klajā ar „Pārskatu par Rīgas satiksmes īstenotā zemās grīdas tramvaju iepirkuma uzraudzību”.

Lai gan pārskatā bija apgalvots, ka Delnas eksperti sekojot „visiem projekta iepirkumu procesiem, sākot no iepirkumu komisijas izveidošanas un beidzot ar līguma noslēgšanu un izpildi”, tas tika publiskots gandrīz pusotru mēnesi pēc tam, kad Rīgas satiksmes iepirkumu komisija pati bija nolēmusi pārtraukt gan šo iepirkumu, gan arī iepirkumu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi.

„Ja iepirkums nebūtu pārtraukts, Delna publicētu savu apskatu par iepirkuma gaitu un norādītu uz riskiem, kas rodas atstājot sašaurinošu prasību iekļaušanu iepirkumos,” – šādi pārskatā tika mēģināts izskaidrot Delnas ilgstošo klusēšanu saistībā ar iepirkumu.

Taču vienlaikus pārskatā bija atzīts, ka tikai 6. februārī – tātad vairāk nekā divas nedēļas pēc iepirkumu apturēšanas – Delna nosūtījusi Rīgas satiksmei oficiālus jautājumus „par dažādiem tehniskajiem parametriem, kas iekļauti projekta tehniski ekonomiskajā pamatojumā, piemēram, par tramvaju pieļaujamo garumu un Rīgas tramvaju infrastruktūru kopumā”.

Pārskatā bija atzīts arī tas, ka Delna nevis EK apmaksātajā uzraudzīšanas procesā, bet gan tikai no medijiem bija uzzinājusi, piemēram, to, ka „saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem iepirkumu līgumiem Škoda kavējusi un turpina kavēt transporta līdzekļu piegādes termiņus Rīgai”.

Lai kliedētu šaubu ēnu, ko novēlotie, no mediju publikācijām smeltie jautājumi par sadarbību ar uzņēmumu Škoda Transportation un apgalvojumi par it kā plānoto risku apskatu meta pār visu Delnas darbību šī EK finansētā projekta ietvaros, organizācijai tika lūgts iepazīstināt sabiedrību ar dokumentāciju, kas apliecinātu, ka tiešām ir tikusi veikta regulāra un detalizēta iepirkuma uzraudzība.

Delna savā pārskatā bija apgalvojusi, ka tā esot sniegusi Rīgas satiksmei gan rekomendācijas par tehniskajiem parametriem un kritērijiem tramvaju piegādātājiem, gan ieteikumus par tehniskās specifikācijas pirmo versiju, pēc kuras tramvaji būtu jāražo.

Taču pēc ilgstošas sarakstes izrādījās, ka Delna šīs it kā izstrādātās rekomendācijas atklāt nevar vai nevēlas. Pēc sākotnējas atrakstīšanās Delnas jurists Jānis Veide vispirms pavēstīja, ka „ar šiem jautājumiem aicinām vērsties pie Rīgas satiksmes”. Tikai tad, kad Delnai tika lūgts dot Rīgas satiksmei savu oficiālu piekrišanu sarakstes publiskošanai, izrādījās, ka tās nodošanu sabiedrībai nevēlas pati Delna. „Sarakstes ir notikušas starp Delnu un Rīgas satiksmi darba ietvaros, šajā brīdī šo informāciju nevaram publiskot,” Pietiek beidzot atzina J. Veide.

Bēdīgi slavenais uzņēmums Rīgas satiksme ir izteicis Delnai publiskus pārmetumus par to, ka tā zemās grīdas tramvaja iepirkumā kā ekspertus iepirkumu specifikācijas vērtēšanā piesaistījusi uzņēmumus 4 bee un CMB, kuru pamatdarbība ir saistīta ar apkures, ventilācijas un kondicionēšanas projektēšanu, kā arī būvju un būvprojektu ekspertīzes veikšanu un energoefektivitātes risinājumu izstrādi.

Turklāt tumšu šaubu ēnu pār ekspertu iepirkuma procedūru met fakts, ka, kā rāda Lursoft datu bāzes, abi „neatkarīgie ekspertu uzņēmumi” patiesībā ir cieši saistīti. SIA 4 bee valdē ir 1976. gadā dzimušais Māris Briška un 1968. gadā dzimušais Artis Dzirkalis, kuri abi ir uzņēmuma līdzīpašnieki, un arī otra „neatkarīgā ekspertu uzņēmuma” – SIA CMB valdē, kā rāda Lursoft dati, ir šie paši abi uzņēmēji, turklāt A. Dzirkalis ir arī vienīgais uzņēmuma īpašnieks.

Lai pārliecinātos par EK apmaksātā Integritātes pakta projekta ietvaros veiktā ekspertu atlases konkursa objektivitāti un caurspīdīgumu, Delnas vadībai tika lūgts atklāt sabiedrībai sēžu protokolus, kuri atklātu procesu, kādā izraudzīti šie eksperti, un šī iepirkuma gala lēmumu. Taču izrādījās, ka arī šos dokumentus, kas atklātu, kā tieši notikusi ekspertu izvēle, Delna sabiedrībai nodot nevēlas. „Gala lēmums un sēžu protokols ir pieejams iepirkuma dalībniekiem,” Pietiek pēc atkārtota lūguma pavēstīja J. Veide.

 „Kopējais Integritātes pakta projekta budžets ir 356 731 EUR. Visa informācija par mūsu projektiem un to finansējumu ir pieejama mūsu mājas lapā un gada pārskatos,” – šādu skaidrojumu Delna sniedz uz jautājumu par Eiropas Komisijas finansējumu, ko tā saņēmusi par Skanstes projekta līdzšinējo uzraudzīšanu.

Taču patiesībā ne sabiedrības par atklātību gada pārskati, ne arī tās interneta mājas lapa nesniedz nekādu skaidrību par to, kādas summas tā saņēmusi tieši par „kapu tramvaja” projekta uzraudzību un kā tieši tās izlietotas.

Delnas 2017. gada pārskatā atklāts vienīgi tas, ka „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem” tā gada laikā saņēmusi 166 391 eiro lielu finansējumu, taču sīkāk – no kādiem tieši avotiem un par kādiem tieši pakalpojumiem saņemtas konkrētas summas – nekas netiek atklāts.

Kā izrādās, šāda noslēpumainība ir nevis nejaušība, bet Delnas vadības stingra nostāja – par finansējuma izlietojumu atskaitīties nevis sabiedrībai, bet „projektu donoriem”. „Delna neatklāj summas, kādās porcijās saņem piešķirto projekta finansējumu. Par izlietoto finansējumu Delna atskaitās atsevišķi projektu donoram, kurš apstiprina izmaksu attiecināmību veiktajām aktivitātēm. Šī ir ierasta prakse arī Eiropas Komisijas finansētos projektos,” apliecina J. Veide.

Pagājušā gada 22. marta Delnas biedru sapulcē labotie biedrības statūti noteic, ka viens no tās darbības būtiskākajiem mērķiem ir „veicināt informācijas atklātību un pieejamību valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās”.

Savukārt 2017. gada 5. oktobrī pieņemtajā Delnas Ētikas kodeksā ir īpaši noteikts, ka „atklāta Delnas darbība nodrošina augstu darba kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos” un ka „Delnas darbības princips ir iespējami plaša atklātība un caurskatāmība lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, izpildē un īstenošanā”.

Taču, kad biedrības direktorei Lienei Gāterei Pietiek uzdod jautājumu, vai tiešām Sabiedrība par atklātību - Delna Latvijas sabiedrībai neatklās konkrētas summas, kādas tā saņēmusi konkrēta projekta finansējuma ietvaros, bet atskaitīsies tikai un vienīgi "projektu donoram", Delnas vadītāja to izvairīgi apliecina.

Delna izpilda prasības, kas noteiktas līgumos ar donoriem un Latvijas likumos. Mūsu mājas lapā www.delna.lv nodrošinām atklātību par projektiem, publicējam organizācijas finanšu pārskatus utt.,” – šāda ir L. Gāteres atbilde.

Uz atkārtotu jautājumu, vai Sabiedrība par atklātību – Delna tiešām Latvijas sabiedrībai neatklās konkrētas summas, kādas tā saņēmusi konkrēta projekta finansējuma ietvaros, atklātību un caurspīdīgumu aizstāvošās biedrības direktore vairs neatbild.

Pietiek šodien publicē arī nule publicēto Delnas dokumentu „Delnas paveiktais, uzraugot Skanstes tramvaja projektu”, kas ir īpaši daiļrunīgs, ņemot vērā aprakstītos faktus:

„Informāciju sagatavoja Biedrība “Sabiedrība par atklātību - Delna”.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību - Delna” (Delna) Eiropas Komisijas finansēta projekta “Integritātes pakts* - pilsoniskās kontroles mehānisms ES fondu uzraudzībai” ietvaros kopš 2016. gada 25. novembra veica Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” īstenotā Skanstes tramvaja projekta iepirkumu uzraudzību. Kopš uzraudzības sākuma līdz pat ES finansējuma “Rīgas satiksmei” apturēšanas brīdim Delna konstatēja un ziņoja par vairākiem pārkāpumiem Skanstes tramvaja projekta iepirkumos. Tostarp, Delnas uzraudzības ziņojumos tika izcelta Skanstes tramvaja projekta sliktā pārvaldība. Delnas konstatētās problēmas palīdzēja novērst būtiskus konkurences ierobežojumus un iepirkumu noteikumu pārkāpumus un rezultātā 2017. gada iepirkumā mainīt specifikācijas. Par nožēlu “Rīgas satiksme” neņēma vērā būtiskus ieteikumus un rezultātā nespēja projektu īstenot, kā arī, iespējams, radīs aptuveni pusmiljona eiro zaudējumus Rīgas domes budžetā.

No 2016. gada novembra līdz pat projekta apturēšanai Delna uzraudzīja četrus “Rīgas satiksmes” iepirkumus un publicēja trīs uzraudzības ziņojumus, kas pieejami Delnas mājas lapā. Darbs pie pēdējā iepirkuma tika apturēts līdz ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) paziņojumu par Eiropas finansējuma apturēšanu un līguma ar “Rīgas satiksmi” laušanu.

Papildus iepirkumu uzraudzībai Delnas komanda veica izglītošanas darbu, apmācot Latvijas iedzīvotājus no reģioniem, daloties pieredzē ar Eiropas NVO un institūcijām. Delna iestājās par atklātību publiskajos iepirkumos un informēja sabiedrību par aktualitātēm “Rīgas satiksmes” projekta uzraudzībā un organizēja publiskas diskusijas par publiskajiem iepirkumiem un ES fondu uzraudzību. (Ar pilnu Delnas īstenoto aktivitāšu sarakstu var iepazīties Delnas mājas lapā: https://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/)

Būvprojekta izstrādes iepirkums

Uzreiz pēc Integritātes pakta līguma, kas noteica Delnas uzraudzības pilnvaras, noslēgšanas ar “Rīgas satiksmi” Delna uzsāka aktīvu darbu pie iepirkumu uzraudzības un iepirkumu dokumentācijas komentēšanas. Pirmais iepirkums, kura uzraudzību veica Delna, bija būvprojekta izstrādes iepirkums. Pēc dokumentu saņemšanas un analīzes, Delna konstatēja vairākas būtiskas kļūdas, uz kurām norādīja “Rīgas satiksmei”. Piemēram, iepirkumu dokumentu pieejamība - iepirkuma dokumenti bija pieejami tikai un vienīgi “Rīgas satiksmes” telpās konkrētos laikos, kas būtiski ierobežoja personu iespēju iepazīties ar dokumentiem un pieteikties konkursam, Delna konstatēja vēl citus iespējamus pārkāpumus tehniskajā specifikācijā un par tiem visiem informēja “Rīgas satiksmi”. Tomēr “Rīgas satiksme” atteicās ņemt vērā Delnas ieteikumus un uzstāja uz iepirkuma turpināšanu. 2016. gada 22. decembrī Delna vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā un norādīja uz iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma specifikācijā. 2017. gada 12. janvārī Delna saņēma Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, kurā tas lūdza “Rīgas satiksmi” pārtraukt iepirkuma procesu par būvprojekta izstrādi Skanstes tramvaja līnijas izbūvei un sākt jaunu iepirkuma procesu, kura specifikācijā kļūdas tiktu izlabotas. Ar detalizētu informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem iespējams iepazīties Delnas ziņojumā .

No 2017. gada janvāra līdz jūlijam notika aktīvs darbs iepirkumu komisijā, kuras sēdēs tika labota iepirkuma specifikācija, ņemot vērā Delnas un Iepirkuma uzraudzības biroja rekomendācijas.

2017. gada 28. jūlijā “Rīgas satiksme” izsludināja jaunu iepirkumu “Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei”. Tam pieteicās vairākas kompānijas, un, lai izraudzītos atbilstošāko pretendentu, kopumā notika 9 iepirkumu komisijas sēdes, kuru rezultātā tika izvēlēts iepirkuma uzvarētājs - BRD projekts.

Iepirkuma gaitā Delna konstatēja iespējamu dokumentu viltošanu no pretendentu puses, par ko aicināja “Rīgas satiksmi” vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, bet “Rīgas satiksme” atteicās to darīt, un Valsts Policijā ar iesniegumu vērsās Delna. Sīkāk ar šā iepirkuma gaitu un iznākumu var iepazīties Delnas atskaitē.

Sarunu procedūra “Par zemās grīdas tramvaju piegādi”

2018. gada aprīlī tika izsludināts iepirkums “Par zemās grīdas tramvaju piegādi”, kurā sarunu procedūras rezultātā būtu bijis jānoskaidro iespējami labākais pretendents, kurš piegādātu zemās grīdas tramvajus.

Delna piedalījās visās “Rīgas satiksmes” iepirkumu komisijas sēdēs, kā arī kopā ar Delnas piesaistītajiem ekspertiem inženiertehniskajā un juridiskajā jomā iesaistījās kandidātu atlases nolikuma izstrādē, kur viens no Delnas galvenajiem uzdevumiem bija uzraudzīt, lai kandidātu atlasei izvirzītie kritēriji neveidotu nepamatoti sašaurinātu pretendentu loku. Tāpat Delnas mērķis arī šajā iepirkumā bija uzraudzīt, lai “Rīgas satiksme” ievērotu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Piedaloties specifikāciju izstrādē, Delna vairākkārt konstatēja iespējami sašaurinošas prasības, kas varētu būt pielāgotas tikai vienam piegādātājam, un uz savām aizdomām vairākkārt noārdīja “Rīgas satiksmei”, kas iebildumus izvēlējās neņemt vērā. Delna vērsās “Rīgas satiksmē” ar rakstisku lūgumu skaidrot specifikācijā ietvertās prasības . Iepirkums par zemās grīdas tramvaju piegādi netika pabeigts, jo CFLA nolēma izbeigt līgumu ar “Rīgas Satiksmi” par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, kā rezultātā projekta īstenošana, tajā skaitā iepirkumu veikšana, tika pārtraukta.

Slēgtais konkurss “Rīgas tramvaja infrastruktūras pārbūve”

ES fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta ietvaros bija paredzēts vēl trešais iepirkums - slēgts konkurss “Rīgas tramvaja infrastruktūras pārbūve”, kas tomēr netika izpildīts. Delna piedalījās visās iepirkuma komisijas sēdēs un kopā ar piesaistītajiem inženiertehniskajiem ekspertiem aktīvi komentēja iepirkuma specifikāciju un nolikumu, kā arī sniedza vairākus būtiskus norādījumus, lai iepirkumā būtu maksimāli plašas iespējas piedalīties ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu komersantiem. Delna “Rīgas satiksmei” vairākkārt norādīja uz nepieciešamību nodrošināt iepirkuma dokumentācijas pieejamību arī angļu valodā, lai uzrunātu un dotu iespēju pieteikties arī potenciālajiem ārvalstu pretendentiem. Šā iepirkuma gaitā Delna konstatēja nepilnības normatīvajā regulējumā un sarežģīto birokrātisko procesu, kuru, neskatoties uz ES vienoto tirgu, nepieciešams iziet ārvalstu komersantiem, lai pielīdzinātu viņu valsts būvniecības ekspertu sertifikātus Latvijā akreditētiem sertifikātiem. Šis process būtiski ierobežo ārvalstu pretendentu vēlmi un iespējas piedalīties būvniecības iepirkumos Latvijā, tādējādi ierobežojot arī iespējami labākā pretendenta piesaisti.

Iepirkums par Rīgas tramvaja infrastruktūras pārbūvi netika pabeigts, jo CFLA nolēma izbeigt līgumu ar “Rīgas satiksmi”, kā rezultātā projekta īstenošana, tostarp iepirkumu veikšana, tika pārtraukta.

Delnas secinājumi un turpmākā projekta gaita

Vērtējot iepirkumu uzraudzības procesa laikā gūto pieredzi, Delna secina, ka Integritātes pakts ir efektīvs uzraudzības un atklātības veicināšanas instruments, kas ļauj novērst koruptīvas darbības un citus pārkāpumus publisko iepirkumu procesā. Tāpēc Delna turpmākajā gadā plāno iesaistīt arī citus Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus ES finansētu projektu uzraudzībā pašvaldībās. Tādējādi Delna iecerējusi veicināt zināšanu pārnesi un ES un pašvaldības līdzekļu izlietošanu sabiedrības interesēs.

Balstoties uz gūto pieredzi, Delna iesaka nākotnē veikt rūpīgāku liela mēroga Eiropas Komisijas finansētu projektu pieteikumu un to ekonomiski tehnisko pamatojumu izvērtējumu. Tādējādi būtu iespējams samazināt korupcijas riskus, piemēram, ja tiktu iesniegti ticami pamatojumi iekļautajiem tehniskajiem parametriem.

* Integritātes pakts ir instruments, kas radīts nolūkā novērst korupciju publiskajos iepirkumos, kas finansēti vai līdzfinansēti ar Eiropas Savienības atbalstu. Tā mērķis ir palīdzēt ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, realizējot infrastruktūras projektus un citus sabiedriskos darbus. Integritātes pakts pēc būtības ir vienošanās starp valsts pārstāvi (piemēram, iestādi, kas organizē iepirkumu) un uzņēmumiem, kas piedalās konkursā. Parakstot Integritātes paktu puses apņemas, ka atturēsies no kukuļošanas, slepenām vienošanām un citām prettiesiskām, korupcijas riskam pakļautām darbībām. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu Integritātes pakta īstenošanu, kā neatņemama sastāvdaļa ir monitoringa programma, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācija.

Papildu informācija:

Jānis Veide, biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” projekta “Integritātes pakts - pilsoniskās kontroles mehānisms ES fondu uzraudzībai” vadītājs, [email protected], +371 67285585.”

Novērtē šo rakstu:

24
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Citi žurnālisti un citi ministri

Foto1999. gada februārī sabiedrību satrieca briesmīga četrkārša slepkavība Gulbenē. Tur bērnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trīs meitenītes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatūru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribēja pārspēt «slaveno» Krievijas maniaku Čikatilo, kura «kontā» bija gandrīz 60 slepkavību. Rīgā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvīšus, viņš atgriezās Gulbenē, iegāja bērnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinīm, notvēra pēc daždesmit minūtēm, viņš pat necentās bēgt, vien nožēloja, ka nav spējis noslaktēt vairāk bērnu.
Lasīt visu...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...