„Delfiem” nauda nesmird – turpina grābt rīdzinieku nodokļu naudu no bēdīgi slavenā „Riga.lv”

Turpina grābt rīdzinieku naudu

Kā liecina pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemtie dati no Riga.lv, šā gada jūnijā un jūlijā AS Delfi par „informācijas izvietošanu internetā” no šī Rīgas domes nodibinājuma ir saņēmis kopumā 15 367 eiro.

Vairāk par pakalpojumiem no Riga.lv ir saņēmusi tikai Izdevniecība Rīgas Viļņi par „informācijas izvietošanu laikrakstā” (20 740 eiro) un Pirmais Baltijas kanāls par „raidījuma izvietošanu TV ēterā” (48 865 eiro).

Delfi klusē, nauda joprojām nāk

1) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir aizliegusi nodibinājumam Riga.lv publiskot ar Jūsu kapitālsabiedrību noslēgto līgumu par pakalpojumu sniegšanu šim nodibinājumam?

2) Kādi tieši sniedzami pakalpojumi ir minēti šajā līgumā?

3) Kas ir tā līgumā ietvertā informācija, kuras publiskošana visvairāk satrauc Jūsu vadītās kapitālsabiedrības vadību un akcionārus?

4) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada aprīlī sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?

5) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada maijā sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?

6) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada jūnijā sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?

Kaut gan AS Delfi ir viens no medijiem, kas pagājušā gada decembrī nodibināja Latvijas Mediju ētikas padomi, ne uz vienu no šiem uzdotajiem jautājumiem atbildes  nevēlējās sniegt ne AS Delfi valdes priekšsēdētājs Kuzikovs, ne valdes locekļi – attiecīgi Delfi latviešu un krievu versiju redaktori Bērziņš un Anatolijs Golubovs.

Maksas pakalpojumi – mediju komercnoslēpums

Par kādiem tieši mediju maksas pakalpojumiem un kādas tieši maksas informācijas izvietošanu šī nauda samaksāta pēdējos mēnešos un arī iepriekš, precīzi nav zināms, - vairākums vērā ņemamās summas saņēmušo mediju īpašnieku ir aizlieguši Riga.lv to atklāt.

„Nodibinājums lūdza attiecīgajiem komersantiem sniegt viedokli par pieprasījumā norādīto līgumu kopiju izsniegšanu. Nodibinājums ir saņēmis SIA Pirmais Baltijas kanāls, SIA All Media Latvia un AS Delfi vēstules, kurās minētie komersanti norāda, ka iebilst pret šo līgumu nodošanu trešajām personām, pamatojot savas iebildes ar komersanta tiesībām prasīt komercnoslēpuma aizsardzību,” rakstiski skaidro nodibinājuma valdes loceklis Andris Konošonoks.

Līdz ar to arī Riga.lv šos līgumus atklāt nevarot: „Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Komerclikuma 19.panta pirmo un trešo daļu un Informācijas atklātības likuma 7.panta ceturto daļu, nodibinājumam nav tiesiska pamata izsniegt Jums līgumu kopijas, kas noslēgti ar minētajiem komersantiem,” apliecina Riga.lv valdes loceklis.

Medijs – tikai kanāls maksas informācijas izplatīšanai

Tikmēr par to, kādus tieši mediju maksas pakalpojumus ir izmantojis bēdīgi slavenais Rīgas domes nodibinājums, priekšstatu dod Riga.lv pagājušā gada 10. septembrī ar SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi noslēgtais „pakalpojuma līgums”, kas ir Pietiek rīcībā.

Saskaņā ar šo līgumu Rīgas Viļņi apņemas sniegt „publicējamas Rīgas pilsētas pašvaldības informācijas izvietošanas pakalpojumus Latvijas drukātajā periodiskajā izdevumā latviešu valoda - Laimīgā Programma līdz 52 publikācijām - t.i, divām A3 lappusēm periodiskajā izdevumā latviešu valodā 12 mēnešu laika kopš Līguma spēka stāšanās, atbilstoši Pasūtītāja vajadzībām un saskaņā ar Izpildītāja Iepirkumam iesniegto piedāvājumu”.

Pakalpojuma līgumā noteikts, ka cena par vienu pakalpojuma sniegšanas pasūtījumu – „publikācija - divas A3 lappuses periodiskajā izdevumā latviešu valodā” – ir 2304 eiro kopā ar pievienotās vērtības nodokli. Gada laikā kopsumma būtu 119 831 eiro, bet visā līguma iespējamās darbības laikā – pat 300 080 eiro.

Savukārt no visa līguma teksta kopumā izriet, ka medijs faktiski ir tikai kanāls, caur kuru domes nodibinājums par maksu izplata savu informāciju pēc saviem ieskatiem un ar paša izvēlētu saturu, kuru medijs nav tiesīgs ietekmēt. Līdzīgi „pakalpojuma līgumi” slēgti arī ar citiem medijiem, kuri tagad izteikuši vēlmi, lai šie līgumi sabiedrībai atklāti netiktu.

Novērtē šo rakstu: