Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Enerģiski uzņēmēji spēj „apgūt” nodokļu maksātāju naudu vissavdabīgākajiem mērķiem, - to šodien apliecinājusi AS Delfi, ar līdzekļiem no Valsts kultūrkapitāla fonda apmaksājot kādas jaunas Holivudas filmas aprakstu savā interneta vietnē, šo filmu traktējot kā „kultūras notikumu”, kas kā tāds pelnījis recenziju par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Iepriekšējoreiz AS Delfi vadība savas spējas izdabūt naudu no Valsts kultūrkapitāla fonda "siles" apliecināja jūnija beigās, - tad izrādījās, ka nodokļu maksātāju nauda tērēta tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijas koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā.

„Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds” – ar šādu norādi interneta vietnē Delfi bija publicēts pagarš raksts – stāstījums par rokgrupas Guns N’ Roses koncerta apmeklējumu Polijas pilsētā Gdaņskā, tā laikā redzēto un dzirdēto.

Izrādījās, ka tā nav tehniska kļūda, - AS Delfi patiešām bija izdevies no Edgara Vērpes vadītā Valsts kultūrkapitāla fonda iegūt naudu – kopumā sešus tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem, savu finansiālo vajadzību pamatojot ar projektu kultūras notikumu atspoguļošanai un recenzēšanai.

Formāli AS Delfi šo summu bija izdevies saņemt, iesniedzot projektu ar oficiālo nosaukumu “Kultūras notikumu recenziju sērija "Delfi Kultūras" sadaļā”. Šī nauda tikšot sadalīta šādi: autoratlīdzībām recenziju autoriem (62,15 EUR par recenziju, par kādu tiek uzskatīts arī raksts par rokgrupas koncerta apmeklējumu) un honorāram diviem redaktoriem sešu mēnešu darbam (124,50 EUR mēnesī).

Nu izrādījies, ka par „kultūras notikumu”, kura atspoguļošanai un vērtēšanai ir mērķtiecīgi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, Delfi spēj uzdot pat vienu no daudzajām jaunajām Holivudas masu filmām – pēc Stīvena Kinga romānu cikla motīviem uzņemto Tumšo torni.

Otrdien šajā interneta vietnē publicēts septiņas rindkopas garš šīs filmas apskats ar virsrakstu „Nedaudz gaišākais tornis. Stīvena Kinga cikla Tumšais tornis kino versijas recenzija”, pie kura atkal atrodama norāde „Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds”.

Kā apliecina fonda preses pārstāve Jana Vērdiņa, arī šai „kultūras notikuma recenzijai” AS Delfi saņēmusi finansiālu atbalstu 2017. gada 1. konkursā, to pieprasot projektam “Kultūras notikumu recenziju sērija Delfi Kultūras sadaļā”.

Tuvākajās dienās Pietiek sniegs sīkāku informāciju gan par šī konkursa mērķiem un norisi, gan arī par solījumiem, ar kādiem konkursā uz nodokļu maksātāju naudu startēja uzņēmums Delfi.

AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Ingus Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, jau pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).

Savukārt AS Delfi pārstāvji konkursa ietvaros vēlējās tikt pie šādām summām no nodokļu maksātāju kabatas:

Ingus Bērziņš, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro,

Guna Gleizde, „redaktore” – 11 189 eiro,

Filips Lastovskis, „žurnālists” – 11 189 eiro,

Osvalds Zebris, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro,

Gunita Gailāne, „žurnāliste” – 7716 eiro,

Nora Rieksta-Ķeņģe, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro,

Jānis Domburs (caur SIA Domburs) – 6000 eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi