
Deklarētie dati liek secināt: „likuma un kārtības” ieviesējs Gobzems pērn „no tumbočkas” izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”
PIETIEK29.04.2021.
Komentāri (0)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kas uzdodas par „likuma un kārtības” ieviešanas aizstāvi, pats pērn, iegādājoties īpašumu Ādažu novadā, labākajās Arta Kampara tradīcijās „no tumbočkas” ir izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa amatpersonas deklarācijā minētie dati.
2020. gada sākumā A. Gobzemam, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, nav bijuši skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kādai personai viņš aizdevis 30 000 eiro, bet parādā bijis 11 657 eiro. Savukārt visi viņa oficiālie ienākumi 2020. gadā ir bijuši 37 440 eiro Saeimas alga (pirms nodokļu nomaksas) un 7,03 eiro procenti Citadele bankā.
Tomēr pērn „likuma un kārtības” solītājs ir iegādājies nekustamo īpašumu Ādažu novadā, kura pilnā cena, kā jau atkal izriet no amatpersonas deklarācijas, bijusi 250 000 eiro. A. Gobzems paņēmis hipotekāro kredītu 165 000 eiro apmērā un noslēdzis ķīlas līgumu par 247 500.
Līdz ar to gada beigās deputāta finansiālā situācija bijusi tāda: viņš joprojām kaut kam aizdevis 30 000 eiro, bet deklarēto parādu summa pieaugusi no jau pieminētajiem 11 657 eiro līdz 165 000 eiro.
Oficiāli deklarētie dati nozīmē, ka deputātam vajadzētu būt nācies samaksāt starpību starp īpašuma pirkuma summu – 250 000 eiro – un kredītā paņemtajiem 165 000 eiro. Šī starpība ir 85 000 eiro.
A. Gobzems nav deklarējis ne to, ka viņš būtu parādā vairāk par 165 000 eiro, ne to, ka viņš būtu atdevis iepriekš deklarētos 11 657 eiro parādus. Tas nozīmē, ka šī pagājušā gada laikā viņš ir par īpašuma daļu, kas nav apmaksāta ar hipotekāro kredītu, un par iepriekš deklarēto parādu kopā ir nomaksājis 96 657 eiro.
Kā jau minēts, deputāta oficiālie ienākumi pērn „uz papīra” ir bijuši 37 447 eiro, kas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas viņš ar visiem atvieglojumiem par apgādājamajiem ir saņēmis ne vairāk kā 30 000 eiro.
Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja „likuma un kārtības” ieviesējs visu pagājušo gadu būtu pārticis no zila gaisa, viņš „no tumbočkas” izvilcis ne mazāk kā 65 tūkstošus eiro. To, no kurienes radusies šī „melnā nauda", tagad vajadzēs noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kam jau nosūtīti attiecīgi iesniegumi.





Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo: