Iesaki rakstu: 
Turpinot iepazīstināt ar Nacionālās attīstības plāna projektu, Pietiek šodien publicē pirmo pusi no, šķiet, plāna galvenās sadaļas – par to, kā plāna autori redz veicamās darbības, kas nodrošinās Latvijas tautsaimniecības drīzu un strauju izaugsmi.
Tautas saimniecības izaugsmes prioritāte ir kā degviela Latvijas ekonomikas izrāviena dzinējā. Prioritātes mērķis ir Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem.
Izaugsmei nepieciešama konkurētspējīgāka tautas saimniecības struktūra. Augstražīgi, eksportējoši uzņēmumi un to skaita pieaugums nodrošina attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību visos vērtības ķēdes posmos - resursu, ražošanas (produkcijas), pārdošanas, pakalpojumu u.c. sfērās.
Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešams:
- produktivitātes pieaugums (resursu izmantošanas efektivitātes pieaugums);
- cieša, komerciāla sadarbība ar zinātni, veicinot privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā un inovācijā;
- izcila uzņēmējdarbības vide - prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam;
- energoresursu efektīva un vieda izmantošana un enerģijas ražošana.
Prioritātes rīcības virzieni
Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"
Rīcības virziens „Attīstīta pētniecība un inovācija"
Rīcības virziens „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana"
Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Lai būtu iespējama augstražīga un starptautiski konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi, ir jāceļ produktivitāte.
Latvijas ekonomiku raksturo mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautas saimniecībā un zema apstrādes rūpniecības produktivitāte (ES dalībvalstu vidējais līmenis ir 4 reizes augstāks nekā Latvijā). Šāda situācija Latvijas ekonomiku padara ārkārtīgi jūtīgu pret ārējās vides izmaiņām, nesniedz nepieciešamo stabilitāti un ilgtspēju, kā arī neļauj sasniegt valsts tautas saimniecības iespējamā potenciāla maksimumu. Tikai ražīguma pieaugums var nodrošināt vidējā dzīves līmeņa tuvināšanos vidējam ES rādītājam.
Valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums. Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darbavietu pieaugumu galvenokārt radīs nevis ražīga (modernizēta un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi. Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja.
Tāpat ir nepieciešams atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju enerģētikas, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.
Mērķis 1: 2020. gadā vismaz 40% investīciju tiek novirzītas produktīvā kapitāla veidošanai (bruto pamatkapitāla veidošanai) eksportspējīgās nozarēs.
Mērķis 2: Ikgadējais eksporta pieaugums līdz 2020. gadam ir vismaz 8% apmērā pret iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju.
Mērķis 3: Komercializējamu radošo industriju attīstība.
Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtspēju iespējinošu vidē nonākošā piesārņojuma apjomu (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu).
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana reinvestētajai peļņai, kas novirzīta iekārtu modernizācijai vai iegādei ražojošajā sektorā vai pakalpojumu eksportā, vai jaunu uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki.
2. Atbalsts eksportējošiem ražojošiem un eksportējošiem pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem iekārtu iegādei un modernizācijai eksportējamo preču vai pakalpojumu radīšanai, kā arī jaunu produktu izpētei un attīstībai - iekārtu iegādei, telpu rekonstrukcijai u.tml.
3. Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai.
4. Valsts un pašvaldību infrastruktūras (energopieslēgumi un piebraucamie ceļi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju projektu (privātās investīcijas virs LVL 5 miljoniem) vajadzībām.
5. Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.)
6. Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam.
7. Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu), kā arī lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju un veicinātu efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu
8. Pastāvīgas apmācības par jaunu uzņēmumu radīšanas iespējām un procedūrām ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
9. Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un klimata priekšrocības (t.sk. kurortoloģijas pakalpojumi).
10. Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju inkubatoru izveidošanu un darbību un radošo industriju klasteru izveidošanu, lai attīstu kultūrā bāzētas inovācijas un veicinātu kultūras un radošo industriju, zinātnes un uzņēmēju sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju
11. Atbalsts dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"
Izcila uzņēmējdarbības vide nozīmē sakārtotu normatīvā regulējuma bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, kā arī skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, lai katrs, kurš vēlas, varētu veidot uzņēmējdarbību, strādāt un dzīvot Latvijā.
Izcila uzņēmējdarbības vide stimulē uzņēmumu attīstību, veicina jaunu uzņēmumu un investīciju piesaisti, un iedzīvotāju kā darbaspēka un kā jaunu darba devēju piesaisti. Skaidra un saprotama uzņēmējdarbības vide ir garants katra iedzīvotāja godīgi nopelnītās algas saņemšanai un ienākumiem valstij. Šādos apstākļos uzņēmumi apzinās korporatīvās sociālās atbildības nozīmi un darbojas atbildīgi pret sabiedrību un apkārtējo vidi.
Pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir uzņēmējdarbības videi. Savukārt ēnu ekonomika un korupcija kropļo uzņēmējdarbības vidi, galvenokārt, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski sasniedzamai.
Rīcības virziena mērķi un rādītāji
Mērķis 1: Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, mazinot korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, efektivizējot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti.
Mērķis 2: Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību.
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Pārliekas regulācijas novēršana - visu ES pārņemto normatīvo aktu prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu un piesaistot ieinteresētās puses (sadarbības partnerus) regulējuma pilnveidošanā.
2. Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, maksimāli ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā, regulējošo normatīvo aktu bāzes pārskatīšana, lai novērstu dublēšanos, paātrinātu administratīvos procesus un likvidētu procesu „pārklāšanos”.
3. Pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam.
4. Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā - nodokļu maksāšanas sasaiste ar valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu dažādās dzīves jomās, kā arī atbildības par nodokļu nemaksāšanu pastiprināšana un lielāki sodi par kontrabandu.
5. Uzņēmumu aktīvu maksimāli ātra atgriešanās tautas saimniecībā uzņēmumu darbības sarežģījumu gadījumos, ceļot tiesu sistēmas efektivitāti, optimizējot maksātnespējas procesu, saīsinot lietu izskatīšanas termiņus un izveidojot uzticamas un efektīvas alternatīvas strīdu risināšanas iespējas (tsk. nostiprinot mediācijas pakalpojumus).
6. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošana.
7. Izveidot vienotu valsts aģentūru, kas visaptveroši rūpētos par valsts tēla veidošanu (apvienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Latvijas institūta, atsevišķas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas u.c. piekritīgās funkcijas).
8. Nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepājas) pamata infrastruktūras sakārtošanai.
9. Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā.
10. Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana un izbūve.
11. Starptautiskās lidostas Rīga attīstība, lai nodrošinātu esošo un paredzamo gaisa kravu un pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugumu un pieaugošo tranzīta plūsmu.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
