Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko attiecību aģentūra Deep White ir lielākā PR aģentūra Latvijā. Tātad – tirgus līderis. Varētu priecāties, ka kompānijai izdevies iekarot nozīmīgu vietu nozarē. Bet varbūt ir vērts pētīt, ar kādiem paņēmieniem tiek panākti šādi panākumi. Un atklāts paliek jautājums – ar kādām metodēm?
Un izrādās, metodes ir diezgan apšaubāmas. Interešu konfliktos balstītas. Kā tas izpaužas?
Nav noslēpums, ka Deep White līdzīpašniece un vadītāja ir dāma vārdā Egle Klekere-Knoka. Un nav noslēpums, ka viņas dzīvesbiedrs ir neviens cits kā Rīgas mēra padomnieks Gints Knoks. Un šeit tad arī parādās interešu konflikta iespēja, iespējama tirgošanās ar ietekmi un iespējas panākt klientiem vēlamus risinājumus galvaspilsētas pašvaldībā un arī ministrijās, par kurām atbild Attīstībai/Par ministri.
Turklāt Deep White iet ārkārtīgi vienkāršu ceļu, bez aplinkiem un kaut kādiem mēģinājumiem maskēt savu darbību.
Kāds Deep White klients (šoreiz neprecizēšu – kurš, jo tas var mest ēnu uz kompāniju un ietekmēt tās tālāko darbību) saņēmis piedāvājumu par desmit tūkstošiem noorganizēt tikšanos ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi. Tā vienkārši – samaksā, un audience pie Rīgas galvas garantēta.
Turklāt Deep White neslēpti apliecinājusi, ka spēj sakārtot vajadzīgos jautājumus kā Rīgas domē, tā arī Attīstībai/Par kontrolētajās ministrijās.
Vai nav skaisti? Tik vien kā desmit tūkstoši jānoliek galdā, un viss notiek. Durvis ir vaļā. Visas iespējas risināt jautājumus tieši tā, kā klientam nepieciešams.
Un vai gan var brīnīties, ka liela daļa būvniecības karteļa lietā iesaistīto kompāniju kļuvušas tieši par Deep White klientiem? Nosaukšu tikai dažas, kas pēc šī skandāla sākuma vērsušās tieši pie Deep White. Tās ir Merks, Skonto būve, Velve un Arčers. Tātad viss būvniecības karteļa zieds.
Un ko gan viņi meklē visi reizē tieši pie Deep White, lai gan iepriekš izmantojuši citu PR kompāniju pakalpojumus? Vai gadījumā ne plašu durvju atvēršanos par nieka desmit tūkstošiem eiro?
Tomēr ne visi Deep White klienti ir piekrituši medus saldajam piedāvājumam. Jau tuvākajā laikā tiešibsargājošās iestādes saņems iesniegumu no Deep White klienta, kas par šo nelikumīgo, neētisko un pazemojošo tirgošanos ar ietekmi ziņos attiecīgajām iestādēm.
Kliedzoši neētiskā Deep White rīcība nepaliks zem tepiķa paslaucīta un nāks gaismā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
