Dažus mēnešus pēc komplimentāras intervijas ar Šuplinsku radiožurnālists Tomsons tiek pie 440 eiro no Šuplinskas ministrijas par dažu stundu darbu
PIETIEK11.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dažus mēnešus pēc tam, kad Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons ir vadījis komplimentāru radiointerviju ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, viņš bez konkursa ir ticis pie 440 eiro „honorāra” no Šuplinskas vadītās ministrijas par dažu stundu darbu.
Šā gada martā Tomsons vadīja „sabiedriskā” Latvijas radio interviju ar izglītības un zinātnes ministri Šuplinsku. Lai gan Tomsons bieži pret intervējamajiem izturas izteikti iecietīgi, šī saruna izcēlās pat līdzīgu interviju vidū, - tā bija īpaši komplimentāra.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk, kā rāda Izglītības un zinātnes ministrijas pēc oficiāla pieprasījuma sniegtā informācija, tā ir izmaksājusi Tomsonam 440 eiro atlīdzību par viņa sniegtiem maksas pakalpojumiem.
Šī summa, par kādu „sabiedriskā” radio korespondentam būtu jāstrādā gandrīz pusmēnesi, Tomsonam no Šuplinskas vadītās ministrijas līdzekļiem ir samaksāta par dažu stundu darbu.
Šos korespondenta pusalgu Tomsons saņēmis par maksas pakalpojumiem ministrijai, pildot tās uzdevumus kā „moderators diskusijai par izglītības attīstību” sarunu festivālā Lampa 28. jūnijā.
Kā liecina Pietiek informācija, Tomsona pakalpojumus Šuplinskas vadītā ministrija izvēlējusies, nerīkojot nekādu oficiālu iepirkumu.
Pats Tomsons aizvadītajā nedēļā nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
1) kādus maksas pakalpojumus Jūs šogad esat sniedzis valsts pārvaldības un pašvaldību iestādēm?
2) kādus maksas pakalpojumus Jūs šogad esat sniedzis konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijai?
3) kādu samaksu esat saņēmis par šiem pakalpojumiem?
4) kā Jūs komentētu pieņēmumu, ka iespēja sniegt šos pakalpojumus un saņemtā ievērojamā samaksa, kas par vienu sniegtu pakalpojumu vien sasniedza vidusmēra Latvijas radio korespondenta mēnešalgas pusi, Jums ir tikusi sniegta un bijusi saistīta ar komplimentāro, nekritisko manieri, kādā Jūs šā gada martā intervējāt izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku?
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
