Dažus jautājumus par KNAB desmitgadi birojs tomēr neuzskata par izaicinošiem un aizskarošiem
PIETIEK02.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šā gada oktobrī nāca klajā ar tā atklāto un izmeklēto lietu TOP 10, cita starpā pieminot gan ciniskākās un šokējošākās lietas, gan lielākos atklātos kukuļus, virkne tēmu un faktu tajā vispār nebija pieminēta, bet daudzos parametros KNAB nebija vēlējies palūkoties pats uz sevi un saviem darbiniekiem. Tāpēc Pietiek vērsās pie KNAB ar vēl virkni jautājumu par aizvadīto desmit gadu TOP lietām: dažus KNAB vadība uzskatīja par izaicinošiem un aizskarošiem, bet uz vairākiem citiem atbildes KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks tomēr sniedza – tās arī šodien publicējam:
„Attiecībā uz 1. jautājumu - „kas ir KNAB izmeklētā krimināllieta ar mazāko kukuļa apmēru 10 gados?" - vēršam uzmanību, ka kukuļņemšana un kukuļdošana ir Krimināllikuma 320. un 323.pantā paredzētie noziegumi, ar kuriem cieši saistīti arī citi - 321. un 322.pantā paredzētie - noziegumi (kukuļa piesavināšanās un starpniecība kukuļošanā). Šo noziegumu kopumu dēvē par kukuļošanu. Kukuļošana ir noziedzīgs nodarījums, neatkarīgi no kukuļa apmēra un veida. Par kukuļošanas priekšmetu var būt jebkuri materiāli vai cita veida labumi: nauda, vērtspapīri, dārglietas, pārtikas produkti, rūpniecības preces, dažāda veida pakalpojumi, piem., ārvalstu ceļojumu apmaksāšana.
Vienlaikus jāuzsver - ja kukuļņemšana ir izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā, tad tā jau ir nozieguma izdarīšana pastiprinošos apstākļos un par to Krimināllikumā ir paredzēti arī bargāki sodi. Par kukuļņemšanu lielā apmērā ir uzskatāma tāda kukuļa saņemšana, kura vērtība naudas izteiksmē nozieguma izdarīšanas laikā ir ne mazāka par 50 minimālo mēnešalgu kopsummu. Savukārt par atkārtoti izdarītu kukuļņemšanu ir kvalificējamas valsts amatpersonas darbība, kas izpaudusies kukuļu saņemšanā no vairākām personām, kad tiek izdarītas vai netiek izdarītas atšķirīgas darbības.
Vērtējot personas darbības un kvalificējot tās atbilstoši KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm, pirmstiesas izmeklēšanā tiek izvērtēts viss iegūto pierādījumu kopums un nodarījums tiek kvalificēts pēc izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopības.
KNAB lietvedībā ir bijušas dažādas krimināllietas, kuru ietvaros ir iegūti pierādījumi gan par atsevišķiem situatīviem korupcijas gadījumiem, gan par ilgā laika posmā veiktu kukuļņemšanu, kas izdarīta atkārtoti, ilgstoši, sistemātiski un liecina par valsts amatpersonu ilgstoši veidotām, rūpīgi plānotām un pārdomātām koruptīvu noziedzīgu nodarījumu shēmām. Lai raksturotu pieminētās situācijas, sniedzam dažus piemērus no KNAB pieredzes.
Piemēram, 2006.gadā stājās spēkā notiesājošs tiesas nolēmums attiecībā uz kādu personu, kura valsts amatpersonai kā kukuli bija nodevusi zelta gredzenu ar 2 dārgakmeņiem (tā vērtība tika noteikta ne mazāka kā 40 lati), bet 2011.gada martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūrai tika nosūtīta krimināllieta kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu personu, kas valsts amatpersonai bija nodevusi kukuli - dāvanu kartes 60 latu vērtībā un alkohola Hennessy pudeli.
Savukārt 2006.gadā uzsāktajā kriminālprocesā saistībā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešu kukuļošanu tika konstatēts, ka par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu tiesu varas pārstāvis no kādas personas vairākkārt ir prettiesiski pieņēmis materiālas vērtības un mantiska rakstura labumus, tai skaitā vairākas dāvanu kartes vismaz 100 latu apmērā.
2009.gadā stājās spēkā notiesājošs tiesas spriedums attiecībā uz zemesgrāmatu tiesnesi, kura 2006.gadā sistemātiski izmantoja savu dienesta stāvokli un ārpus kārtas pieņēma vairākas personas, kurām īsā laikā nostiprināja dažādas tiesības, par šo darbību izdalīšanu regulāri pieņemot kukuļus. Pirmstiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka valsts amatpersona pieņēmusi kukuļus vismaz 30 epizodēs - no 5 līdz 20 latiem par kopējo summu 230 lati, kā arī citas materiālas vērtības - vīnu, konfektes un šokolādes.
Abās krimināllietās minētās darbības tika kvalificētas pēc KL 320.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm - kukuļņemšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos, jo to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
2010. gadā stājās spēkā notiesājošs tiesas nolēmums attiecībā uz VRS amatpersonu, kas ir atbildīga par publiskajiem iepirkumiem. Lai konkrēti uzņēmumi iegūtu tiesības piegādāt preces un sniegt pakalpojumus, amatpersona vienojās ar šo uzņēmumu pārstāvjiem par nelikumīgu maksājumu saņemšanu - līdz 10% no darījumu summas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka amatpersona vairākos gados kopumā ir saņēmusi vairāk nekā 50 maksājumus - no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem latu.
2011. gadā stājās spēkā notiesājošs spriedums attiecībā uz CSDD pārraudzībā esošā tehniskās apskates akreditētā uzņēmuma Venttests darbinieku, kurš, būdams valsts amatpersona, ar starpnieka palīdzību no autovadītājiem vairākkārtīgi pieņēma kukuļus 20 latu apmērā, lai nepamatoti izsniegtu tehniskās apskates uzlīmes.
2012. gadā stājās spēkā notiesājošs spriedums pret Rīgas pilsētas GPP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2 inspektoriem, kuri mantkārīgā nolūkā pieprasīja kukuli no kāda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu apstādināta transportlīdzekļa vadītāja, apsolot pēc naudas saņemšanas nesastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Pēc 40 eiro, 20 ASV dolāru un 20 latu saņemšanas amatpersonas pieprasīja vēl 100 latus, kopumā pieņemot kukuli 178,33 latu apmērā.
Attiecībā uz jautājumu: „Kāda ir cilvēciski šokējošākā lieta KNAB darbinieku rīcībā 10 gados?" - jāuzsver, ka jebkuras valsts vai pašvaldību Institūcijas amatpersonas prettiesiskās darbības grauj iestādes prestižu un mazina sabiedrības uzticēšanos tai. Tāpat jebkuras valsts pārvaldes institūcijas pienākums ir identificēt negodprātīgās amatpersonas un atklāt to izdarītos noziegumus. 2008.gadā uzsāktā kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes divu KNAB amatpersonu darbībās. Tās piesavinājās viņu materiālā atbildībā nodoto mantu - kriminālprocesos izņemtos un arestētos naudas līdzekļus. 2011.gada oktobrī stājās spēkā notiesājošs tiesas nolēmums. Vienai personai tika piespriests sods - brīvības atņemšana uz 7 gadiem un naudas sods 10 minimālo mēnešalgu apmērā, otrai - brīvības atņemšana uz 3 gadiem.
Attiecībā uz 6.jautājumu - „kāds ir niecīgākais tiesas piespriestais sods (vai apsūdzēto attaisnošana) pretstatā prokurora uz KNAB izmeklēšanas rezultātiem balstītajam pieprasītajam sodam?" - atzīmējam, ka KNAB neveido sodu politiku Latvijā, jo KNAB nav kompetentā institūcija, kas pieprasa vai nosaka Krimināllikumā paredzētos sodus. Apsūdzību valsts vārdā uztur prokurors, viņš ari pieprasa piemērot sodu apsūdzētajām personām. Savukārt tiesa, ņemot vērā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus, nosaka sodu (Krimināllikuma V nodaļa).
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka KNAB darbības laikā kopumā spēkā stājušies tiesas spriedumi 113 KNAB izmeklētajās krimināllietās pret 196 personām, no kurām 88% atzītas par vainīgām, 10% - attaisnotas un 2% - atbrīvotas no kriminālatbildības vai arī kriminālprocess izbeigts.
Attiecībā uz 7.jautājumu - „kāds ir bijis KNAB budžets pa gadiem 10 gados?" - atzīmējam, ka informācija par finanšu resursiem KNAB izdevumu segšanai tā darbības/pastāvēšanas 10 gados ir pieejama interneta vietnē - http://www.likumi.lv/ (Latvijas Vēstneša tiesību aktu vortāls) publicētajos likumos par valsts budžetu kārtējam finanšu gadam.
Attiecībā uz 8.jautājumu - „kādus resursus prasīja KNAB publiskotā TOP 10 sagatavošana? Kādi darbinieki bija tajā iesaistīti?" - darām zināmu, ka informāciju par KNAB krimināllietām apkopoja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas darbinieki, ņemot vērā publiskoto informāciju 10 gadu laikā.
Attiecībā uz 9.jautājumu – „pēc kādas metodikas tika veidots minētais TOP 10?" - vēršam uzmanību, ka informācija par KNAB krimināllietām tika apkopota, izvērtējot KNAB darbības laikā izmeklētos iespējamos noziedzīgos nodarījumus un ar tiem saistītās dažādās korupcijas izpausmes formas un veidus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvajām sekām.”
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
