Dažiem bail, ka amats Dombrovskim izslīdēs no rokām

Ko teiks ZZS?

Valda Dombrovska sestdien pēc vairāku stundu darba pie valdības deklarācijas kopā ar ZZS paziņotais, ka par to panākta vienošanās, varētu būt bijis pārāk optimistisks. ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks tūlīt pēc tam Pietiek noliedza, ka panākta vienošanās – esot tikai saskaņoti tie punkti, par kuriem nav domstarpību. Pirmdienas vakarā Dombrovskis ar šo dokumentu dosies pie Valsts prezidenta, no kura otrdien cer sagaidīt atkārtotu  nominēšanu valdības vadītāja amatam.

Tikmēr nav izslēgts, ka pirmdien, kad notiks ZZS valdes sēde, zaļie zemnieki varētu arī apšaubīt premjera biedra statusa piešķiršanu aizsardzības ministra kandidātam Artim Pabrikam. „Iespējams, formulēsim viedokli par kolēģiem,” svētdien sarunā ar Pietiek pieļāva Vējonis. Viņam personiski neesot saprotams, kāpēc valstī, kurā ir ekonomiskā krīze, šāds statuss tiek piešķirts aizsardzības ministram. „Tad nav saprotams, ar ko mēs karosim?” retoriski vaicāja Vējonis. Viņaprāt, vicepremjera amats drīzāk būtu jādod finanšu, ekonomikas vai satiksmes ministriem jeb jomām, kurās valsts „buksē”.

Vienotība nervozē zaudēt nomināciju

No ZZS politiķu teiktā izriet, ka viņi neredz steigu valdības apstiprināšanai. Jautāts, vai ZZS nobalsos par Dombrovska (Vienotība) valdību, ja Valsts prezidents otrdien viņu šim amatam nominēs, zaļo zemnieku valdes priekšsēdētājs Vējonis svētdien Pietiek atbildēja, ka „it kā jau tā tam vajadzētu būt”, un šajos vārdos nevarēja saklausīt 100% pārliecību. Jebkādas alternatīvas valdības sarunas Vējonis noliedza, sakot, ka „Dombrovskis ir izvirzīts un mēs ar viņu strādājam, domājams, ka Valsts prezidents arī viņu nominēs”.  

Tikmēr nedēļas nogalē Vienotībā valdošā nervozitāte par premjera nominācijas slīdēšanu ārā no rokām konvertējās baumās par ceturtdienas vakarā it kā Rīgas pilī notikušām konsultācijām par alternatīvu valdības salikumu. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs pat netipiski Rīgas pilij nāca klajā ar publisku šo baumu noliegumu.

Kāds Vienotības vadošs politiķis Pietiek atklāja, ka ir bažas – ZZS varētu „noraut” Dombrovska valdības apstiprināšanu Saeimā, pēdējā brīdī no tribīnes paziņojot, ka par to nevar balsot. Kā iemesli varētu tikt minēti valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās 2011. gada budžeta deficītu saglabāt 6% robežās, kas nozīmēs sāpīgu reformu veikšanu veselības un izglītības sfērās, nodokļu celšanu un valsts tēriņu tālāku samazināšanu.

Tāpat ZZS varētu atsaukties uz atbildības sfēru nesolidāru sadali, zaļajiem zemniekiem atmetot tās ministrijas, kuru nozarēs gaidāmi sāpīgākie samazinājumi. Lembergs jau izteicies, ka Vienotība ir „iesmērējusi” ZZS, piemēram, Veselības ministriju.

„Vējoņa valdības” kontekstā Krievijas faktors

Kontekstā ar iespējamu alternatīvu valdības salikumu kā zīmīga tiek piesaukta Vējoņa nesenā tikšanās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Vējonis Pietiek apstiprināja, ka Putins aptuveni četru minūšu ilgajā sarunā izrādījis interesi par gaidāmo budžeta konsolidāciju, Latvijas starptautiskajām parādsaistībām un sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu.

„Shēma ar Lemberga premjeru iet cauri tikai tādā gadījumā, ja ZZS ir nauda lielāka budžeta deficīta segšanai, ja ne, tad viņiem ir izdevīgi, ka Dombrovskis nogriež budžetu,” uzsvēra kāds Vienotības pārstāvis.  

Latvijas politiskajos kuluāros šī četras minūtes īsā saruna radījusi spekulācijas par iespējamu „Ukrainas varianta” atkārtošanos pie mums, kad Krievija ar lētu kredītu atbalsta sev lojālu valdību, pretī, iespējams, saņemot solījumu par krievu kapitāla iesaisti Latvijas lielo uzņēmumu - tādu kā Latvenergo - privatizācijā. Vējonis Pietiek teica, ka aizņemšanās no Krievijas „teorētiski nav izslēgta, bet neviens jau netaisās atdoties Maskavai”. ZZS politiķa tikšanās ar Putinu notika 20. oktobrī, kad Vējonis uzstājās ar runu Maskavā notikušajā Starptautiskajā forumā Tīrais ūdens – 2010, kur piedalījās arī Krievijas premjers.

Kā šādas alternatīvas valdības kodols tiek minēta ZZS, Saskaņas centrs un Par labu Latviju, kurām 10. Saeimā būs attiecīgi 22, 29 un 8 deputātu balsis.

Kontekstā ar šādu scenāriju iepriekš piesaukts „lielais” Ventspils darījums, kas saistīts ar akciju sabiedrību Ventspils nafta un Ventbunkers pārdošanu kādai no Krievijas kompānijām. Pietiek jau rakstīja, ka neoficiāla informācija liecina – tieši saistībā ar šo darījumu Lembergs aizvadīto nedēļu bija devies uz Franciju. Pēc informācijas no drošiem avotiem, Lembergam notikušas sarunas ar darījumā iesaistīto starpnieku, Austrijas miljardieri Martinu Šlafu, aiz kura kā patiesie pircēji minēta kāda no lielajām Krievijas kompānijām.  

Novērtē šo rakstu: