Daži svarīgi fakti par izstrādātajiem likuma projektiem psihotropo vielu aizliegšanai
Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts24.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Saeimas komisijās notiek debates par grozījumiem kuru mērķis ir ierobežot narkotisko un psihotropo vielu un maisījumu izplatību. Manis un kolēģu izstrādāto priekšlikumu apspriešanas gaitā es saņemu daudzus jautājumus, uz kuriem vēlos sniegt izsmeļošas atbildes, lai izvairītos no tā, ka likumu projektu būtība tiek sagrozīta vai pārprasta.
Ja būs sertifikācija, tad viss būs atļauts?
Nē un vēlreiz nē! Psihotropo vielu sertifikācijas mērķis NAV vielu legalizācija vai atļauja to tirdzniecībai. Nekas netiks atļauts. Narkotiskās vai psihotropās vielas nevar būt atļautas vai legālas, un šī ir izstrādāto likumprojektu būtība. Lai izvairītos no pārpratumiem, iespējams rosināsim mainīt terminoloģiju un turpmāk apzīmēt šo procesu kā autorizāciju.
Šāda procedūra ir nepieciešama, lai par tās pārkāpumu tirgotājus, kas pārdod psihotropās vielas (“spaisus”), būtu iespējams sodīt un saukt pie atbildības. Turklāt šo vielu uzrādīšanas sertifikācijas vai autorizācijas procesā ļaus atbildīgajām iestādēm ātrāk tās izņemt un aizliegt. Pēc būtības šie grozījumi ievieš jaunu principu attiecībā uz psihotropām vielām – aizliegts ir viss, kas nav atļauts.
Nav iespējams aizliegt to, kas nav zināms
Piedāvātie likumprojekti atrisina arī vēl vienu fundamentālu problēmu – ievieš sintezētās psihotropās vielas definīciju. Pašlaik šādas definīcijas nav, un līdz ar to nav arī iespējas atzīt šīs vielas par kaitīgām vai bīstamām, klasificēt un galu galā arī aizliegt (vai neizsniegt sertifikātu, neautorizēt).
Kāpēc nedarbojas esošie pagaidu aizliegumi?
Lielāko psihoaktīvo vielu daļu ir grūti atpazīt laboratorijās, bet to pārbaude un risku analīze ir nepieciešama lai kriminalizētu šo vielu apriti. Šis vielas ir viegli sintezēt, tāpēc uzreiz pēc tā, kad vienas substances tiek ieliktas aizliegto vielu sarakstā, nekavējoties tiek radītas jaunas, atvasinātas vielas, kuras nereti ir vēl bīstamākas par aizliegtajām. Rezultātā policija un likumdošana nepārtraukti cenšas tikt līdzās “spaisu” tirgotājiem un ražotajiem, taču ķīmijas zinātne un ražotāji vienmēr izrādās vismaz soli priekšā.
Atbildība būs paredzēta par visiem neatļautiem mēģinājumiem izplatīt psihotropās vielas
Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt sodus par sintezētas psihoaktīvas vielas vai tās saturošu izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un izplatīšanu, ja ar tām radīts būtisks kaitējums. Cita starpā kā sods šādā gadījumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Ja šīs darbības vainīgā neuzmanības dēļ būs izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, brīvības atņemšanas sods varētu tikt piespriests uz laiku līdz četriem gadiem. Abos gadījumos – gan bez smagām, gan ar smagām sekām – vainīgajam varētu tikt atņemtas tiesības uz noteikta vai visa veida komercdarbību.
Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iecerēts noteikt, ka par sintezētas psihoaktīvas vielas vai tās saturošu izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un izplatīšanu uzliek naudas sodu – fiziskai personai līdz 500 eiro, juridiskai personai – no 1000 līdz 14 000 eiro, konfiscējot šīs vielas.
Vai pēc šiem grozījumiem tantiņas drīkstēs tirgot zāļu tējas?
Zāļu tēju tirdzniecību šie grozījumi nereglamentēs. Mūsu uzdevums ir izstrādāt tādu psihotropās vielas definīciju, lai tā neskartu nekaitīgas preces.
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
