Daži svarīgi fakti par izstrādātajiem likuma projektiem psihotropo vielu aizliegšanai
Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts24.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Saeimas komisijās notiek debates par grozījumiem kuru mērķis ir ierobežot narkotisko un psihotropo vielu un maisījumu izplatību. Manis un kolēģu izstrādāto priekšlikumu apspriešanas gaitā es saņemu daudzus jautājumus, uz kuriem vēlos sniegt izsmeļošas atbildes, lai izvairītos no tā, ka likumu projektu būtība tiek sagrozīta vai pārprasta.
Ja būs sertifikācija, tad viss būs atļauts?
Nē un vēlreiz nē! Psihotropo vielu sertifikācijas mērķis NAV vielu legalizācija vai atļauja to tirdzniecībai. Nekas netiks atļauts. Narkotiskās vai psihotropās vielas nevar būt atļautas vai legālas, un šī ir izstrādāto likumprojektu būtība. Lai izvairītos no pārpratumiem, iespējams rosināsim mainīt terminoloģiju un turpmāk apzīmēt šo procesu kā autorizāciju.
Šāda procedūra ir nepieciešama, lai par tās pārkāpumu tirgotājus, kas pārdod psihotropās vielas (“spaisus”), būtu iespējams sodīt un saukt pie atbildības. Turklāt šo vielu uzrādīšanas sertifikācijas vai autorizācijas procesā ļaus atbildīgajām iestādēm ātrāk tās izņemt un aizliegt. Pēc būtības šie grozījumi ievieš jaunu principu attiecībā uz psihotropām vielām – aizliegts ir viss, kas nav atļauts.
Nav iespējams aizliegt to, kas nav zināms
Piedāvātie likumprojekti atrisina arī vēl vienu fundamentālu problēmu – ievieš sintezētās psihotropās vielas definīciju. Pašlaik šādas definīcijas nav, un līdz ar to nav arī iespējas atzīt šīs vielas par kaitīgām vai bīstamām, klasificēt un galu galā arī aizliegt (vai neizsniegt sertifikātu, neautorizēt).
Kāpēc nedarbojas esošie pagaidu aizliegumi?
Lielāko psihoaktīvo vielu daļu ir grūti atpazīt laboratorijās, bet to pārbaude un risku analīze ir nepieciešama lai kriminalizētu šo vielu apriti. Šis vielas ir viegli sintezēt, tāpēc uzreiz pēc tā, kad vienas substances tiek ieliktas aizliegto vielu sarakstā, nekavējoties tiek radītas jaunas, atvasinātas vielas, kuras nereti ir vēl bīstamākas par aizliegtajām. Rezultātā policija un likumdošana nepārtraukti cenšas tikt līdzās “spaisu” tirgotājiem un ražotajiem, taču ķīmijas zinātne un ražotāji vienmēr izrādās vismaz soli priekšā.
Atbildība būs paredzēta par visiem neatļautiem mēģinājumiem izplatīt psihotropās vielas
Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt sodus par sintezētas psihoaktīvas vielas vai tās saturošu izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un izplatīšanu, ja ar tām radīts būtisks kaitējums. Cita starpā kā sods šādā gadījumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Ja šīs darbības vainīgā neuzmanības dēļ būs izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, brīvības atņemšanas sods varētu tikt piespriests uz laiku līdz četriem gadiem. Abos gadījumos – gan bez smagām, gan ar smagām sekām – vainīgajam varētu tikt atņemtas tiesības uz noteikta vai visa veida komercdarbību.
Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iecerēts noteikt, ka par sintezētas psihoaktīvas vielas vai tās saturošu izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un izplatīšanu uzliek naudas sodu – fiziskai personai līdz 500 eiro, juridiskai personai – no 1000 līdz 14 000 eiro, konfiscējot šīs vielas.
Vai pēc šiem grozījumiem tantiņas drīkstēs tirgot zāļu tējas?
Zāļu tēju tirdzniecību šie grozījumi nereglamentēs. Mūsu uzdevums ir izstrādāt tādu psihotropās vielas definīciju, lai tā neskartu nekaitīgas preces.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
