Daži neērti jautājumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei
Aldis Gobzems03.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzticies zinātnei un ievēro
Uzticies zinātnei un neej apgriezt matus, bet zobus labot ej. Uzticies zinātnei un ārā restorānā nesēdi, bet turpat blakus uz trepītēm sēdi. Uzticies zinātnei un uz skolu neej, bet pavadi baros laiku dīkdienībā pilsētas centrā. Uzticies zinātnei un Depo iepērcies kā juridiska persona, jo līp, ja iepērcies kā fiziskā. Uzticies zinātnei!!! Jo trolejbusos, autobusos, tramvajos nelīp.
Man bija saruna ar kādu uzņēmēju. Viņam visi darbinieki, kuri uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu, ir izslimojuši. Un neviens nav slimojis, kas to pašu ceļu mēro ar privāto transportu.
Es gribētu tomēr dzirdēt Lienes Cipules (Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienesta vadītājas) viedokli, kā tieši ar zinātni ir saistīts fakts, ka pannu tu, cilvēks, veikalā vari nopirkt, ieejot veikalā, piezvanot pa telefonu blakus stāvošai pārdevējai un pēc tam samaksājot. Kā „uzticies zinātnei” nonāca pie slēdziena, ka jāstāv rindā, lai izietu no lielveikala? Vai arī, kā tieši „uzticies zinātnei” izpaužas šāds stāsts - kārtējais kuriozs iz dzīves.
Ieeju lielveikala LMT filiālē nopirkt telefonam jaunu aizsargstikliņu. Filiālē viss atbilstoši drošībai, jāņem numuriņš, pārdevēji sēž stiklotās kabīnēs, pienāk mana kārta, dodos pie pārdevēja kabīnes, saku - man vajag stikliņu, viņš aiziet, atslēdz plauktu, paņem, atnes. Es gatavs jau pīkstināt karti un doties projām.
Bet nē. Izrādās, man jāiet manslmt, tur man izvietots pasūtījums, jo pasūtīt var tikai attālināti. Sēžu pie tā lodziņa, čakarējos, beigās, protams, visu akceptēju caur manslmt. Tad parādās pasūtījuma numurs. Dodu džekam to numuru, viņš tālāk vada savā sistēmā, un nu ir maģiskais brīdis pēc 25 minūtēm klāt. Varu nopīkstināt karti un paņemt preci, lai dotos prom. To varēja izdarīt 3 minūtēs. Kārtējais kosmoss. Un es tāds nebiju viens, novērojot tajās 25 minūtēs, kuras tur pavadīju.
Cipules kundze, kā tieši šī sistēma ierobežo saslimstību vai, tieši otrādi, veido kārtējās rindas un sastrēgumus un parāda, cik tālu politiskie lēmumi ir no praktiskas dzīves...
Tālāk lasām medijus, kurus par 3 komats cik tur miljoniem sponsorē valdība, lai valdību mediji nekritizētu. Mediji raksta: “Mediķi brīdina: Arvien vairāk cilvēku pēc Covid-19 pārslimošanas novērojamas ilgtermiņa komplikācijas. Arī to viegli izslimojušajiem.” Ziniet, grūti uztverams brīdinājums. Ko tieši cilvēks var izdarīt, šo lasot? Izvēlēties slimot vai ne? Izvēlēties vieglāk pārslimot vai ne? Patiesībā būtu jāraksta: “Cilvēce brīdina valdības un mediķus: Vīruss ir un būs, domājiet, kā glābt valsti, ja neglābsiet, tiniet makšķeres!”
Un nobeigums šim garajam rakstam. Nevis fokuss pazaudēts, Cipules kundze un visi pārējie, bet komunikācija notiek vienā valodā, kuru diemžēl daļa sabiedrības nesaprot un teikto neuztver. Komunikācijai tiek izmantoti arhaiski kanāli un arhaiski pasniegšanas formāti. Ziņneši ir nepareizie, jo komunikācijas veidotāji ir nošķirti no mērķauditorijas. Vienu vārdu sakot - visiem tiem Jūsu sabiedrisko attiecību kantoriem un speciālistiem būtu jāprasa atmaksāt valsts piešķirto naudu, jo tā ir totāla un absolūta haltūra. Jūsu visu tviterpaziņojumi nemaina neko.
Visvairāk līp sabiedriskajā transportā, Cipules kundze. Un par to ir atbildīgs Rīgas mērs Staķis no Attīstībai/Par kopā ar visām progresīvajām fanēm, kas nespēj radīt sistēmu, lai sabiedriskais transports būtu daudz biežāk pieejams.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
