Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē, varat iepazīties un dalīties tālāk. Iebildumi izklāstīti katram Latvijas iedzīvotājam saprotamā formā, atturoties no juridiskās valodas lietošanas.

Uzziņai:

[1] 2016.gada 19.septembrī ANO Ģenerālā Asambleja vienbalsīgi pieņēma Ņujorkas Deklarāciju par bēgļiem un migrantiem. Tajā ANO dalībvalstis vienojās izstrādāt un pieņemt divus globālos kompaktus:
1) Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, un
2) Globālo bēgļu kompaktu.

[2] Darbs pie ANO deklarācijas “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – „ANO kompakts“ vai „ANO Migrācijas kompakts“) norisinājās vairāk kā gadu un tā izstrādē un apspriešanā piedalījās visas ANO dalībvalstis, izņemot ASV. Izstrādājot šo ANO kompaktu, esot uzklausītas ne tikai dalībvalstis, bet arī dažādas NVO, paši migranti, sabiedrības pārstāvji, ierēdņi. Pati ANO šo kompaktu dēvē par „vienošanos“ (angl. – agreement) vai „pirmo visaptverošo ietvaru migrācijas jomā, kādu pasaule vēl nav redzējusi“ (angl. – the first comprehensive framework on migration the world has ever seen).

[3] Minētais ANO kompakts tika izstrādāts 2018.gada 13.jūlijā un formāli tiks pieņemts 2018.gada 10.-11.decembrī Marokas pilsētā Marakešā, to parakstot dalībvalstu valdībām starpvalstību konferencē. ANO Migrācijas aģentūras (IOM) ģenerāldirektors apgalvo, ka „šis kompakts ir tikai sākums jauniem vēsturiskiem centieniem“.

[4] ANO Migrācijas kompaktā ietverti 23 mērķi un to sasniegšanas ceļi, kā arī kompakta ieviešanas mehānisms (40.- 47.punkts) un pārskatīšanas process (48.- 54.punkts). Kompakts attieksies tikai uz migrantiem un migrāciju (bet ne uz bēgļiem).

[5] 2018.gada 3.decembra Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt jautājumu par Latvijas pievienošanos šim ANO kompaktam, lai gan līdz šim brīdim šis dokuments nav oficiāli iztulkots valsts valodā – latviešu valodā. Neoficiāls kompakta tulkojums latviešu valodā parādījās Ārlietu ministrijas mājas lapā tikai 30.novembrī.

[6] ANO Migrācijas kompaktā tiek minēta „regulāra“ un „neregulāra“ migrācija. Legāla vai nelegāla migrācija vairs netiek nodalīta viena no otras. Jo vairāk, kompakta 23.punkta i) apakšpunktā tiek paredzēts, ka valstīm jādara viss iespējamais, lai atvieglotu „neregulārā“ migranta kļūšanu par „regulāro“ migrantu, tādējādi faktiski pasludinot visus migrantus par vēlamiem un ielaižamiem valstī. Jēdzieni „regulārs migrants“ un „neregulārs migrants“ kompaktā netiek definēti.

[7] ANO līdz š.g. beigām paredzēts pabeigt darbu pie nākamā kompakta, kas attieksies uz bēgļiem – ANO Globālā bēgļu kompakta.

I. Kādas ir šī ANO Migrācijas kompakta iespējamās juridiskās sekas ?

[1] Starptautiskajās tiesībās juridiskas sekas izraisa šādi starptautisko tiesību galvenie avoti (skat. ANO Starptautiskās tiesas Statūtu 38.p.) :

1) starptautiskās konvencijas (jeb starptautiskie līgumi);
2) starptautiskās paražas kā vispārējas prakses pierādījums, kas atzītas par tiesībām;
3) civilizēto nāciju atzīti vispārējie tiesību principi.

Tātad, starptautiskie līgumi nebūt nav vienīgie starptautisko tiesību avoti, kas izraisa juridiskas sekas.

[2] Migrācijas kompakta 7. un 15.punktā ir norādīts, ka tas ir juridiski nesaistošs sadarbības ietvars (angl. – cooperative framework). Bet vai tiešām šis dokuments nebūs valstīm tiesiski saistošs ? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāizvērtē, vai Migrācijas kompakts var tikt uzskatīts par vienu no iepriekš minētajiem starptautisko tiesību avotiem. Atbilde ir: jā, pēc tā parakstīšanas 10.-11.decembrī, tas varēs tikt uzskatīts par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju, kas apkopo valstu vispārējo praksi. Tātad, kompakts valstīm būs juridiski saistošs.

[3] Vienlaikus jānorāda uz to, ka Migrācijas kompaktā ir ietverta arī sadaļa par šī kompakta ieviešanu ANO dalībvalstīs (40.- 47.punkts). Piemēram, kompakta 41.punktā ir noteikts, ka „mēs – valstis - ieviesīsim (angl. – we will implement) šo globālo kompaktu mūsu valstīs, kā arī reģionālajā un globālajā līmenī“. Reģionālais līmenis norāda uz to, ka kompakts visdrīzāk tiks iestrādāts arī ES un Eiropas Padomes politikas dokumentos, kā arī normatīvajos aktos (direktīvās, regulās, lēmumos) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos. Tas pats var attiekties arī uz Eiropas Savienības tiesu [sk.arī kompakta 48. un 53.punktu].

[4] 2018.gada 14.novembrī Eiropas Savienības Komisijas mājas lapā ievietota informācija par minēto Migrācijas kompaktu. Cita starpā Eiropas Komisija norāda, ka kompakta pieņemšana notiks konsensa vai balsošanas formā 10.-11.decembrī Marokā. Nākamais solis pēc tam būšot šāds: ANO Ģenerālā Asambleja tiks lūgta šo kompaktu formāli apstiprināt rezolūcijas formā. Tas vēl jo vairāk apliecina iepriekš teikto, ka Migrācijas kompakts kļūs par valstīm juridiski saistošu starptautisko paražu tiesību normu krājumu.

[5] Šeit Ārlietu ministrija, kā arī daļa Saeimas deputātu uzreiz iebildīs, norādot, ka ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas neesot valstīm juridiski saistošas. Lielākā daļa rezolūciju tiešām nav juridiski saistošas, taču ir t.s. „lielās ANO rezolūcijas“, kuras viennozīmīgi uzskatāmas par starptautisko paražu tiesību apkopojumu un tādēļ to saturs kļūst valstīm juridiski saistošs.

[6] Kā un pēc kādiem kritērijiem var noteikt, vai ANO rezolūcija ir uzskatāma par starptautisko paražu tiesību apkopojumu? Starptautisko publisko tiesību zinātnē tiek norādīts uz šādiem galvenajiem kritērijiem :

1) Rezolūcijas materiālās piemērošanas jomas (ratione materiae) kritērijs: a) tajā jābūt ietvertam pietiekami daudz normatīva rakstura normu (piemēram, kā valstīm rīkoties; kā definēt vienu vai otru jēdzienu; tiek nosprausti konkrēti principi saskaņā ar kuriem valstīm ir jārīkojas) ; b) rezolūcijā ietverti pietiekami skaidri formulējumi, lai noteiktu konkrētu regulējumu vai principus.

Kompaktā skaidri uzskaitīti 23 mērķi un ir noteikta rīcība to ieviešanai (sk. kompakta 16.punktu, kā arī 17.-39.punktu). Kompaktā paredzēta arī sadaļa par tā ieviešanu dalībvalstīs (sk. kompakta 40.- 47.punktu) un ir noteikti un formulēti 10 galvenie principi, uz kuriem šis kompakts ir balstīts (sk. Kompakta 15.punktu).

Kompakts jau tagad atbilst šim ratione materiae kritērijam.

2) Rezolūcijas procesuālais kritērijs: rezolūcijas izstrādes un pieņemšanas process ir ārkārtīgi svarīgs, lai noteiktu rezolūcijas tiesiski saistošo spēku. Rezolūcijas izstrādē un pieņemšanā jāpiedalās lielākajai daļai vai pat visām ANO dalībvalstīm, tādējādi pārstāvot vairākumu, kas jau tālāk norāda uz kolektīvo opinio juris (latīn. – juridisko viedokli) un nolūku piešķirt rezolūcijai normatīvu raksturu. Tieši šis valstu konsenss un opinio juris ļauj kvalificēt rezolūciju kā starptautisko paražu tiesību apkopojumu.

Jāpārbauda arī rezolūcijas izstrādes process – tam parasti jāatbilst līdzīgam procesam, kādā tiek izstrādāti starptautiskie līgumi, un daudzpusējai (multilaterālai) sarunu formai. Tādējādi šīs rezolūcijas izstrāde līdzinās vienošanās formai (vācu val. – Vereinbarung), panākot valstu konsensu.

Kompakta izstrādē piedalījās visas ANO dalībvalstis, izņemot ASV. Kompakts tiks pieņemts starpvaldību konferencē Marokā, š.g. 10.-11.decembrī. Pašā kompaktā (15.punktā) ir noteikta sadarbības konsensuālā daba; ir noteikts, ka kompakts izsaka dalībvalstu kolektīvo apņemšanos (angl. – collective commitment) (8.punkts); kompakts atspoguļo dalībvalstu kopējo izpratni (angl. – common understanding) (9., 10.punkts); kompakts atspoguļo dalībvalstu mērķu vienotību attiecībā uz migrāciju (angl. – unity of purpose) (9., 13.-15.punkts). Kompakts balstās uz multilaterālu dialogu (angl. – multilateral dialogue) ANO dalībvalstu starpā (14.punkts).

Kompakts jau tagad atbilst arī procesuālajam kritērijam.

II. Latvijas suverenitāte

Kā ir ar Latvijas suverenitātes ierobežojumiem migrācijas jomā? Kompakta 15.punktā, kur minēti tā vadošie principi, cita starpā ir norādīts arī nacionālās suverenitātes princips. Tas it kā liktu domāt, ka kompakts nekādā veidā neierobežos valstu suverenitāti migrācijas jautājumos. Taču tā tas nebūt nav. Kompakta 15.punktā ir norādīts, ka tas apstiprina valstu suverenās tiesības noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un apstiprina valstu prerogatīvu savā jurisdikcijā lemt migrācijas jautājumus, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām . Vārdos „saskaņā ar starptautiskajām tiesībām“ slēpjas nacionālo suverenitāti ierobežojošais faktors. Kā jau iepriekš tika minēts, pats kompakts ir „starptautiskās tiesības“, jo varēs tikt uzskatīts par starptautisko paražu tiesību normu kopumu migrācijas jomā. Tātad, piekrītot šim kompaktam, Latvija piekritīs ierobežot savu nacionālo suverenitāti migrācijas jomā, jo visiem nacionālajiem pasākumiem būs jāsaskan ar kompaktu un citām starptautisko tiesību normām.

III. ANO Migrācijas kompakta neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei

[1] Saskaņā ar Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta“.

[2] Kompakta 33.punkts ievērojami ierobežos šīs Satversmē garantētās tiesības attiecībā uz vārda un izteiksmes brīvību migrācijas jautājumos. Kompakta 33.punktā tiek visu laiku runāts par netoleranci pret migrantiem un ir paredzēts, ka tiem masu medijiem, kuri sistemātiski paudīs netoleranci pret migrantiem, būšot jāatņem publiskais finansējums un materiālais atbalsts „pilnā saskaņā ar mediju brīvību“. Citiem vārdiem sakot, notiks cenzūra migrantu jautājumos un tie masu mediji, kuri tiks uzskatīti par netolerantiem pret migrantiem, faktiski tiks slēgti (jo bez finansējuma masu medijs pilnvērtīgi darboties nevar). Tas pats attiecas uz interneta platformām. Jēdziens „netolerants“ nav juridisks jēdziens (bet gan subjektīva sajūta); kurš būs tas, kurš vērtēs, kas ir „toleranti“ un kas ir „netoleranti“? Tas ir vārda brīvības nepamatots ierobežojums.

[3] Kompakta 33.punkta g) apakšpunkts paredz, ka Latvijas politiķiem, reliģisko organizāciju vadītājiem, Latvijas sabiedrībai kopumā, izglītības darbiniekiem un valsts sektora darbiniekiem jānovērš netolerance pret migrantiem, ieskaitot priekšvēlēšanu kampaņu kontekstā. Šis aspekts ierobežo domas, apziņas un reliģijas brīvību, kas ir garantēta Satversmes 99.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās apziņas brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts”. Princips, saskaņā ar kuru baznīca ir atdalīta no valsts, nenozīmē, ka reliģisko organizāciju līderiem nav tiesību publiski izteikties par morāli svarīgiem jautājumiem. Viņiem ir šādas tiesības. Taču kompakts valstij uzliek par pienākumu kaut kā tomēr piespiest Latvijas reliģisko organizāciju vadītājus tikai pozitīvi izteikties par migrantiem un migrāciju. Tas viennozīmīgi pārkāpj baznīcu autonomijas principu, kas ir neatņemams valsts un baznīcas šķirtības komponents, kā arī svarīgs reliģijas brīvības elements (Satversmes 99.p. 1.teikums).

Jāatzīmē, ka Latvijā no 2002.gada 25.oktobra ir spēkā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums (turpmāk – Līgums) attiecībā uz Katoļu baznīcas stāvokli un darbību Latvijā. Minētā Līguma 1.pants skaidri nosaka Katoļu baznīcas autonomiju, bet 9.pants Katoļu baznīcai garantē vārda brīvību. Šis Līgums ir starptautisks līgums, kas Latvijas Republikai uzliek starptautiskas saistības. Savukārt no kompakta izriet, ka Latvijas valsts apņemtos gan Katoļu baznīcai, gan citām reliģiskajām organizācijām ar laiku uzspiest t.s. “piespiedu runu” (angl. – compelled speech) migrācijas jautājumos.

[4] Jāatgādina, ka vārda brīvība ir viena no vissvarīgākajām cilvēka pamatbrīvībām, jo tikai tā ļauj nodrošināt pārējās cilvēka pamattiesības – vārda brīvība ir tā, kas mums ļauj ziņot un informēt par citiem pamattiesību pārkāpumiem. Ja mēs ierobežosim vārda brīvību pēc principa „par migrantiem vai nu tikai labu, vai neko“, mūsu sabiedrība nespēs uzzināt par tiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus migranti būs veikuši pret Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem.

[5] Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru vārda un izteiksmes brīvības jomā „vārda brīvība ir viens no [demokrātiskas] sabiedrības vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem, viens no katra cilvēka svarīgākajiem attīstības nosacījumiem. Vārda brīvība attiecināma ne tikai uz „informāciju“ un „idejām“, kas tiek pozitīvi uztvertas sabiedrībā un uzskatītas par neuzbrūkošām, bet arī uz „informāciju“ un „idejām“, kas ir uzbrūkošas, aizskarošas, šokējošas vai traucējošas valstij vai jebkuram iedzīvotāju spektram. [..] bez tā „demokrātiska sabiedrība“ nevar pastāvēt“ .

Secinājumi :

1. ANO Migrācijas kompakts Latvijai būs tiesiski saistošs nevis kā starptautisks līgums, bet kā starptautisko paražu tiesību kodifikācija migrācijas jautājumos.

2. ANO Migrācijas kompakts ierobežos Latvijas suverenitāti migrācijas politikas jomā.

3. ANO Migrācijas kompakts ierobežos Satversmes 99. un 100.pantā noteiktās personu pamattiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī uz vārda brīvību. Kompakta 33.punkta g) apakšpunkts nav savienojams ar Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, kas ir starptautisks līgums.

4. Ievērojot to, ka kompakts ierobežos vārda un reliģijas brīvību, tas līdz ar to pazeminās demokrātijas standartu Latvijas Republikā (sk. Satversmes 1.p.).

5. Iepriekš norādītais ir pilnīgi pietiekami, lai Latvija atteiktos pievienoties ANO Migrācijas kompaktam.

Pārpublicēts no Facebook.

* Dr.iur., Latvijas Republikas tieslietu ministra Dz.Rasnača ārštata padomniece

Novērtē šo rakstu:

48
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...