Daži jautājumi VID, Finanšu ministrijai un valdībai par absurdajiem UIN piemērošanas noteikumiem
Pietiek lasītāja25.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 28.jūlijā tika pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī un, ar vienkāršiem vārdiem izsakoties, paredz, ka uzņēmējiem nebūs vairs jākreditē valsts budžets. Taču izrādījās, ka Pārejas noteikumi tomēr paredz - tiem, kam bija peļņa 2016.gadā, tomēr valsts jāturpina avansēt arī visu 2018.gada pusgadu, veicot UIN avansa maksājumus katru mēnesi.
Tad 2017.gada 14.novembrī tika pieņemti MK noteikumi Nr.677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”, kuros noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nemaksāt vai lūgt, lai samazina UIN avansa maksājumu (gan noteikta virkne ierobežojumu, kuras kategorijas uzņēmēji to var lūgt), ja nodokļu maksātājs informāciju par avansu pārrēķinu mērkaķa ātrumā VID iesniedzis līdz 2018.gada 10.janvārim. Faktiski uzņēmēji ir piesmieti.
Turklāt joprojām ir neskaidrs jautājums, uz kuru nevar atbildēt VID darbinieki. Ja uzņēmējs, kuram veidojusies UIN pārmaksa, nododot deklarāciju par UIN pusgadu pēc 2018.gada 30.jūnija, vēlas, lai visu avansēto UIN atdot atpakaļ vai novirza citu nodokļu segšanai, atbildes nav. Vai to varēs atgūt uzreiz vai gaidīsim 2019.gadu? Noteikumu un norādījumu VID neesot.
Paši VID darbinieki atzīst, ka šie ir absurdākie MK noteikumi. Tad varbūt var uzdot likuma un noteikumu iniciatoriem šādus jautājumus:
1) kāpēc uzņēmējam jāavansē valsts? Kur paliek šie naudas līdzekļi? Kāpēc, pieņemot likumu, tomēr noteica, ka 2018.g. pusgadu lai maksā. Vai tiešām kase ir tik tukša, ka jāzog no uzņēmējiem?
2) kāpēc uzņēmējam, avansējot valsti, par UIN avansa maksājumu kavējumu jāmaksā kavējuma procenti?
3) kāpēc uzņēmējiem, kuri zināja, ka nebūs peļņas, netika dota iespēja viņus atbrīvot no UIN avansa maksājumiem 2018.gadā? Bet tā vietā, tieši pretēji, tika strikti ierobežots, kuri uzņēmēji to var darīt (piemēram, maksātnespējīgie un brīvostas vai tie, kuriem ir bijis tikai viens darījums)?
4) kad būs skaidrība (noteikumi) ar UIN pārmaksu atdošanu? Vai doma ir tos iesaldēt un atgriezt kaut tālā nākotnē? Vai par to procentus valsts mums maksās?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
