Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Rīgā plāno anulēt 139 atļaujas azartspēlēm, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs.
Nevēlos diskutēt par neskaitāmas reizes cilātajām tēmām par to, cik ētiskas, kaitīgas vai izklaidējošas ir azartspēles, jo kāda gan ētika pastāv valstī, kam pašai pieder azartspēļu kompānija “Latvijas Loto”. Taču pieļauju, ka kāds tomēr nopietni cer, ka galvaspilsētā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas haotiskajā vadībā beidzot izdosies paveikt neiespējamo – būtiski samazināt spēlētāju skaitu, kā arī likvidēt atkarības.
Ticēt neiespējamajam neaizliegsi, un droši vien joprojām ir cilvēki, kas nopietni tic, ka sausais likums Amerikā varēja atnest pilnīgu atteikšanos no alkohola, ja vien netiktu nelaikā pārtraukts, bet kontrolei tiktu veltīti lielāki spēki un resursi, radītas jaunas apkarotāju štata vietas utt. Vēl vairāk – arī Gorbačovs būtu panācis, ka svinībās stipros dzērienus labprātīgi aizstāj ar sulu, ja ne PSRS sabrukums…
Tomēr, ja atmetam iracionālas cerības, jāatzīst, ka notiekošajam ir tikai divi ticami skaidrojumi.
Pirmais – pašvaldības vēlēšanas nemaz nav aiz kalniem. Ja tu pēc trīs gadiem, nosēžot domē, nevari palepoties ne ar ko tādu, ko pamanījuši tavi iespējamie vēlētāji, tad paliek vēl pēdējā cerība – sākt karot ar azartspēlēm. Ne tu pimais, ne pēdējais politiķis, kas ķēries pie šī brīnumlīdzekļa. Nu, vismaz jārada ilūzija, ka atkal notiek bezkompromisu cīņa.
Iepriekš pieminētā Linda Ozola ar dažiem citiem biedriem pēc neveiksmīgajām Saeimas vēlēšanām kā izmisusi žurka pameta Jaunās konservatīvās partijas kuģi, kura peldētspēja vairs nelikās ticama. Aizgājēji, kā jau tas tādos gadījumos pieņemts, nodibināja paši savu klubiņu, ko paši lepni nodēvēja par “partiju”. Diemžēl vēlētāji līdz šim pat nav piefiksējuši “partijas” nosaukumu, nezina par tādas “partijas” eksistēšanu, kur nu vel par tās (un Ozolas) labajiem darbiem.
Jāatzīstas, ka es arī biju aizmirsis ši “politiskā spēka” nosaukumu, bet to atradu internetā. Tas ir smieklīgs – “Kods Rīgai”, un tā izvēle pati par sevi daudz ko izsaka par “partijas” intelektuālo līmeni. Tad nu tiek uzsākta kārtējā cīņa, lai šis “kods” varētu palepoties kaut ar vienu lielu darbu un būtu iekrāts kaut mazumiņš politiskā kapitāla, ko parādīt vēlētājiem vai citas partijas bosiem, kam piedāvāties, ja “kods” tiks atzīts par bezperspektīvu.
Otrais – lēmumu mēģina pieņemt konkrētu ekonomisko spēku interesēs. Nav gan pamata bažām, ka, aizverot azartspēļu zāles, Latvijā uzplauks pagrīdes kazino (pārdomām: Ukrainā, kā tikko paskaidrojis “Ukrainian Gambling Council” vadītājs Antons Kučuhidze, esot 14 legālas azartspēļu kompānijas un ap 1100 nelegālas. Lai gan azartspēles valstī ir atļautas, legāli darboties nav izdevīgi, jo jāmaksā nodokļi).
Latvijā dibināt pagrīdes spēļu vietas diezin vai mēģinās, jo ir cita, legāla alternatīva. Tās ir interneta spēļu vietnes, kas kļūst arvien populārākas. Tikai nelaime, ka tās visas nevar ne aizvērt, ne izkontrolēt, spēlēt iespējams arī Latvijā nereģistrētās vietnēs, kur arī nodokļi paliek ārzemēs. Tieši tur aizies spēlmaņi, bet izglābt no atkarības varbūt izdosies tikai tos, kas neprot lietot internetu.
Ja kāds netic – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2022. gadā esot bloķējusi 560 nelegālus domēnus, bet situācija ir gluži kā ar pasaku pūķi – viena slēgtā domēna vietā izaug jauni. Un, protams, par tādu lietu kā VPN inspekcijas ierēdņi varbūt arī ir dzirdējuši, taču padarīt ar to nespēj neko.
Katrā ziņā “William Hill”, “Optibet” un citi interneta azartspēļu tirgus smagsvari, kuri nav investējuši stacionārās spēļu vietās, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcu (kurās azartspēles neraisa, domnieku vārdiem runājot, “nelabvēlīgu ietekmi”) īpašnieki varēs berzēt rokas un teikt paldies mūsu jaukajai Lindai Ozolai no partijas… Jā, kā to viņas partiju tur sauca? Bet Linda Ozola turpinās uzturēt cerību, ka, pateicoties mūžīgajai cīņai pret azartspēlēm viņas politiskā karjera varētu nebeigties. Jo cerība jau mirst pēdējā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
