Dažas nepārsteidzošas pārdomas par Līvānu novada domes 24. aprīļa sēdi

Ieskatoties klātesošo sejās, gribas kliegt – mīļie, jūs vismaz saprotat, kur atrodaties un ko lemjat. Kāds visu sēdi neatrauj skatu no galda. Līvānu pedagoģijas uzlecošā zvaigzne Pastars faktiski no rokām neizlaiž viedtālruni. Iespējams, ka viņš tajā raksta kādu rīmi vai konspektē vadoņa spilgtākos teicienus. Izskatās, ka deputāte Vilcāne uztraucas tikai par to, lai, pasarg, dievs, viņu neuzaicinātu piedalīties debatēs. Deputātam Stikānam vispārībā ir vienalga, kur viņš ir un par ko vispārībā ir runa. Visu cienītais deputāts – uzņēmējs apgaroti skatās tālumā. Iespējams, ka viņš gara acīm uzlūko savu kūdras purvu.

Abi galvenie opozicionāri Klaužs un Labinskis viņiem atvēlētajos brīžos turas braši. Varbūt vajadzētu dažu reizi izvēlēties labāku izteiksmes formu, bet viņiem tas ir piedodami. Opozīcija taču! Var atļauties arī kādu vaļību.

Pārējos priekšstāvjus pat nepieminēšu. Varu derēt, ja pēkšņi atvērtos durvis un zālē iesoļotu „gruzčiku” brigāde, paņemtu šos deputātu izstrādājumus pičpaunā un aiznestu tos uz domes pagrabu, tad neviens no viņiem to pat nepamanītu. Tāpat turpinātu sēdēt un cītīgi spiest balsošanas pogu.

Nezinu, kā citiem, bet man pie sirds negāja tas milzīgais dažādu krāsu mēteļu, jaku un citu apģērbu kalns telpas labajā stūrī. Tas tiešām traucēja un novērsa uzmanību. Tā arī īsti neatpazinu to kungu ar sirmo galvu, kurš sēdēja blakus deputātam Bondarevam. Paldies dievam, spriežot pēc košās šallītes ap kaklu, beigās sapratu, ka tā ir kundze.

Šī domes sēde bija viena jautājuma sēde. Līvānu pamatskolas likvidācijas sēde. Jāpiekrīt ir deputātam Klaužam, ka dome pieņēma vienu no sliktākajiem lēmumiem. Tagad vairāk nav svarīgi, ka tā ir bijusī Līvānu 2. vidusskola. Nav svarīgi - krievu vai latviešu. Līvānos vienmēr ir bijusi daudznacionāla sabiedrība. Turklāt absolūtā vairākumā lojāla Latvijas valstij, lojāla arī pilsētas pašvaldībai. Kā būs tagad? Skaidrs ir viens, ka būs bagātīga augsne dažādiem radikāliem strāvojumiem. To varu teikt ar garantiju.

Jo vairāk tāpēc, ka skolas kolektīvs, vecāku pārstāvji parādīja pietiekamu toleranci un sapratni. Prasīja dotajā brīdī tikai mazumiņu. Atļaut skolai darboties vēl tikai gadu, nepārkāpjot nekādas valdības direktīvas un likumus.

Kādēļ tāda steiga? Kādēļ tieši tagad un momentā? Deputāti Klaužs un Labinskis vairākkārt uzsvēra naudas trūkumu pašvaldības naudas maciņā. Tāds jau viņiem darbs, sēžot opozīcijā, vienmēr un visur vaukšķēt par naudas trūkumu. Toties pārējiem deputātiem nenoraustījās ne plakstiņš, nepakustējās ne pirkstiņš. No problem! Kā saka angļi. Kas kait nedzīvot, ja makā no kādas domes iestādes regulāri ielec apaļa summiņa un bonusā par deputāta pienākumu imitēšanu arī nožvadz kāda kapeika.

Te pavērās priekškars, un uz galda uzleca blusa, atvainojiet, vietniece Kraukle. Savā ierastajā manierē, kā pašai likās, ātri salika punktus uz „I”.

Izrādās, ka „pie visa vainīga ir opozīcija, iespējams, kuras sūdzības dēļ purvā ir iesaldēti 430 000 eiro. Iespējams, ka opozīcijas sūdzību dēļ Līvānu budžets ir apgrūtināts. Paldies Līvānu Goda pilsonim, kurš ir novedis novadu šādā situācijā”. Pasakot to, vietniece Kraukle dvēselē sajuta vēl nebijušu mieru un lepnumu. Skaties un mācies, Vaivod! Lūk, kā es sadevu Līvānu oligarham Klaužam!

Mazliet pārsteidza vietnieces Kraukles vārdi, ka cilvēks, kurš pildīja savu pilsoņa pienākumu un, iespējams, apstādināja grandiozu krāpšanos un nepieļāva vēl lielāku krāpšanos ar Eiropas naudu, tagad ir vainīgs, ka Līvānu vārds ir izskanējis tālu Eiropā. Līvānu Goda pilsonis ir vainīgs pie tā, ka mēra Vaivoda un vietnieces Kraukles iespējams noziedzīgās darbības dēļ pašvaldības budžets ir nonācis sprukās, ka mēram Vaivodam un, iespējams, vēl kādam aiz pleciem ir vairākas krimināllietas, kurās draud ilgi gadi aiz stabiem. Savāda gan loģika vietniecei Krauklei.

Atzīmēšu arī dažas pozitīvas lietas. Pirmā. Beidzot klātesošie un Līvānu iedzīvotāji pieredzēja unikālu, starpgalaktiska mēroga notikumu. Vairāku sasaukumu domes deputāts Matrosovs teica savus pirmos vārdus domes sēdē. Pilsētā gadiem ilgi klīda valodas, domes darbiniekiem bija pat aizdomas, ka viņš vispārībā nerunā. Grūti bija saprast, bet izklausījās, ka latviešu valodā runāja gan.

Otrā. Jāatdod gods, bet uz tās personas fona, kas nekādi nespēja pareizi nolasīt komisijas nosaukumu, kas nepārtraukti pārtrauca runājošos deputātus un kas domes sēdes laikā familiāri sauca kādu domes darbinieci par Antriņu, vietniece Kraukle izskatījās pat ļoti cienījami. Valodu varēja saprast, ievēroja zināmas pieklājības normas. Vienīgais trūkums, ļoti pietrūka viņas puķainās kleitas. Vai ne!

Novērtē šo rakstu: