Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)

Pateicoties kristībai, mēs kļūstam Kristus nāves un augšāmcelšanās līdzdalībnieki. Mūsu līdzdalība šajā realitātē tiek padziļināta un nostiprināta, pieņemot nākamos kristīgās iniciācijas sakramentus un turpinot izkopt garīgo dzīvi. Tas ietver arī regulāru grēksūdzes praksi, kas palīdz mums atjaunot to stāvokli, ko ir devusi kristība. Garīgās dzīves izkopšana nav iedomājama bez lūgšanu prakses un apzinātas Dieva gribas pildīšanas. Pateicoties tam, šī Kristus augšāmcelšanās dimensija mūsu dzīvē kļūst arvien pamanāmāka un nes arvien taustāmākus augļus. 

Šodien gribētos pieskarties dažām īpaši aktuālām jomām, kurās būtu nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība. Tuvojas mūsu Latvijas simtgades svinību atklāšana. Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās un atdzimšanas pamatā ir bijušas trīs Atmodas – 19. gs. otrajā pusē, 20. gs. sākumā un 20. gs. 80. gadu beigās. Pirmā – nacionālā Atmoda – sagatavoja augsni – nacionālās identitātes apziņu, kas Otrās atmodas laikā vainagojās ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu un pēc tam Latvijas neatkarības atgūšanu Trešās atmodas laikā. Katra no atmodām apvienoja ievērojamu sabiedrības daļu ap nacionālo vai neatkarības ideju un iekustināja cilvēku enerģiju vienā noteiktā virzienā. Tas bija iespējams, kad tika pārsniegta sava veida ‘kritiskā masa’. 

Neatkarība mums jau ir, bet, izvērtējot esošo situāciju, kad pasaulē valda arvien lielāka nedrošība un apdraudētības sajūta, bet Latvijā – skepse un negatīva attieksme pret mūsu valstī notiekošo, tāpat milzīgā emigrācija un neatrisinātās sabiedrības integrācijas problēmas, ir jāsecina, ka jautājums par jaunu atmodu nav ne par mata tiesu mazāk aktuāls kā iepriekšējo trīs Atmodu priekšvakarā. Kāda ideja varētu tagad apvienot tautu un iekustināt tās enerģiju vienā virzienā tā, lai tiktu pārsniegta šī ‘kritiskā masa’? Pie mūsu valsts pirmsākumiem tā bija nacionālā ideja, pēc tam – neatkarības ideja, ap kuru apvienojās arī citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvji. 

Tas ir acīmredzami, ka ar budžeta un IKP pieaugumu vien nepietiek, lai motivētu cilvēkus apvienoties viena kopēja mērķa labā. Tāpēc nav cita varianta, kā likt uzsvaru uz kultūras un garīgo dimensiju, lai apvienotu tautu. Es aicinu atgriezties pie atdzimšanas idejas, kas apvienoja visas trīs iepriekšējās Atmodas. Vienīgi tā ir jāaktualizē mūsdienu situācijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka atdzimšanas idejas dvēsele bija kultūras un garīgās vērtības, garīgā dominante. Kā šī procesa kodolu un virzītājspēku vēlos izcelt mūsu vienotību ar Jēzu Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies, kurā mēs esam iesakņoti un kurā ir apslēpta mūsu dzīve, jaunā dzīve, ko nosaka nevis miesīgās iekāres, ambīcijas un mūsu pagātnes rēgi, bet gan Dieva Gars un Dieva valstības kārtība. 

Lai šo atmodu “iekustinātu”, ir nepieciešama mentalitātes maiņa, atgriešanās, kas Evaņģēlijā saukta par metanoia – dzīves kursa maiņa par 180 grādiem. Vislabākos mērķa sasniegšanas līdzekļus zina vienīgi Dievs, un tikai Viņš mums var tos atklāt, ja to Viņam lūdzam un esam gatavi pildīt Viņa gribu.

Mūsu priekšā stāv izaicinājums: kādā veidā strauji ienākušās patēriņa sabiedrības mentalitāti humanizēt, pārbīdot akcentus no nevaldāmas patērēšanas dziņas uz mūsu rīcībā esošo materiālo labumu izmantošanu tādiem mērķiem, kas nes labumu visai sabiedrībai? Tad, kad pēc neatkarības atgūšanas atjaunojās tiesības uz privāt­īpašumu un parādījās iespējas īsā laikā gūt milzīgus ienākumus, daudzi ar to aizrāvās. Tomēr šodien, sastopoties ar turīgiem cilvēkiem, arvien biežāk var novērot, ka viņus nodarbina jautājums: ko tālāk? Kāda jēga ir manis sakrātajai bagātībai? Vai pietiek ar to, ka es vienkārši pavairoju savu turību, vai tomēr ir vajadzīgs arī kas cits? Redzu, ka šo sabiedrības daļu uzrunā arguments par to, ka viņi nevar dzīvot izolēti no pārējās sabiedrības un vispārējais tās stāvoklis tiešā veidā ietekmē arī viņu ģimenes. Cilvēki sāk apzināties, ka ir līdzatbildīgi par savu valsti. Pēdējos gados varam novērot, ka dažādas labdarības akcijas gūst lielu atbalsi sabiedrībā un tajās piedalās ne tikai sabiedrības bagātā slāņa pārstāvji. Vai gadījumā šeit nevaram saskatīt Augšāmceltā Kristus Gara pieskārienu, kurš aizskar sirdis un mudina tās īstenot tuvākmīlestības bausli, dzīvot ne tikai sev, bet arī uzņemties līdzatbildību par citiem?

Kā vienu no iespējām šajā patēriņa mentalitātes maiņas procesā vēlos piedāvāt līdzdalību Sv. Jēkaba katedrāles renovācijā. Šo gandrīz astoņsimt gadus veco ēku ir ļoti skāris laika zobs. Valsts un pašvaldības struktūras jau ir sniegušas atbalstu restaurācijas darbu projektēšanai un uzsākšanai. Ir pienācis laiks iesaistīties arī plašākiem sabiedrības slāņiem, lai šī ēka, kurai ir bijusi būtiska nozīme Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, atgūtu tai godam pienākošos izskatu. Šī ēka ir bijusi lieciniece procesiem, kuri veidojuši šodienas Latvijas identitāti. Ārēji un iekšēji sakārtots, skaists dievnams iedvesmo cilvēku atvērt savu sirdi Dievam un pacelties pāri ikdienas rūpju bieži vien it kā apburtajiem lokiem. Mūsu acis un sirdi priecē skaisti sakārtotā Aglonas bazilikas iekšiene, Sv. Marijas Magdalēnas renovētā un Sv. Antona jaunuzceltā baznīca Rīgā. Lielāko Latvijas reliģisko konfesiju galvenie dievnami Rīgā – Doma baznīca, pareizticīgo katedrāle un sinagoga – jau ir sakārtoti. Tagad ir Sv. Jēkaba katedrāles kārta.

Cita sabiedrības mentalitātes maiņu veicinoša iniciatīva ir lēnām topošais Kristīgās teoloģijas fakultātes projekts, kuram atbalstu izteikušas mūsu valsts lielākās reliģiskās kopienas. Galveno Latvijas konfesiju kopīgi veidota fakultāte, pilnā mērā respektējot katras konfesijas identitāti un specifiku, baudītu šo konfesiju pārstāvju uzticību un apmierinātu Latvijas sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas un konfesiju atzītas izglītības teoloģijas jomā. Kristīgās vērtības ir viens no mūsu valsts identitāti veidojošajiem pamatiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tās kopt un prezentēt Latvijas sabiedrībai. Viens no šādas fakultātes galvenajiem uzdevumiem būtu aktualizēt šīs vērtības, iedzīvinot tās akadēmiskajā vidē un visā Latvijas sabiedrībā.

Protams, ķeršanās pie šī projekta nebūtu iedomājama, ja mums nebūtu jau ielikti zināmi pamati katoliskās izglītības jomā, sākot ar katoliskajām skolām, kuras darbojas trijās no četrām Latvijas diecēzēm. Mūsu diecēzē tā ir Rīgas Katoļu ģimnāzija, no kuras absolventiem seši jau ir kļuvuši par priesteriem. Šis sektors ir jāatbalsta un jāattīsta. Tāpat ļoti svarīgs ir darbs ar ministrantiem draudzēs. No viņu vidus ir nākuši daudzi priesteri. Aicinājumu jautājums Baznīcai Latvijā ir ārkārtīgi aktuāls. Lūgsimies par aicinājumiem uz priesterību! Un lūgsimies arī par ģimenēm, kurās šādi aicinājumi dzimst. Ja nebūs kristīgu ģimeņu, kuros aicinājumi nobriest, nebūs arī gudru un svētu priesteru. Svēti priesteri ir tie, kas ģimenēm palīdz iet ceļu uz Debesu valstību. 

Mūsu divas augstākās mācību iestādes – Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas institūts – savu iespēju robežās sagatavo speciālistus un topošos priesterus Dieva valstības izplatīšanai mūsdienu sabiedrībā. Tā kā šobrīd ir hronisks priesteru trūkums, tiek nopietni domāts par starptautiska misionāra Garīgā semināra atvēršanu. Tajā studētu no ārzemēm atbraukušie kandidāti uz priesterību. Pēc studiju beigām viņiem būtu pienākums vairākus gadus kalpot Latvijā, pirms viņi dotos misijās uz citām zemēm. 

Runājot par misijām – skaisti, kad tauta sūta savus dēlus un meitas misijā uz citām zemēm. Taču ir skumji, kad tautieši aizbrauc citu iemeslu dēļ un zeme paliek tukša, pamestas mājas aizaug ar kokiem un krūmiem. Aizbraukšanas iemeslu ir daudz – kāds apprecas, kādam parādu slogs dzimtenē ir tik smags, ka nav citas izejas, kādu svešas zemes vilina, jo tur daudz plašākā mērā var īstenot savus talantus, vēl kādu turp aizved bezdarbs un iztikas trūkums šeit, Latvijā. Nav vieglu argumentu, lai atturētu no aizbraukšanas. Un tomēr – dzimtene, tēvzeme ir tikai viena. Ja vien ir iespējams palikt, es aicinu – palieciet! Mīlēsim savu tēvu zemi vārdos un darbos! 

Viena no jomām, kurā skaidri redzama Dieva darbība un svētība, ir katoliskie masu saziņas līdzekļi – katoliskie preses izdevumi. Mūsu diecēzē tas ir Katoļu Baznīcas Vēstnesis, portāls www.katolis.lv, izdevums Mieram tuvu, vairākas nelielas izdevniecības, kā arī draudžu izdotās avīzītes. Bet, protams, kopš 2015. gada 8. decembra mūsu lepnums un prieks ir Radio Marija Latvija, kas Baznīcas vēsti darījis pieejamu 24 stundas diennaktī plašam klausītāju lokam. Tādā veidā mūsu nelielajā valstī varam lepoties ar diviem katoliskajiem radio: Radio Marija un Latgales radio. Esmu pārliecināts, ka darbs mediju jomā – tas ir lauks, kurā mums vēl ir lielas neizmantotas iespējas un kurš vēl gaida uz nopietnāku iesakņošanos Augšāmceltajā. Pats no sevis tas nenotiks, ja mēs pie tā nestrādāsim ar vislielāko nopietnību un atbildības izjūtu.

Te ir jāpiebilst, ka komunikācija kā tāda ir liels izaicinājums ne tikai attiecībās ar ārējo pasauli, bet arī katras lokālās baznīcas iekšienē. Te ir milzīgas neizmantotas iespējas – gan prāvestu komunikācijā ar draudzi, gan draudzes locekļu un pie draudzes pastāvošo grupu savstarpējā saziņā. Daloties ar savām domām un izpratni par draudzē notiekošo, tiek labāk iepazīta situācija un iespējas, kā auglīgāk virzīt evaņģelizācijas un formācijas darbu. Tas palīdz pārvarēt draudzēs tik izplatīto kriticisma un negatīvisma garu. Tad, kad valda atklātība un informētība par patieso lietu stāvokli, dodot katram iespēju sniegt savu ieguldījumu, pieaug saliedētība un savstarpēja uzticēšanās. Te sāk darboties Evaņģēlijā piedāvātais princips: “Kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 20) Tātad – nonākam pie Dieva gribas atklāšanas. To pildot, pieaug mūs iesakņotība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā un garīgais auglīgums. 

Mūsu līdzdalība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā – tā nav abstrakcija, bet gan realitāte, kura izpaužas gan atsevišķu ticīgo, gan arī dažādu jau funkcionējošu vai no jauna topošu struktūru dzīvē. Ir svarīgi to atpazīt un arvien lielākā mērā ļaut tai izpausties un uzplaukt.

Noslēdzot šīs Lieldienu pārdomas par mūsu ieskaņošanās noslēpumu jaunajā dzīvē, kas ir apslēpta Kristū, kurš ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, gribu jūs aicināt, dārgie Mieram tuvu lasītāji, lūgties par visām šīm aprakstītajām jomām, lai Kristus augšāmcelšanās spēks arvien vairāk manifestējas un vada šos procesus, jo, ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti tie, kas pie tā strādā (Ps 127, 1).

Mēs, Māras zemes bērni, lūdzam tevi, Māras zemes Ķēniņiene, lūdz par mums, sevišķi visās šajās jomās, pie kurām strādājam, lai tās atvērtos uz Augšāmceltā klātbūtni un vadību!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...