Dažādība ir vērtība: par savdabīgu kungu interešu pārstāvjiem valsts kapitālsabiedrībās
Pietiek lasītājs17.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts drošības dienests pēta Attīstības finanšu institūcijas Altum vadītāja Reiņa Bērziņa dzīvesbiedres Jūlijas saistību ar sankcionētajiem Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem, ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību vismaz vēl vienam Altum personāžam - Ievai Jansonei-Prikulei-Bukai.
Centīga un vidēji gudra meitene no laukiem diezgan ātri kļuva par menedžerīti banku sistēmā. Taču ar to viss beigtos, ja viņa nebūtu stājusies ne gluži lietišķās attiecībās ar kādreizējās Nordea bankas korporatīvā biznesa vadītāju un savu toreizējo priekšnieku Jāni Buku. Kaut viņa nebija šī kunga vienīgā tuvā paziņa, tieši šo Renault uzņēmīgais un enerģiskais kungs bija nolēmis paņemt "ilgtermiņa līzingā".
Pats J. Buks bija slavens ar savām spējām izdabāt plašam bankas klientu lokam. Klientu diapazons bija tiešām ļoti plašs, sākot no Bislana Abdulmuslimova un beidzot ar Juriju Šefleru un kādreiz Kremlim pietuvināto Arkādiju Dvorkoviču (caur virkni starpniekfirmu, protams).
Tādēļ veiklā Ieviņa bez grūtībām tika iekārtota darbā pie J. Buka čoma Valda Sikšņa (Callidus Capital partneres pozīcijā) un Andra Šķēles satelīta Guntara Kokoreviča (Clean-R vadītājas amatā). Desertā viņai vēl piemeta padomes locekles vietu kompānijā Indexo, kas tagad izmisīgi cenšas nokļūt biržā (acīmredzot pirms akcionārs Māris Martinsons saņem reālu cietumsodu).
Tieši šī "spēcīgā" vadības pieredze vēlāk "ļāva" I. Jansonei-Prikulei-Bukai ieņemt Altum valdes locekles amatu. Un vēl pārsteidzošāk pavisam nesen I. Jansone-Prikule-Buka tikusi izraudzīta darbam Tet padomē!
Zinot viņas oficiālā vīra plašo darbības profilu (savulaik šķīries no Unilīzinga pēc tam, kad kaut kur „izgaisa” vairāki simti tūkstošu eiro, vēlāk daudzus gadus "nostrādāja" Maskavā, atgriežoties Latvijā, piedāvāja bankas pakalpojumus visinteresantākajiem personāžiem, pelnīti ticis pie "dižtankista" titula, t.sk. pateicoties iesaistei Olainfarm mantinieču strīdos u.t.t.), nav grūti iedomāties, kādas intereses šī kundze pārstāvēs Latvijas lielākajās valsts kapitālsabiedrībās. Labākajā gadījumā tās varētu būt Andra Šķēles, sliktākajā - Kremļa un citu krievu bandītu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
