Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Hi-Hi
25.07.2018. 14:22Balkoni tas ir sīkums salīdzinājumā, kas vispār notiek DDzKSU......Knābim darbiņš
STslimības
25.07.2018. 03:26“Mēs būtu varējuši novērst ātrāk, ja klienti tajā brīdī, kad redzētu šo notikumu mūsu tīklā, paziņotu par to mums. To, ko stāsta aculiecinieki, cik es sapratu no kolēģiem, ir redzējuši, ka ir bijusi degšana. Bojājuma vietu atrada, konstatējām, ka bojāts izolators. Faktiski bija pārdeguši elektrības vadi un attiecīgi šajā brīdī bija radies pārspriegums,” norāda AS ”Sadales tīkls” klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš.
Šodien ”Sadales tīkls” atklāj, ka ietekmēto klientu skaits ir lielāks, nekā sākotnēji aplēsts. “Mēs rēķinājām, ka atslēguma brīdī bija iesaistīti 447 klienti,” min Krūmiņš.
Kocēnu pagasta iedzīvotāji uzreiz protestēja par uzņēmuma piedāvāto zibens spēriena versiju, jo līdzīga situācija, kad izdegusi tehnika strāvas pārslodzes dēļ, viņu mitekļos bija radusies jau iepriekš. Tas iedzīvotājiem liecina, ka vaina meklējama uzņēmuma iekārtās, ne dabas stihijās.
Interesanti
24.07.2018. 16:11"...šā gada janvārī, kad stājās spēkā izmaiņas, kas atļāva apsaimniekošanas kompānijām balkonus remontēt bez iedzīvotāju piekrišanas, ja tie ir avārijas stāvoklī."
-----------
Kas tās par izmaiņām, konkrēti (NA nosaukums, panta Nr. utt.)?
enchante
24.07.2018. 13:36kopš brīvestības atgūšanas, gadiem ilgi nekoptais, neapsaimniekotais un līdz kliņķim tehniski nodzīvotais dzīvojamais fonds tiek mētāts kā karsts kartupelis no valsts īpašuma uz pašvaldību aprūpi un tad ar MK un saistošo noteikumu daudzo pantu un grozījumu palīdzību pilnībā uz dzīvokļu īpašnieku pleciem un naudas makiem. Un viss mums notiek "likumīgi" un pamēģini protestēt!!
Olafs
24.07.2018. 10:25Sašutušajam autoram varu pačukstēt, ka drīz daudzām mājām nāks paziņojumi, ka visa māja ir nokalpojusi savu 30-50gadus un bez pilnīgas renovācijas tai piešķirs statusu "avārijas stavoklī" un tad būs divas iespējas- pamest māju vai piespiedu renovācija, kas izmaksās daudz dārgāk. Pasteidzaties pieteikties projektiem un saņemt ES fondu atbalstu.
Pastnieciņš
24.07.2018. 09:41Vispār jau visas ierakatītās vēstules izsniedz adresātam rokās...Ja adresāta nav bijis mājās, tad tikai jāiet uz pastu pašam izņemt.
Zinošais
24.07.2018. 08:33»
pag pag
tas, ka kāda firmele grib nopelnīt, jau ir cits jautājums, bet tas, ka balkons vai lodzija ir neatņemami no dzīvokļa īpašuma - tas ir skaidrs. ja tavs īpašums - jāremontē! ja trūkst izpratnes par kopīpašumu pārvaldīšanu - tad laipni lūdzu padomju savienībā, tur tādas lietas nebija...
Pievienojos !
Un par ko vēl liecina tekst ka nevajag mainīt pārvaldnieku !
Pārvaldnieku pat nevajadzēs mainīt - pats atteiksies ja dzīvokļu īpašnieki par tādiem kļūs arī dzīvē izdarot dažas vienkāršas darbības - jānodibina sava organizācija, visa naudas plūsma jāpārņem savā kontrolē un tad varēs ielikt sludinājumu - TE IR NAUDA - laipni lūgti pieteikties tie kas ir spējīgi atrisināt mūsu problēmas ! ! !
Ha
24.07.2018. 08:23Varētu padomāt, ka vienīgās firmas, kas var veikt balkonu remonty, ir tikai Daugavpilī!? Mums arī apsaimniekotājs par 20 tūkstošiem gribēja iesmērēt pakalpojumu, kuru pēc nelielas uzņēmu. U aptaujas sanāca beigās sarunāt pa 4,5 tūkstoši.
JurisF
24.07.2018. 08:10Beidzot īpašnieki sāks saprast, ka viņu īpašums nebeidzas aiz viņu durvīm un logiem, arī to, ka tās mājas faktiski ir nolietotas, un ir jāsāk veikt kapitālo (dārgu) remontu, vai jājauc nost un jābūvē jauna.
pag pag
24.07.2018. 06:55tas, ka kāda firmele grib nopelnīt, jau ir cits jautājums, bet tas, ka balkons vai lodzija ir neatņemami no dzīvokļa īpašuma - tas ir skaidrs. ja tavs īpašums - jāremontē! ja trūkst izpratnes par kopīpašumu pārvaldīšanu - tad laipni lūdzu padomju savienībā, tur tādas lietas nebija :)))
rakstā ir saputrota apsaimniekošanas maksa ar kaut kādiem it kā remontiem paredzētu/it kā nožulītu naudu. mīļie cilvēki, ir Latvijas Namu un Apsaimniekotāju asociācija, tak uzjautājiet komentāru! :)
kāds Daugavpils iedzīvotājs ir samudrijis savu mazo tekstiņu ar šķibiem faktiņiem! :)))



Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.