Iesaki rakstu: 
Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums sācis nodarboties ar faktisku šantāžu un izspiešanu, lai panāktu, ka daudzdzīvokļu namu iemītnieki par saviem līdzekļiem veic balkonu kapitālo remontu.
Par Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma metodēm, ar kādām tas cenšas panākt, lai iedzīvotāji plaši atver savus maciņus balkonu remontam, Pietiek ziņo kāds Daugavpils iedzīvotājs. Pēc viņa paustā, Strādnieku ielas 99.nama iedzīvotājiem veiksmīgi izdevies izvairīties no balkonu remonta par 36 tūkstošiem eiro, ko bija plānots iekasēt no dzīvokļu īpašniekiem. Taču tas nav apstādinājis uzņēmumu sākt savu uzbrukumu ar balkonu remontu citiem namiem.
Pagājušajā nedēļā Zeļinska ielas 5 iedzīvotāji saņēmuši Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma valdes locekļa Aleksandra Samarina parakstītu brīdinājumu, ka balkoni ir avārijas stāvoklī un kuru katru brīdi var nogāzties. Tādēļ, ja dzīvokļu īpašnieki 60 dienu laikā nepiekritīs balkonu kapitālajam remontam, samaksājot 1500 eiro katrs, uzņēmums tos vienkārši demontēs bez brīdinājuma.
“Šo vēstuli pa dzīvokļiem iznēsāja Latvijas Pasta kurjers, nododot katram to personīgi rokās. Pat tāds monstrs un monopolists kā Latvenergo izsūta parastas ierakstītas vēstules, pēc kurām jāiet uz pastu un netērējas dārgiem kurjera pakalpojumiem. Bet kur tad Latvenergo līdz Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma līmenim, par iedzīvotāju naudu var visu,” ir sašutis daugavpilietis.
Viņš norāda, ka jau no 2010.gada iedzīvotāji maksā par balkoniem un lodžijām apkalpošanas maksu. Zeļinska ielas 5.nama iedzīvotāji vien samaksājuši trīs tūkstošus eiro. Turklāt divu dzīvokļu īpašnieki, kuri vērsušies namu pārvaldē ar lūgumu nostiprināt balkonus, nav sagaidījuši pat sietus. Izrādījies, ka auto pacēlājs nevar piebraukt pie mājas no tās puses, kur nav asfalta.
“Turpretī viss mainījās šā gada janvārī, kad stājās spēkā izmaiņas, kas atļāva apsaimniekošanas kompānijām balkonus remontēt bez iedzīvotāju piekrišanas, ja tie ir avārijas stāvoklī. Izrādījās, ka auto pacēlājs var piebraukt no visām pusēm, un arī siets atradās,” klāsta mājas iedzīvotājs.
Martā pēc Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma iniciatīvas notikusi dzīvokļu īpašnieku sapulce, kurā paziņots, ka balkonus remontēs SIA Builder Industry, neļaujot iedzīvotājiem pašiem izlemt, kas ir piemērotākā kompānija, un paziņojot, ka tas ir vienīgais pretendents, kas piedalījies konkursā par šiem darbiem.
Sapulcē paziņots, ka balkonu remontu šī kompānija veiks par 84 119,45 eiro, tātad 1502,13 eiro par katru balkonu. Radies iespaids, ka šajā sapulcē svarīgākais ir savākt iedzīvotāju parakstus par to, ka viņi ir pret balkonu remontu, jo, līdz ko iedzīvotāji sākuši prasīt mājas apsekošanas aktu un tā saturu, namu pārvaldes pārstāvis nekavējoties aizgājis.
Samarins nesen arī esot paziņojis, ka avārijas stāvoklī ir balkoni vismaz 100 Daugavpils mājās. “Tas nozīmē, ka arī citu māju dzīvokļu īpašnieki var gaidīt to pašu,” secina Pietiek lasītājs.
Aizdomas rada arī māju apsekošanas dokuments, ar kuru Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma interneta mājas lapā var iepazīties dzīvokļu īpašnieki, norāda daugavpilietis. Līgums par apsekošanu noslēgts ar sertificētu speciālistu Jāni Rapšu, kurš piedāvājis 399 eiro par apsekoto namu, līgums noslēgts par 13 tūkstošiem eiro jeb, kā secina lasītājs, par 32,58 mājām.
Līgumā precīzi norādīts, kā jāveic mājas apsekošana – jāapseko mājas nesošās konstrukcijas, īpaši uzmanīgi jāapseko katra balkona konstrukcijas un jānovērtē tehniskais stāvoklis. Mājas iedzīvotāji novērojuši, ka reāli šī mājas apsekošana nenotiek, jo sertificētais speciālists tikai palūkojies uz māju no apakšas, nofotografējis dažus balkonus turpat no apakšas, pat nepapūloties pacelties ar auto pacēlāju, kā arī nav iegājis nevienā dzīvoklī, lai reāli aplūkotu balkonus.
Iedzīvotāji arī nesaprot, kādēļ sākotnējā remonta summa, kas tika lēsta 10 608,13 eiro apmērā, gala rezultātā izaugusi līdz 84 119,45 eiro. Namu pārvaldes pārstāvis gan skaidrojis, ka konkursā pieteicies tikai viens pretendents, jo celtniecības firmām Daugavpilī esot daudz darba, tāpēc jāpriecājas, ka Builder Industry vispār pieteicies. Tiesa, šī firma regulāri uzvar Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma rīkotajos iepirkumos.
Pietiek lasītājs ir pārliecināts, ka ar visu notiekošo ap Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu jāiepazīstas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kontrolei.
“Līdz ko rodas problēmas ar Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma, tā uzreiz parādās kliedzēji, kas aicina iedzīvotājus mainīt namu apsaimniekotāju. Kādēļ iedzīvotājiem jāiet prom no organizācijas, kuras materiāli tehniskā bāze iegādāta ne par viņu pašu līdzekļiem tikai tādēļ, ka vadošajos amatos tiek iecelti diletanti pēc partijas piederības?,” nesaprot lasītājs.
Savukārt no paša uzņēmuma Pietiek nekādus komentārus nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
