Iesaki rakstu: 
Lasot Jūsu portālu, man pēdējā laikā ir radušies daudzi jautājumi par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iespējams, tos uzdodot publiski, ar laiku vismaz uz dažiem izdosies saņemt atbildi.
Kāpēc par VID ģenerāldirektores I. Pētersones deklarācijā minēto dīvaini lēti iegādāto auto KNAB līdz šim nav izskaidrojis un pārbaudījis, informējot sabiedrību, kā tik lēti no salona var iegādāties jaunu auto Hyunday - vai tā viņai bija laimes stunda vai auto asociācijas dāvana (8600 samaksājot 32 000 vietā)? Un Kāpēc S. Āboltiņa ir sākusi tik pēkšņi slavēt I. Pētersoni, - vai ne tādēļ, ka vīram "pareiza" izziņa sagatavota?
Kāpēc I. Pētersone ir aizmirsusi, kā FM viņu atbalstīja - palīdzēja atbrīvoties no nevēlajamiem cilvēkiem, pat struktūru mainot - nolikvidējot pat akcīzes pārvaldi, lai atbrīvotos no tās vadītāja A.Danilāna, Muitas pārvaldes (MP) vadītāju Tāli Kravali FM bija gatava uz Ukrainu trimdā nosūtīt, kad nesanāca, tad ar FM svētību atrada kā lietu uzcept, lai no amata atstādinātu? Kurš gan maksās kompensāciju, kad visus 11 MP darbiniekus nāksies atjaunot amatā?
Kāpēc nav sniegta informācija, cik eiro no valsts budžeta PVN ir atmaksājis nodokļu un nodokļu kontroles bloks, līdz attiecīgo informāciju ir atdevis Finanšu policijai? Kāpēc I. Pētersones izslavētās programmas nav atlasījušas „bomžu" uzņēmumus, lai PVN netiktu atmaksāts jau sakumā? Vai kādam no vadītājiem, kuri pieņēmuši lēmumu atmaksāt nelikumīgu PVN, ir iersosināta disciplinārlieta?
Vai Nodokļu bloka vadītāja - I.Pētersones vietniece D. Pelēkā, kuras pakļautībā ir gan amatpersonu deklarāciju pārbaudes daļa, gan kontroles pārvalde, ir paskatījusies cik pārticīgi dzīvo vadītāji, kuri pieņem lēmumus par PVN atmaksām?
Kā vadītājas vietniecei Inesei Pabērzai var būt parāds vairāk nekā 104 000 eiro, vēl cita vadītāja I. Miķelsone pamanījusies aizdot vairāk nekā 118 000 eiro un vēl iegādājoties katru gadu jaunu nekustamo īpašumu, no kādiem līdzekļiem NP direktors J. Gaiķis var iegādāties jaunu auto tāpat kā arī pati D. Pelēkā, I. Borance, L. Miļevska?
Interesanti, ka I. Pabērzai jau ir iesniegta jauna deklaracija, un, cik dīvaini, parāds ir sarucis no 104 848 eiro līdz 103 480 eiro, bet ir bijusi iespēja iegādāties jaunu mašīnu no salona. Vai šie darbinieki būs I. Pētersones melnajā sarakstā, vai arī tur būs tikai nepaklausīgie?
Ko gan domāja I. Pētersone, 28.janvāra VID sanāksmē pēc De Facto raidījuma konstatētā uzrunājot darbiniekus, ka drīz sāksies amatpersonu deklarāciju iesniegšanas laiks - domājiet gurdri, ko rakstāt…
Vai nav tā, ka šie ir tie darbinieki, kuri pilda I. Pētersones un D. Pelēkās norādījumus pēc J. Dambīša un S. Jantones VID vadītāju apmeklējuma? Kāpēc S. Jantonei (J.Reira biroja vadītājai) ir VID īpašā caurlaide? Ko gan biroja vadītājai VID darīt vairākas reizes mēnesī, kādus norādījumus dot, pat bērna kopšanas atvaļinajumā esot?
Kāpēc I.Petersonei ir jautājumi FPP, bet nav jautājumu vietniekam, kurš vada nodokļu bloku, kaut gan nodokļu ieņēmumi nepildās? Vai tāpēc, ka pati, kā arī D. Pelēkā ir J. Dambīša ieliktas? Un tik tiešām - kāpēc jautājumi ir tikai K. Čerņeckim, kaut gan viņa vadītajai struktūrai ir labi rādītāji, turklāt viņš jau cīnās ar sekām,bet cēloņi jau dzimst nodokļu blokā?
Un viss jau VID notiek ne bez ģenerāldirektores I.Pētersones ziņas un norādījumiem! Būtu interesanti paskatīties VID kamerās un noskaidrot, kā tas tā notiek – kur nodokļu maksātāji aizmirst dāvanu maisiņus: dodoties pie VID vadības uz astoto stāvu, ienāk ar maisiņiem, bet, pametot VID ēku, maisiņu vairs nav…
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
