Iesaki rakstu: 
Lasot Jūsu portālu, man pēdējā laikā ir radušies daudzi jautājumi par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iespējams, tos uzdodot publiski, ar laiku vismaz uz dažiem izdosies saņemt atbildi.
Kāpēc par VID ģenerāldirektores I. Pētersones deklarācijā minēto dīvaini lēti iegādāto auto KNAB līdz šim nav izskaidrojis un pārbaudījis, informējot sabiedrību, kā tik lēti no salona var iegādāties jaunu auto Hyunday - vai tā viņai bija laimes stunda vai auto asociācijas dāvana (8600 samaksājot 32 000 vietā)? Un Kāpēc S. Āboltiņa ir sākusi tik pēkšņi slavēt I. Pētersoni, - vai ne tādēļ, ka vīram "pareiza" izziņa sagatavota?
Kāpēc I. Pētersone ir aizmirsusi, kā FM viņu atbalstīja - palīdzēja atbrīvoties no nevēlajamiem cilvēkiem, pat struktūru mainot - nolikvidējot pat akcīzes pārvaldi, lai atbrīvotos no tās vadītāja A.Danilāna, Muitas pārvaldes (MP) vadītāju Tāli Kravali FM bija gatava uz Ukrainu trimdā nosūtīt, kad nesanāca, tad ar FM svētību atrada kā lietu uzcept, lai no amata atstādinātu? Kurš gan maksās kompensāciju, kad visus 11 MP darbiniekus nāksies atjaunot amatā?
Kāpēc nav sniegta informācija, cik eiro no valsts budžeta PVN ir atmaksājis nodokļu un nodokļu kontroles bloks, līdz attiecīgo informāciju ir atdevis Finanšu policijai? Kāpēc I. Pētersones izslavētās programmas nav atlasījušas „bomžu" uzņēmumus, lai PVN netiktu atmaksāts jau sakumā? Vai kādam no vadītājiem, kuri pieņēmuši lēmumu atmaksāt nelikumīgu PVN, ir iersosināta disciplinārlieta?
Vai Nodokļu bloka vadītāja - I.Pētersones vietniece D. Pelēkā, kuras pakļautībā ir gan amatpersonu deklarāciju pārbaudes daļa, gan kontroles pārvalde, ir paskatījusies cik pārticīgi dzīvo vadītāji, kuri pieņem lēmumus par PVN atmaksām?
Kā vadītājas vietniecei Inesei Pabērzai var būt parāds vairāk nekā 104 000 eiro, vēl cita vadītāja I. Miķelsone pamanījusies aizdot vairāk nekā 118 000 eiro un vēl iegādājoties katru gadu jaunu nekustamo īpašumu, no kādiem līdzekļiem NP direktors J. Gaiķis var iegādāties jaunu auto tāpat kā arī pati D. Pelēkā, I. Borance, L. Miļevska?
Interesanti, ka I. Pabērzai jau ir iesniegta jauna deklaracija, un, cik dīvaini, parāds ir sarucis no 104 848 eiro līdz 103 480 eiro, bet ir bijusi iespēja iegādāties jaunu mašīnu no salona. Vai šie darbinieki būs I. Pētersones melnajā sarakstā, vai arī tur būs tikai nepaklausīgie?
Ko gan domāja I. Pētersone, 28.janvāra VID sanāksmē pēc De Facto raidījuma konstatētā uzrunājot darbiniekus, ka drīz sāksies amatpersonu deklarāciju iesniegšanas laiks - domājiet gurdri, ko rakstāt…
Vai nav tā, ka šie ir tie darbinieki, kuri pilda I. Pētersones un D. Pelēkās norādījumus pēc J. Dambīša un S. Jantones VID vadītāju apmeklējuma? Kāpēc S. Jantonei (J.Reira biroja vadītājai) ir VID īpašā caurlaide? Ko gan biroja vadītājai VID darīt vairākas reizes mēnesī, kādus norādījumus dot, pat bērna kopšanas atvaļinajumā esot?
Kāpēc I.Petersonei ir jautājumi FPP, bet nav jautājumu vietniekam, kurš vada nodokļu bloku, kaut gan nodokļu ieņēmumi nepildās? Vai tāpēc, ka pati, kā arī D. Pelēkā ir J. Dambīša ieliktas? Un tik tiešām - kāpēc jautājumi ir tikai K. Čerņeckim, kaut gan viņa vadītajai struktūrai ir labi rādītāji, turklāt viņš jau cīnās ar sekām,bet cēloņi jau dzimst nodokļu blokā?
Un viss jau VID notiek ne bez ģenerāldirektores I.Pētersones ziņas un norādījumiem! Būtu interesanti paskatīties VID kamerās un noskaidrot, kā tas tā notiek – kur nodokļu maksātāji aizmirst dāvanu maisiņus: dodoties pie VID vadības uz astoto stāvu, ienāk ar maisiņiem, bet, pametot VID ēku, maisiņu vairs nav…
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
