Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā
Daiga Avdejanova, Datu valsts inspekcijas direktore28.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī) Eiropas Savienības datu aizsardzības reformas ietvaros un tās tieša piemērošana uzsākta 2018.gada 25.maijā. Lai ieviestu un adaptētu nacionālos normatīvos aktus atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem un informētu sabiedrību par gaidāmajām reformām, dalībvalstīm bija atvēlēts divu gadu periods.
Šajā saspringtajā laikā Datu valsts inspekcija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek iedalīta kā maza iestāde, sadarbojoties ar kolēģiem no citām organizācijām, ir paveikusi ievērojamu darbu, lai iedzīvinātu Vispārīgo datu aizsardzības regulu Latvijā.
Fizisko personu datu apstrādes likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka man direktora amata pilnvaras beigsies 2019.gada 31.decembrī.
Esmu gandarīta par paveikto Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā Latvijā un Datu valsts inspekcijas darbības attīstību un to, ka Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujas, kas tika veikta 2019.gada martā, rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir visinformētākie starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm par uzraudzības iestādi, kas nodrošina fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības uzraudzību.
Tāpat esmu pateicīga valdībai, ka šā gada budžeta pieņemšanas laikā tika īstenota Ministru kabineta rīcības plānā paustā apņemšanās jau 2020.gadā "stiprināt DVI kapacitāti, lai nodrošinātu no VDAR (..) izrietošo prasību pilnvērtīgu nodrošināšanu" un tika piešķirts papildu finansējums - 577 980,00 euro. Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, ir apzinājušas nepieciešamu pēc spēcīga datu uzrauga, lai spētu nodrošināt gan savu iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses straujajā IKT attīstības laikmetā.
Vēlos pateikt paldies ikvienam, kurš atbalstīja Datu valsts inspekciju šo gadu laikā, jūsu sniegtais atbalsts ir palīdzējis iestādei virzīties uz priekšu un sasniegt to, ka ar katru dienu ikviens sabiedrības loceklis, neatkarīgi no viņa lomas Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē, ir informētāks personu datu apstrādes un aizsardzības jomā!
Pildot Datu valsts inspekcijas direktora amata pienākumus, saņemot un izskatot iedzīvotāju iesniegumus, esmu izdzīvojusi katru iesniegumā minēto dzīves situāciju kā savu, izvērtēju katru gadījumu atsevišķi un rīkojos atbilstoši normatīvajos aktos piešķirtajām pilnvarām gadījumos, kad konstatēts personas pamattiesību pārkāpums attiecībā uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Mēs paši esam atbildīgi par savu datu drošību, tāpēc aicinu ikvienu pret savu personīgo informāciju izturēties atbildīgi un sargāt to!
Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu ieguldījumu Datu valsts inspekcijas mērķu sasniegšanā un šo gadu laikā kopā pavadītajām saspringtajām darba stundām. Mans darbs Datu valsts inspekcijā nebūtu iespējams bez motivētu kolēģu nemitīgas tiekšanās uz vienotu mērķi - nodrošināt drošu datu aizsardzību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kolēģu degsmes un nesavtīgas pašatdeves darbam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
