Datu valsts inspekcijai atkal jauna ierosme – aizliedz publiskot pašvaldību sēžu video
PIETIEK27.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc plašu ievērību guvušā paziņojuma, ka automašīnu videoreģistratori paši ir jāreģistrē un par tiem jāmaksā valsts nodeva, Datu valsts inspekcija nule paklusām nākusi klajā ar jaunu ierosmi – oficiālu atzinumu, ka pašvaldībām ir aizliegts publiskot to sēžu laikā filmētos videomateriālus. Pietiek šodien pilnībā publicē šo dokumentu, saglabājot tā autores – inspekcijas jaunās direktores Daigas Avdejanovas (attēlā) rakstības stilu.
Par informācijas sniegšanu
Datu valsts inspekcija (turpmāk - DVI), pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) pārstāvju izteiktiem lūgumiem sniegt DVI viedokli par dažādiem ar pašvaldības darbību saistošiem jautājumiem, kas skar fizisko personu datu aizsardzību, DVI norāda turpmāk minēto.
Attiecībā uz iniciatīvu pašvaldību darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos iestrādāt normu par slēgtas pašvaldību domes un pašvaldības domes komitējas sēdes organizēšanas kārtību, DVI norāda, ka attiecīgais jautājums nav DVI kompetencē, bet gan VARAM kā politikas ieviesējai, savukārt DVI informē, ka šādu iniciatīvu kā iepriekš, tā arī joprojām atbalsta (vienīgi atsevišķos gadījumos).
Jautājums par pašvaldības rīcību, pasludinot domes sēdi vai tās daļu par slēgtu, un izraidīšanu no domes sēdes zāles, ir risināms sadarbībā ar attiecīgu pašvaldību un VARAM, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā. DVI atbilstoši savai Fizisko personu datu aizsardzības likumā (turpmāk - FPDAL) un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos Nr. 1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” noteiktajai kompetencei līdzīga jautājumus neizskata un viedokļus nesniedz.
Attiecībā uz domes sēdes vai domes komitējas sēdes apmeklētāju reģistrāciju DVI norāda turpmāk minēto.
Saskaņā ar FPDAL 2.panta 3. un 4.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt, personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā, personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana, nodošana. Līdz ar to, domes sēdes apmeklētāju personas datu (vārds, uzvārda un citas
informācijas) ievadīšana reģistrācijas žurnālā ir personas datu apstrāde FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē.
Personas datu apstrāde ir jāveic saskaņā ar FPDAL, kura 7.pants paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats - pastāv vismaz viens FPDAL 7.panta nosacījums. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša FPDAL un to nedrīkst veikt.
Saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis - fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus.
Ņemot vērā minēto DVI norāda, ka domes sēdes apmeklētāju reģistrācija, ievadot personu datus reģistrācijas žurnālā, ar mērķi nodrošināt kārtību un drošību domes sēdes telpā, ir neatbilstoša FPDAL 7.pantam un 10.panta pirmās daļas 2.punktam, jo mērķi ir iespējams sasniegt neapstrādājot iepriekš minētos datus vispār. Lai nodrošinātu kārtību un drošību domes sēdēs telpā ir iespējams izmantot gan tehniskās, gan fiziskās iespējas (piemēram, aprīkot ar trauksmes pogu, izmantojot apsardzes pakalpojumus), savukārt reģistrētā apmeklētāja informācija vēl pati par sevi nenodrošina domes sēdes telpā esošo personu drošību un kārtību.
Papildus tam, DVI vērš VARAM uzmanību uz to, ka līdzīga situācija pastāv arī ar pašvaldību veikto domes sēdes filmēšanu un šo videomateriālu publicēšanu pašvaldības mājaslapā internetā.
Veicot šādu personas datu apstrādi ir jāievēro šajā vēstulē iepriekš minētās, kā arī citas FPDAL prasības. Piemēram, saskaņā ar FPDAL 8.panta pirmo daļu pirms filmēšanas veikšanas pārzinim ir jāsniedz datu subjektam FPDAL 8.panta pirmajā daļā noteiktā informācija - pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese, paredzētais personas datu apstrādes mērķis -, ja vien šī informācija jau nav datu subjekta rīcībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, pārzinim ir jāinformē par veikto filmēšanu skaidrā, nepārprotamā un saprotamā veidā datu subjektus, izvietojot zīmes visās vietās pirms personu iekļūšanas filmēšanas zonā.
Likums “Par pašvaldībām” 37. panta pirmā daļa nosaka, ka domes sēdes gaitu protokolē. Domes sēdes ieraksta audioformātā, kuru ievieto pašvaldības domes mājaslapā internetā.
Ņemot vērā minēto, DVI norāda, ka konkrēta pašvaldība ir tiesīga savā mājaslapā internetā publicēt domes sēžu audioierakstus, nevis safilmētos videomateriālus, kas nav atbilstoša FPDAL 7.pantam un 10.panta pirmās daļas 2.punktam, jo mērķi - informēt sabiedrību par domes pieņemtajiem lēmumiem, tās sēdes kārtību un tajā izskatāmajiem
jautājumiem, var sasniegt pārmērīgi neapstrādājot personas datus (fiziskās personas attēlu), tas ir - publicējot likumā “Par pašvaldībām” noteikto domes sēdes audioierakstu savā domes mājaslapā internetā atbilstoši FPDAL 7.panta 3.punktam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, DVI lūdz noinformēt visas pašvaldības par iepriekš minētajām DVI konstatētajām neatbilstībām attiecīgajās personu datu apstrādēs. Kā arī aicina pašvaldības ievērot FPDAL un citas ar personu datu aizsardzības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
