Datu valsts inspekcija nevēlas sniegt skaidrojumus par spiedienu, kas izdarīts uz VDK izpētes komisiju

Informācijas pieprasījums Datu valsts inspekcijai

Ir publiski zināms, ka Jūsu iestāde ir vērsusies Latvijas Universitātē ar šādu prasību:

„Pamatojoties uz FPDAL 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2., 4.punktu, ceturtās daļas 1., 2.punktu, 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, DVI lūdz Jūs rakstiski pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā līdz 2017.gada 28.decembrim (pēdējā diena rakstiskas atbildes iesniegšanai pastā vai nosūtīšanai ar drošu elektronisko parakstu) sniegt DVI šādu informāciju:

1. Kāds saskaņā ar FPDAL 7.pantu un citu ārējo normatīvo aktu normu bija personas datu apstrādes, proti, personas datu publicēšanas Latvijas Universitātes mājaslapā, tiesiskais pamats?

2.2. Ar kādu mērķi tika veikta attiecīgā personas datu apstrāde, un kā ar veikto personas datu apstrādi tiek sasniegts personas datu apstrādei izraudzītais mērķis?”

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Datu valsts inspekcijas šādu informāciju saistībā ar šo prasību:

1) pēc kuras/kuru Jūsu iestādes amatpersonas/amatpersonu iniciatīvas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) ir tapis minētais pieprasījums?

2) vai Jūsu iestāde ir saņēmusi kādas sūdzības vai cita veida iesniegumus saistībā ar „personas datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā”? Ja jā, kas un kad ir vērsies Jūsu iestādē ar šādiem iesniegumiem?

3) kad un kādā veidā Jūsu iestāde ir fiksējusi, ka minētajā mājaslapā notiek „personas datu publicēšana”? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās atbildes patiesīgumu.

4) kādi tieši „personas dati” Jūsu iestādes ieskatā ir publicēti minētajā mājaslapā?

5) kad un kāda veida saziņa pēdējos trīs mēnešos Jūsu iestādei un tās darbiniekiem ir notikusi ar Satversmes aizsardzības biroju un tā darbiniekiem? Kā tieši tā ir dokumentēta un citādi fiksēta?”

Datu valsts inspekcijas vēstule „Par informācijas sniegšanu”

Datu valsts inspekcijā 2017.gada 22.decembrī (reģ. Nr.l-4.2/1359-S) saņemta Lato Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstule, kurā L.Lapsa norāda, ka viņam ir publiski zināms, ka Datu valsts inspekcija ir vērsusies Latvijas Universitātē ar prasību līdz 2017.gada 28.decembrim sniegt informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, L.Lapsa saistībā ar iepriekš minēto informācijas pieprasījumu Latvijas Universitātei vēlas saņemt informāciju saistībā ar to.

[1] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā.

Latvijas Republikas Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas cita starpā Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo daļu minētā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Fizisko personu datu apstrādes likuma (turpmāk - FPDAL) 30.panta otrā daļa noteic, ka reģistrēšanā un pārbaudēs iesaistītie Datu valsts inspekcijas darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaužu gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus. Arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.l415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 10.punktam Datu valsts inspekcijas amatpersonas un darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaudes gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad amatpersona un darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus.

Attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās - vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā. Tiesiskais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju ietverts Informācijas atklātības likuma 5.pantā. Saskaņā ar panta pirmo daļu likumdevējs par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzinis tādu informāciju, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Datu valsts inspekcijas 2017.gada 29.decembra rīkojuma Nr.1-2.1/77 “Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Datu valsts inspekcijā” 1.pielikumu “Datu valsts inspekcijas ierobežotas pieejamības informācijas un dokumentu veidu saraksts” administratīvo pārkāpumu lietām un pārbaužu lietām, līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par attiecīgo lietu vai parakstīts, iereģistrēts un adresātam nosūtīts dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija, ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Iepazīstoties ar L.Lapsas informācijas pieprasījumu, secināms, ka tas satur lūgumu sniegt informāciju par konkrētas pārbaudes gaitā iegūtu informāciju un veiktajām darbībām (piemēram, saņemtajām sūdzībām saistībā ar datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā, konkrēti norādot, kas minētās sūdzības iesniedzis; saziņu ar Satversmes aizsardzības biroju u.c.). Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lietā joprojām notiek iegūtās informācijas izvērtēšana (proti, pārbaudes lieta nav noslēgta), L.Lapsas informācijas pieprasījums daļā par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu nav izpildāms.

[2] Vienlaikus, vadoties no L.Lapsas iesnieguma satura, Datu valsts inspekcija uzskata par iespējamu sniegt L.Lapsam vispārīgu skaidrojumu par pārbaužu veikšanu Datu valsts inspekcijā.

[2.1] Attiecībā uz L.Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstules 1.-3.jautājumu Datu valsts inspekcija norāda, ka FPDAL 29.panta pirmajā daļā un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 1.punktā un 2.punktā noteiktajam personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus saskaņā ar likumu. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Savukārt minētā likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka Datu valsts inspekcija darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Vienlaikus Datu valsts inspekcija informē, ka FPDAL 29. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikti Datu valsts inspekcijas pienākumi un tiesības, tajā skaitā Datu valsts inspekcijas pienākumi ir šādi: uzraudzīt personas datu apstrādes atbilstību šā likuma prasībām un pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību un savukārt Datu valsts inspekcijas tiesības ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām inspekcijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un veikt personas datu apstrādes pārbaudi un citi pienākumi un tiesības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu. valsts - pārvaldi- organizē pēc iespējas efektīvi. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka, lai ievērotu Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, tai skaitā efektīvās valsts pārvaldes principu, Datu valsts inspekcija, informācijas saņemšanas dienā, veic to sākotnējo izvērtējumu un nosaka veicamās darbības konkrētajā gadījumā. Administratīvā procesa likuma 55.panta 2.punkts noteic, ka administratīvo lietu iestādē ierosina uz iestādes iniciatīvas pamata. Savukārt Administratīvā procesa likuma 57.pants noteic, ka iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

Atbilstoši Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.janvāra iekšējo noteikumu Nr.1-5/1 “Datu valsts inspekcijas reglaments” (turpmāk - reglaments) 16.apakšpunktam Datu valsts inspekcijas Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļa izskata sūdzības un iesniegumu un veic pārbaudes personas datu aizsardzības jomā. Tostarp atbilstoši reglamenta 16.3.apakšpunktam sagatavo pārbaudes materiālus un izskata administratīvo pārkāpumu lietas un pieņem lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās atbilstoši nodaļas kompetencei.

Tādējādi Datu valsts inspekcijas kompetence ir noteikta FPDAL un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” un citos normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, uzsākot un veicot pārbaudi, Datu valsts inspekcija rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Datu valsts inspekcija veic Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst pārbaudei nepieciešamo informāciju, tai skaitā arī fiksē to ar Datu valsts inspekcijas amatpersonu pārbaudes aktu, un izvērtē to, lai noteiktu attiecīgās personas datu apstrādes atbilstību FPDAL un citu normatīvo aktu prasībām.

[2.2] Attiecībā uz vēstules 4.jautājumu Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Datu valsts inspekcija uzsāk pārbaudes tikai par tām publikācijām, kurās ir minēti personas dati FPDAL 2.panta 3.punkta izpratnē, sākotnēji izvērtējot personas datu apstrādes atbilstību FPDAL prasībām, citus aspektus un pārbaudes nepieciešamību, un veic Administratīvā procesa likuma, citos normatīvajos aktos noteiktās darbības tajā noteiktajā kārtībā un termiņā.

FPDAL 2.panta 3.punkts paredz, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija informē, ka personas dati var būt arī viedoklis un nepatiesa informācija, ja pēc attiecīgās informācijas konkrēta fiziska persona ir identificēta vai ir identificējama. Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lieta uzsākta par, iespējams, prettiesisku personas datu apstrādi, Datu valsts inspekcija nevar L.Lapsam sniegt konkrētu informāciju par to, kādi tieši personas dati ir publicēti mājaslapā, pretējā gadījumā Datu valsts inspekcija pati veiktu nepamatotu personas datu apstrādi.

Gadījumā, ja L.Lapsu interesē teorētiskie aspekti personas datu apstrādē, Datu valsts inspekcija mājas lapā www.dvi.gov.lv sadaļā “Tiesību akti”, apakšsadaļā “Rekomendācijas un vadlīnijas” (http://www.dvi.gov.lv/lv/latvijas-normativie-akti/rekomendacijas-vadlinijas/) ir pieejama papildu informācija personas datu aizsardzības jautājumos, tai skaitā rekomendācija “Personas datu definīcija”, kas L.Lapsam varētu sniegt detalizētu informāciju par personas datiem un tās nošķiršanu no personas datiem nesaturošas informācijas.

[2.3] Kārtību, kādā Datu valsts inspekcijā veicama lietvedība, tostarp korespondences saņemšana, noteic Datu valsts inspekcijas 2014.gada 6.maija iekšējie noteikumi Nr. 1-5/4 “Datu valsts inspekcijas lietvedības noteikumi” (turpmāk - Lietvedības noteikumi).

Papildus informējam, ka juridiskas un fiziskas personas nav ierobežotas saziņas izvēlē ar Datu valsts inspekciju. Proti, atbilstoši Lietvedības noteikumu 9.punktam, Datu valsts inspekcijas korespondenci veido pasta sūtījumi, personīgi par lietvedību atbildīgajai personai nodotie sūtījumi, pa faksu saņemtie sūtījumi, elektroniskā pasta sūtījumi, tostarp tādi, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kurjerpasta sūtījumi un iesniegumi, kas iesniegti, izmantojot www.latvija.lv.

Atbilstoši Lietvedības noteikumu 5.punktā noteiktajam Datu valsts inspekcija no valsts un pašvaldību institūcijām un no fiziskām un juridiskām personām pieņem dokumentus papīra formātā un elektroniski. Datu valsts inspekcija dokumentus reģistrē Dokumentu informatīvā vadības sistēmā, kurā tiek ievadīti visi inspekcijā saņemtie Datu valsts inspekcijas sagatavotie dokumenti, pievienojot skenētas dokumentu elektroniskās kopijas. Lietvedības noteikumu 22.punktā noteikts, ka dokumentus reģistrē un lietas veido saskaņā ar Datu valsts inspekcijas lietu nomenklatūru.

Informējam, ka Datu valsts inspekcija ievēro vienotu kārtību (Lietvedības noteikumus) attiecībā uz Datu valsts inspekcijā reģistrētajiem iesniegumiem un vēstulēm no citām iestādēm, fiziskām personām vai juridiskām personām. Tāpat Lietvedības noteikumi paredz noteiktu kārtību nosūtāmās korespondences noformēšanai.

Tādējādi Datu valsts inspekcija savas darbības un funkciju nodrošināšanai ir izveidojusi lietvedības sistēmu, kurā tiek reģistrēta Lietvedības noteikumos minētā korespondence. Papildus informējam, ka Datu valsts inspekcija nav ierobežota cita veida saziņā (piemēram, telefoniski).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmo dalu par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Informējam, ka Datu valsts inspekcijas lietvedības sistēmā esošā informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmajai daļai ir paredzēta iekšējai lietošanai. Minētā sistēma tostarp satur informāciju par personas datiem, kuri saskaņā ar FPDAL nav izpaužami. Tādējādi informācija no lietvedības sistēmas atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju un Datu valsts inspekcija L.Lapsam nevar sniegt informāciju vai un kāda veida saziņa starp Datu valsts inspekciju un citu iestādi (vai privātpersonu) vispār ir notikusi.

[3] Informācijas atklātības likuma 11 .panta ceturtā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā un, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu prasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, ja persona lūdz izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, tai ir jānorāda attiecīgs pamatojums un mērķis. Šādā veidā iestādei tiek dota iespēja izvērtēt, vai pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas ir informācijas pieprasītāja intereses, kas jāsamēro ar iespējamo citu interešu aizskārumu informācijas izsniegšanas gadījumā. Tomēr neatbilstība informācijas izmantošanas mērķim pati par sevi var būt pamats atteikumam gadījumos, kad nesakritība starp prasīto informāciju un tās izmantošanas mērķi ir acīmredzama.

L.Lapsa informāciju ir pieprasījis rakstveidā, norādot, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Datu valsts inspekcija norāda, ka L.Lapsas pieprasītās informācijas norādītais izmantošanas mērķis uzskatāms par vispārīgu un nekonkrētu, tāpēc iestādei no tā nav iespējams izvērtēt vai informācijas izpaušana ir piemērota L.Lapsas izvēlētajam mērķim. Līdz ar to nav izpildīti priekšnoteikumi ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Direktore D. Avdejanova

+dokuments.21012018c+

Novērtē šo rakstu: