Datu inspekcija tiek pieķerta, krāpjoties ar informācijas sniegšanas termiņiem

Informācijas atklātības likums noteic, ka iestādei uz informācijas pieprasījumu atbilde ir jāsniedz divu nedēļu laikā, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tā ir sniedzama mēneša laikā, taču divu nedēļu laikā informācijas pieprasītājs jāinformē, ka atbilde aizkavēsies.

Taču Datu valsts inspekcija, kas pēdējā laikā publiski aizvien biežāk tiek pieminēta ar dažāda līmeņa normatīvo aktu pārkāpumiem, ir pieķerta, mēģinot atrast un izmantot „inovatīvu” risinājumu, kā vajadzības gadījumā krāpties ar informācijas sniegšanas termiņiem.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā sarakste, kāda uzņēmējsabiedrība uz tās pagājušā gada 9. novembrī Datu valsts inspekcijai nosūtītu informācijas pieprasījumu atbildi ir saņēmusi tikai ap Ziemassvētkiem, lai gan atbildes vēstule bijusi datēta ar 12. decembri.

Sīkāk izpētot sūtījumu, atklājusies valsts iestādes blēdība: vēstule gan bijusi datēta ar 12. decembri, taču izsūtīta ir tikusi tikai 20. decembrī, par ko liecinājis pasta zīmogs uz aploksnes.

Ņemot vērā šos faktus, uzņēmējsabiedrība pieprasījusi no Datu valsts inspekcijas ar lietvedības dokumentu kopijām apliecinātu skaidrojumu par to, kādu iemeslu dēļ Avdejanovas 2017. gada 12. decembrī parakstīta vēstule Latvijas pastā ir tikusi nogādāta tikai 2017. gada 20. decembrī.

Taču, ar to faktiski apliecinot notikušo krāpšanos un to, ka, visticamākais, vēstule parakstīta ar atpakaļejošu datumu, Datu valsts inspekcija šādas lietvedības dokumentu kopijas nav spējusi sniegt.

Tā vietā Avdejanova atzinusi, ka tiešām - „inspekcijas 2017.gada 12.decembra atbildes vēstules nodošanu valsts akciju sabiedrībā Latvijas pasts 2017.gada 20.decembrī Inspekcija nenoliedz”.

Taču vēstules izsūtīšanai vairāk nekā nedēļu pēc tās oficiālās parakstīšanas datuma esot cits skaidrojums – „šāda situācija izveidojās inspekcijas nepietiekamu cilvēkresursu, darba apjoma palielināšanās pirmssvētku periodā, un noslogotības rezultātā”.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

Nule nākušas klajā ziņas, ka Datu valsts inspekcijas rīcība, prettiesiski aizturot kādas fiziskās personas mobilo telefonu, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 eiro, - ir stājies spēkā administratīvās tiesas spriedums, ar kuru šāda kompensācija par labu cietušajam samaksājama no valsts budžeta līdzekļiem. 

Tāpat ir atklājies, ka šī valsts iestāde ir noslepenojusi vairs ne tikai konkrētu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzēti ierobežotam personu lokam”.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Kā zināms, tieši Datu valsts inspekcija būs tā iestāde, kurai no maija beigām būs jāuzrauga jaunās Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošana. Avdejanova jau ir pieprasījusi iestādei vēl 15 jaunus darbiniekus papildus tajā jau esošajiem 25, savukārt iestādi pārraugošā Tieslietu ministrija ierēķinājusi valsts budžetā vairāk nekā 460 tūkstošus eiro, ko nākamgad uzņēmumiem varētu aprēķināt sodos par datu aizsardzības pārkāpumiem.

Foto no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu: