Dāsni finansētās augstskolu padomes – valdošās koalīcijas fenomenāli negausīga daudzmiljonu afēra
Pietiek lasītājs24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā demonstrētā tabula par augstskolu padomju locekļu plānotajām algām (tabula pieejama Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Andra Teikmaņa profilos Facebook un Twitter). Dāsnais padomju atalgojums liecina jau iepriekš prognozēto – padomes visticamāk būs treknas barotnes bijušajiem politiķiem un viņiem pietuvinātām personām. Vēl jo vairāk – padomju atalgojums gulsies uz augstskolu pleciem. Plaši izbazūnētā augstākās izglītības reforma, kā izskatās, ir vien politiķu negausīga afēra 3 miljonu eiro apmērā ik gadu!
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka valsts augstskolām katrai būs sava padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā. Padomes darbu sāks jau šogad, 1. decembrī. Tātad tas notiks vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, kad valdošā koalīcija varēs pagūt amatos salikt savējos.
Padomēs augstskolu deleģētie pārstāvji būs mazākumā. Arī padomes vadītājs nebūs no augstskolas. Faktiski augstskolām padomēs nebūs izšķirīga loma lēmumu pieņemšanā. Tai pat laikā padomes lems par augstskolu attīstības stratēģiju, budžetu un varēs brīvi rīkoties ar augstskolu īpašiem, piemēram, pa lēto tos iztirgot. Un, protams, padomes varēs saņemt no augstskolām dāsnas algas. Kopumā Latvijas augstskolām tas izmaksās vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā! Padomju tā saucamie “sabiedrības pārstāvji” nu ir uzsēdināti uz augstskolu novārdzinātajiem pleciem…
Bija paredzēts, ka iesākumā padomju finansēšanai tiks piesaistīti ES fondu līdzekļi, bet tālākos gados padomes finansēs jau pašas augstskolas. Finanšu ministrijas teiktais liecina, ka IZM finansējumu nav pieprasījusi!
Vēl jo vairāk. Padomju atalgojuma aprēķina metode ir absolūti nekorekta. Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.
Dāsnais padomju locekļu atalgojums nav samērojams ar nabadzīgo valsts finansējumu izglītībai un zinātnei. Politiķi gadiem ir izlikušies nedzirdam augstskolu aicinājumus palielināt valsts piešķirtos līdzekļus. Tagad tiks noslaukts pēdējais...
Sākumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) solīja, ka padomju finansējuma jautājums tiks atrisināts un negulsies uz augstskolu pleciem. Tika arī solīts, ka atrisināsies citi ar augstskolu reformu saistītie finanšu jautājumi. Taču šobrīd nav nedz paredzētā finansējuma augstskolu tipoloģiju stiprināšanai, nedz arī solītā finansējuma zinātņu universitāšu veidošanai. Nav nekā no politiķu solītā! Solījumi izrādījušies vien tukšu salmu kulšana.
Turklāt ziņa par trekno padomju atalgojumu nāk COVID-19 pandēmijas laikā, kad daudzām augstskolām ir lielas finanšu problēmas. Piemēram, izmaksas par IT tehnoloģiju ieviešanu attālinātajām studijām, ārvalstu studentu kritums, kopmītņu zaudējumi u.tml. Pretēji iepriekš solītajam IZM atsakās kompensēt šos zaudējumus. IZM kārtējo reizi apliecina, ka tās teiktajam nevar ticēt. Teiktais ir vien tukšs populisms JKP stilā.
No plaši izskandinātās augstskolu reformas lien laukā spalvaina āža kāja. Kala, kala, kamēr izkala čiku ar dāsnām barotnēm. Vai tiešām augstākās izglītības reforma izrādījusies vien rūpīgi plānota afēra, kas augstskolām izmaksās 3 miljonu eiro gadā? Šīs idejas autori pirmām kārtām ir Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par. Tauta, ziniet savus varoņus!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
