Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raiņa teksts no “Pūt, vējiņi” 3. cēliena 16. skata uznira manā atmiņā, lasot sirdi plosošo paziņojumu par Akadēmiskās vides ekspertu grupas sadarbības pārtraukšanu ar valdību šīs sadarbības mazjēdzīguma dēļ. Tiem, kam latvju literatūras hrestomātija nav bijusi mīļa vai arī vienkārši apsūbējusi atmiņā, atgādināšanai še Barbas vārdi, atbildot uz daugavieša Ulža agresiju:

– Raudas nost! žēlas nost!

Pati sevi aizstāvēšu:

Kad tev, puisim, kauna nau,

Es tev kaunu padarīšu:

Pati acis es atsedzu,

Lai tu redzi, kā tās mirdz,

Tevi, puisi, nicinot!

(Viņa norauj pati sev lakatiņu no galvas.)

Te nu noderēs arī pāris trīs citu atgādināšana. Nu, piemēram, nosaukumā “Akadēmiskās vides ekspertu grupa” it kā nejauši ir sakomponēti vārdi “akadēmiskā” un “vide”, tātad mēģināts radīt iespaidu, ka šai grupā strādā tikai Zinātņu akadēmijas akadēmiķi vai vismaz korespondētājlocekļi. Šī ir tīši maldinoša blēdība: mūsdienu izpratnē “akadēmiskā vide” ietver visu ap augstskolām notiekošo saimniecību – sākot no profesoriem un dekāniem un beidzot ar garderobistiem un apkopējām.

Un vēl atgādināšu, ka ekspertu grupas ieteikumi mums ir devuši tādus ziemas priekus kā dabas taku slēgšana, aizliegumi uz slēpošanas kalniem, kā arī pašvaldības policijas iesaiste sevišķi kaitīgas aktivitātes – bērnu slidināšanās no slidkalniņiem – novēršanā un pārkāpēju adekvātā sodīšanā.

Un vēl atgādināšu, ka šī “akadēmiskās vides ekspertu grupa” ir apspriedusi sabiedriskā transporta pieturvietu izravēšanu, atstājot tikai katru trešo, bet ne reizes nav iekunkstējusies par mikroautobusu kustību kā tādu.

Ilustrācijai: ap to laiku, kad “akadēmiskās vides eksperti” apsprieda valdībai rekomendētā scenārija D sekas, biju ap brokastlaiku ieklīdis Mellužos iepirkt kaut ko svaigi no krāsns nākušu. Savai ceļa biedrei ienākt līdzi veikalā, izrādās, nedrīkstēju, jo tajā telpā, pēc “ekspertu” rekomendācijām un saskaņā ar MK noteikumiem, atrasties drīkstēja tieši viena persona. Lai arī es biju no tās pašas mājsaimniecības un vīrusa izplatīšanas nozīmē visu ļauno mēs jau bijām sastrādājuši, pie letes divatā atrasties nedrīkstējām. Jo eksperti bija ieteikuši un valdība nolēmusi.

Izmantoju brīvo brīdi, aplūkojot veikala telpas. Tajās bez grūtībām divos stāvos savietotos četri mikroautobusi, kuros mierīgi sēdētu pāris duču pasažieru un kuri saskaņā ar “zinātnes atzinumiem” nekādu skādi nevarētu cits citam nodarīt atšķirībā no kāda pārīša vienlaicīgas atrašanās bulciņu ceptuves priekštelpā.

Te nu jāsaka gauži vienkārši: karsti mīļotā valdība un dārgie eksperti, jūsu stulbums jau sen no parasti sadzīviska ir pāraudzis maigas debilitātes apdvestā bezjēdzībā, un, ja Ministru kabinets mums pienākas pēc Satversmes un tādēļ ir jāpacieš aiz cieņas pret savu valsti, tad slidkalniņu un dabas taku aizliegšanas eksperti manis pēc var doties prom pa ikkatru taku, ko vien atrod. Vai citētās lugas variantā varētu arī tā – akadēmiķi spītā norauj lakatiņus un ienirst savā akadēmiskajā vidē:

– Še tev mans vainadziņš,

Še es pati, – nu es eju!

(Ielec no laivas Daugavā.)

Plunkš!

Šitādas lepnās jumpravas, kas, bizi atmetušas, spēlē cildenu aizvainojumu, mums nav vajadzīgas ne par naudu, ne par velti. Vēl vairāk – ja valdīšana tiešām man piemetīs tos 20 eiriķus mēnesī par bargo ziemu, es varētu pat piemaksāt kādu cēneri, lai mūs atbrīvo no biedru Vespers & Co akadēmisma.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

187
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...