Iesaki rakstu: 
Lielākajai daļai valsts iedzīvotāju jau ir piemirsies, tieši kura politiķa īpašo aktivitāšu dēļ kopš 2017.gada vasaras katrs Latvijas iedzīvotājs ik mēnesi ir spiests piemaksāt pie sava telefona abonēšanas rēķina dažus eiro. Atgādināšu – tas bija Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš tik ļoti vēlējās celt savus politiskos reitingus un padižoties ar savu veikumu Briselē, ka bija ar mieru likt Latvijas iedzīvotājiem pārmaksāt, enerģiski virzot viesabonēšanas atcelšanu.
Tagad Krišjāņa Kariņa nu jau kā Latvijas premjera politisko ambīciju dēļ Latvijas iedzīvotājiem pienākusi kārta pārmaksāt par elektrību. Šonedēļ "Nord Pool" biržā Latvijas cenu zonā vērojamas būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības. Pirmdien, 9.novembrī elektroenerģijas cena Latvijas cenu zonā uzkāpa līdz pat 147,93 eiro/MWh. Līdzvērtīga situācija ir vērojama arī šodien, 10. novembrī, kur sākotnējā biržas cena ir 32,87 eiro/MWh, pakāpeniski dienas laikā tai pieaugot līdz 174,98 eiro/MWh, kas būs vērojama plkst. 18.00-19.00.
Jautāsiet – kāds tam visam sakars ar Krišjāni Kariņu?
Nav vēl pagājusi nedēļa, kopš boikotējam Baltkrieviju un nepērkam no tās elektroenerģiju, taču šī politiskā lēmuma rezultātus jau izbaudām. Aritmētika vienkārša - ja Lietuva slēdz tirdzniecībai savienojumu ar Baltkrieviju, kura maksimālā pārvades jauda ir 1300 megavatu, tad Krievijas elektroenerģijas pārvade pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu sarūk līdz 900 megavatiem.
Pret baltkrievu Astravjecas AES iepriekš iestājās Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda izteicās, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektroenerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.
Latvijas valdība nolēma neatpalikt, un Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets 25. augustā pieņēma lēmumu, ka gadījumā, ja Baltkrievija iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem, skaidrojot, ko tieši nozīmē šis lēmums, teica, ka caur starpsavienojumu ar Krieviju netiks iepirkta elektroenerģija no Baltkrievijas, bet tas neizslēdz, ka Latvija turpina pirkt un pārdot elektrību ar Krieviju.
"Par to, kā to var kontrolēt, jautājums tālāk jārisina Ekonomikas ministrijai kopā ar kaimiņiem Igaunijā, Lietuvā un ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tur ir iespējami vairāki praktiski risinājumi, bet tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien (25.augustā) skaidri norādījām, kādam jābūt rezultātam, un tas ir – ja ieslēdz Astravjecas AES, tad Latvija pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju," teica K. Kariņš.
Patiešām, Latvijai ir dārgs premjers! Taču augstās elektrības cenas Latvijas iedzīvotājiem liksies tīrais nieks tad, kad baltkrieviem ienāks prātā uz Latvijas ostām pa dzelzceļu pārvadājamās kravas pārvirzīt kur citur. Tad varam tikai minēt, cik desmitus vai simtus miljonu piemaksāsim, lai glābtu VAS “Latvijas dzelzceļš” un nodrošinātu šīs valsts kapitālsabiedrības tā saucamo “finanšu līdzsvaru”.
Seko mums 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
