Iesaki rakstu: 
Lielākajai daļai valsts iedzīvotāju jau ir piemirsies, tieši kura politiķa īpašo aktivitāšu dēļ kopš 2017.gada vasaras katrs Latvijas iedzīvotājs ik mēnesi ir spiests piemaksāt pie sava telefona abonēšanas rēķina dažus eiro. Atgādināšu – tas bija Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš tik ļoti vēlējās celt savus politiskos reitingus un padižoties ar savu veikumu Briselē, ka bija ar mieru likt Latvijas iedzīvotājiem pārmaksāt, enerģiski virzot viesabonēšanas atcelšanu.
Tagad Krišjāņa Kariņa nu jau kā Latvijas premjera politisko ambīciju dēļ Latvijas iedzīvotājiem pienākusi kārta pārmaksāt par elektrību. Šonedēļ "Nord Pool" biržā Latvijas cenu zonā vērojamas būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības. Pirmdien, 9.novembrī elektroenerģijas cena Latvijas cenu zonā uzkāpa līdz pat 147,93 eiro/MWh. Līdzvērtīga situācija ir vērojama arī šodien, 10. novembrī, kur sākotnējā biržas cena ir 32,87 eiro/MWh, pakāpeniski dienas laikā tai pieaugot līdz 174,98 eiro/MWh, kas būs vērojama plkst. 18.00-19.00.
Jautāsiet – kāds tam visam sakars ar Krišjāni Kariņu?
Nav vēl pagājusi nedēļa, kopš boikotējam Baltkrieviju un nepērkam no tās elektroenerģiju, taču šī politiskā lēmuma rezultātus jau izbaudām. Aritmētika vienkārša - ja Lietuva slēdz tirdzniecībai savienojumu ar Baltkrieviju, kura maksimālā pārvades jauda ir 1300 megavatu, tad Krievijas elektroenerģijas pārvade pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu sarūk līdz 900 megavatiem.
Pret baltkrievu Astravjecas AES iepriekš iestājās Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda izteicās, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektroenerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.
Latvijas valdība nolēma neatpalikt, un Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets 25. augustā pieņēma lēmumu, ka gadījumā, ja Baltkrievija iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem, skaidrojot, ko tieši nozīmē šis lēmums, teica, ka caur starpsavienojumu ar Krieviju netiks iepirkta elektroenerģija no Baltkrievijas, bet tas neizslēdz, ka Latvija turpina pirkt un pārdot elektrību ar Krieviju.
"Par to, kā to var kontrolēt, jautājums tālāk jārisina Ekonomikas ministrijai kopā ar kaimiņiem Igaunijā, Lietuvā un ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tur ir iespējami vairāki praktiski risinājumi, bet tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien (25.augustā) skaidri norādījām, kādam jābūt rezultātam, un tas ir – ja ieslēdz Astravjecas AES, tad Latvija pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju," teica K. Kariņš.
Patiešām, Latvijai ir dārgs premjers! Taču augstās elektrības cenas Latvijas iedzīvotājiem liksies tīrais nieks tad, kad baltkrieviem ienāks prātā uz Latvijas ostām pa dzelzceļu pārvadājamās kravas pārvirzīt kur citur. Tad varam tikai minēt, cik desmitus vai simtus miljonu piemaksāsim, lai glābtu VAS “Latvijas dzelzceļš” un nodrošinātu šīs valsts kapitālsabiedrības tā saucamo “finanšu līdzsvaru”.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
