Darbs VID Iekšējās drošības pārvaldē – strauji augoša turīguma (oficiālais) avots
Pietiek lasītājs03.04.2023.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Ieskatīsimies Valsts ieņēmumu dienesta (VTD) publiskajā datubāzē atrodamajos datos, kas rāda, kā ne tikai tagadējam VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam darbošanās šajā pārvaldē ir kļuvusi par ļoti ienesīgu posmu dzīvē. Nevēlos rēķināt un spriest, par to, kā ar deklarācijā norādītajiem oficiālajiem ienākumiem var atļauties attiecīgu dzīvesveidu, par to jāspriež katram atsevišķi.
Darbs VID Iekšējās drošības pārvaldē ļoti pozitīvi ir ietekmējis vecākās izmeklētājas Diānas Jelistratovas labklājību. Šī dāma savas darba gaitas VID Iekšējās drošības pārvaldē uzsāka 2016.gadā, kuru pabeidza ar 31 277,59 eiro kredītsaistībām un cik noprotams, kredītā pirktu dzīvokli Rīgā.
Jau nākamajā gadā ar darba algu vidēji 1150 eiro mēnesī “uz rokas” D.Jelistratova saprot, ka darbs šajā pārvaldē ļauj viņai ievērojami uzlabot dzīves apstākļus. Tādēļ, tiek pārdots dzīvoklis, palielinātas kredītsaistības līdz 93 403,75 eiro, lai iegādātos plašāku mājokli par 129 000,00 eiro.
Mēs visi zinām, ka skaistai dzīvei ir vajadzīga skaista mašīna. Tādēļ 2018.gadā D.Jelistratova no savas aldziņas papildus kredīta maksājumam mazliet vairāk par 2000,00 eiro gadā iemanās iekrāt 6000,00 eiro, paņemt papildu kredītu 12000,00 eiro un nopērk mazlietotu LAND ROVER RANGE ROVER EVOQUE par 18 000,00 eiro.
Lielākā daļa no mums uzskatītu, ka dzīve ir izdevusies, bet neaizmirstam, ka šī dāma strādā VID Iekšējās drošības pārvaldē, un tādēļ parādās apetīte un nesodāmības sajūta, jo kurš kontrolē iekšējo drošību, - pareizi, neviens.
D.Jelistratovai rodas nepārvarama vēlme pazīmēties ar izdevušos dzīvi un iegādāties reprezentatīvāku un dārgāku automašīnu. Lai to varētu izdarīt, šī kundze 2019.gadā, papildus kredīta maksājumam par nekustamo īpašumu mazliet vairāk par 2000 eiro gadā dzēš parādsaistības par automašīnu 12000,00 apmērā. Interesanti, no kādiem līdzekļiem D.Jelistratova 2019.gadā pārtika, ja faktiski visa alga tika iztērēta kredītu dzēšanai…
Visu 2020.gadu D.Jelistratova velta darbam un naudas krāšanai. 2021.gads beidzot D.Jelistratovai sniedz iespēju realizēt ilgi gaidīto sapni par luksus klases automašīnas iegādi. Tiek pārdots vecais, lētais, nerespektablais LAND ROVER RANGE ROVER EVOQUE par 15 400.00 eiro, paņemts jauns kredīts un nopirkta VID Iekšējās drošības pārvaldes vecākās izmeklētājas cienīga automašīna - BMW X5 XDRIVE 30D par 32 900,00 eiro.
Beidzot varētu teikt, ka dzīve ir izdevusies, ko vēl sirds var vēlēties, - pēc dažu gadu pastrādāšanas VID Iekšējās drošības pārvaldē prestiža dzīvesvieta, automašīna vienistabas dzīvokļa vērtībā, bet nē, pilnai laimei ir vajadzīga vēl viena ļoti svarīga lieta. Šādai automašīnai vitāli nepieciešama ir attiecīga numurzīme ar īpašnieces iniciāļiem un dzimšanas gadu, lai visi redz, kas pie stūres brauc.
Interesants salīdzinājums: finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, kura statuss sabiedrībā ir ievērojami augstāks un ikgadējie oficiālie ienākumi un uzkrājumi ir ievērojami lielāki par VID Iekšējās drošības pārvaldes vecākās izmeklētājas D.Jelistratovas oficiālajiem ienākumiem, īpašumā ir 2012.gada izlaiduma CITROEN DS5.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
