Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Damokla zobens virs Latvijas tranzītbiznesa

Ivars Jakovels, Rīgas Brīvostas valdes loceklis
25.08.2014.
Komentāri (26)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kravu apjoma pieaugums Rīgas Brīvostā gada pirmajos septiņos mēnešos par 15,8%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, protams, ir laba ziņa – pieaug gan ostas, gan valsts budžeta ieņēmumi un varam runāt par attīstību. Tomēr atsevišķu politiķu neapdomīgie izteikumi priekšvēlēšanu gaisotnē var radīt kravu kritumu, ja mūsu kaimiņi šī iemesla dēļ tranzītam izvēlēsies nevis Latvijas, bet kādas citas valsts ostas. Tas, vai virs Latvijas tranzīta nozares esošais Damokla zobens kritīs, tagad ir visnotaļ atkarīgs no Latvijas politiķiem un viņu tālredzības.

Tikai aptuveni 10% kravu no kopējā apgrozījuma ir ienākošās, bet no pārējiem 90% vairākums kravu ir tranzīta pienesums Latvijas ekonomikai. Ja konkrēti – 81% kravu Rīgas ostā ir tranzīta kravas, bet no tām 80-85% nāk tieši no Krievijas. Šobrīd, kad Eiropas Savienība un virkne citu valstu ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, bet Krievija atbildējusi ar pārtikas produktu importa aizliegumu, ir svarīgi priekšvēlēšanu gaisotnē nepārsteigties ar paziņojumiem un lēmumiem, kas varētu izraisīt tranzīta kravu apsīkumu.

Latvijas ostas un stividorkompānijas nu jau vairākus desmitus gadus ir strādājušas, lai pierādītu mūsu ostu konkurētspēju un Latvijas kā tranzīta valsts pievilcību, tāpēc būtu absolūti bezatbildīgi sagraut nozari, kas nes miljonos mērāmus nodokļu ieņēmumus un dod darba vietas desmitiem tūkstošu strādājošo. Jo būs jāpaiet vismaz desmit gadiem, lai spētu atjaunot kravu plūsmu pašreizējā apjomā, kas atkal dotu darbu tiem desmitiem tūkstošu strādājošo, kas šodien to var potenciāli zaudēt.

Tranzīts ir Latvijas ekonomikas mugurkauls. Gadījumā, ja atsevišķu politikāņu dēļ kravu plūsma apsīks, mēs ostas varēsim slēgt, bet dzelzceļa sliedes nodot metāllūžņos, tiesa, arī tās būs jāved uz ārzemēm, jo Liepājas metalurgs jau vairāk nekā gadu nestrādā. Nedomāju, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs, taču politiķiem, kas neredz tālāk par nākamajām Saeimas vēlēšanām, acīmredzot Latvijas iedzīvotāju un mūsu bērnu labklājība ir vienaldzīga, svarīgi ir nodrošināt sevi uz nākamajiem četriem gadiem.

Pirmais brīdinājuma zvans Latvijas tranzītam bija Francijas enerģētikas kompānijas EDF atteikums pieņemt caur Rīgu sūtīto Kuzbasa akmeņogļu kravu, tiesa, iemesls tam meklējams nevis Latvijas un Krievijas, bet gan Eiropas un Krievijas attiecībās – ogļu kravas īpašnieks bija Krievijas uzņēmējs, pret kuru sankcijas noteikusi Eiropas Savienība.

Protams, tranzīta kravu plūsma nepārtrūks ne šodien, ne rīt, jo uzņēmējus saista ilgtermiņa līgumi un arī pēc lēmuma novirzīt kravas uz citām ostām saglabāsies vismaz trīs mēnešu inerce, kamēr uzņēmēji spēs pārorientēties  un to reāli varēs izdarīt. Efekts nebūs tūlītējs, tāpēc ir saprotama valdošo politiķu attieksme, paziņojot, ka Krievijas atbildes lēmumi par pārtikas produktu importa aizliegumu ietekmi uz Latviju neatstās vai tā būs maza. Ietekme būs, taču tā nebūs tūlītēja un faktiski iedzīvotāji to sajutīs uz savas ādas tikai pēc Saeimas vēlēšanām, kad jau savu izvēli būs izdarījuši.

Daudzi šodien teiks – kāpēc gan Latvijas ostu uzņēmēji nevar pārorientēties uz Vidusāzijas valstīm vai saņemt tranzīta kravas caur Baltkrieviju? To, protams, var mēģināt darīt, taču pirmajā variantā mums jebkurā gadījumā ir nepieciešami Krievijas dzelzceļa pakalpojumi, savukārt Eiropas attieksme pret Baltkrieviju ir vispārzināma, un kādā jaukā dienā var sekot ES sankcijas arī pret šo valsti. Lai arī kā atsevišķi Latvijas politiķi vēlētos, ģeogrāfiju nav iespējams atcelt – Krievija vienmēr mums būs kaimiņos, un, ja no šīm kaimiņattiecībām Latvijā var strādāt un pabarot savas ģimenes vairāki desmiti tūkstošu gan ostās, gan arī dzelzceļā strādājošo, ir noziedzīgi sagraut tranzīta nozari politisko spēļu dēļ, pat ja tā būs Eiropas Savienības prasība. Latvijas politiķiem ir jāatceras, ka viņu vēlētājs dzīvo šeit, nevis Briselē, un ka primārām jābūt savas valsts iedzīvotāju, nevis citu interesēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...