Iesaki rakstu: 
Pat Banka Baltija dažus mēnešus pirms tās kraha nav spējusi atturēties no nepārvaramas vēlmes ar vērtīgām kapitāldaļām apdāvināt kādu ārzonas kompāniju, aiz kuras slēpies Aivars Lembergs. Tas izriet no krimināllietas dokumentiem, kas publiskoti nesen iznākušajā rokasgrāmatā Kā nozagt miljardu.
Tas, ka vairāki Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa partneri prokuratūrai un tiesai ir liecinājuši – no viņiem vienkārši izspiestas uzņēmuma Lat Transnafta kapitāldaļas, ir bijis zināms jau iepriekš.
Taču tagad Lemberga krimināllietas materiāli parāda, ka viens no Lemberga netiešajiem apdāvinātājiem tikai dažus mēnešus pirms Bankas Baltija kraha ir bijis arī tās faktiskais saimnieks Aleksandrs Lavents.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais dāvinājuma līgums, kas datēts ar 1995. gada 25. janvāri, Banka Baltija esot saņēmusi „vērtīgus un augsti novērtētus pakalpojumus” no ārzonas kompānijas Kaywood International Ltd.
Šie pakalpojumi investīciju un citās jomās esot bijuši tik vērtīgi, ka „dāvinātājs pateicībā par saņemtajiem pakalpojumiem piešķir apdāvinātajam un apdāvinātais pieņem dāvinātājam piederošo 681 SIA Lat Transnafta pamatkapitāla daļu Ls 68 100 latu vērtībā”.
Vēl nesen par ārzonas kompānijas Kaywood patiesajiem īpašniekiem tika izteikti tikai pieņēmumi, taču tagad Lemberga krimināllietas materiālos atrodami dokumenti, kas pārliecinoši rāda, ka jau pusgadu pirms aprakstītā „dāvinājuma” tieši Lembergs bijis šīs kompānijas līdzīpašnieks.
Kaywood bankas konta atvēršanas deklarācijā, kas datēta ar 1994. gada jūniju, skaidri norādīts, ka šīs ārzonas kompānijas bankā noguldāmo līdzekļu beneficiārais saņēmējs ir tieši Aivars Lembergs.
Ar šo pašu laiku datēta arī Šveices kompānijas Cervin Trust Company S.A. izziņa par to, ka tās pārvaldījumā ir divas Kaywood kapitāla akcijas, turklāt pārvaldījumā tās tiekot turētas tieši Aivaram Lembergam kā īpašniekam.
Kāpēc Lavents dažus mēnešus pirms Bankas Baltija kraha, kad tās naudas grūtības jau bija kļuvušas ārkārtīgi smagas, „atdāvināja” Lemberga ofšoram šādas kapitāldaļas?
Pats eksbaņķieris šos notikumus nekomentē, savukārt uzņēmējs Vladimirs Krastiņš, kurš aizvadītajā nedēļā liecināja Lemberga krimināllietā un kuram tāpat bija nācies atdāvināt savas kapitāldaļas, prokuratūrai 2008. gadā ir liecinājis:
„Starp mani un Aivaru Lembergu notika saruna, kurā Aivars Lembergs izteica lūgumu, kuru es sapratu un uztvēru kā ultimātu, ka man vajag atdot manas SIA Lat Transnafta daļas ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd.
Tāpat es uzskatu, ka man nemaz citu iespēju nebija, kā tikai piekrist viņa ultimātam un atdot man piederošās SIA Lat Transnafta daļas, jo no viņa bija atkarīgs, vai es turpmāk varēšu nodarboties ar biznesu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
