Daļa "airBaltic" flotes pieder Kaimanu ofšoriem?
Kristīne Kravcova, Neatkarīgā11.03.2025.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
“airBaltic” tēla aprūpētāji, kvēli fani un atbalstītāji, arī tie, kas lekni dzīvojuši uz “airBaltic” naudas, turpina aizstāvēt “airBaltic” vadību un mācīt Latvijas sabiedrību par finanšu pratību un finanšu tirgus instrumentiem, to pārvaldniekiem, kā arī aicina rosināt kriminālprocesus pret visiem neprašām, kas nesaprot un nenovērtē Martina Gausa uzbūvētās finanšu piramīdas spozmi. Tikmēr neviens no īpašniekiem nevēlas satraukties par to, ka teju visa “airBaltic” manta 449 miljonu eiro apmērā ir un paliek apķīlāta par labu Lielbritānijā bāzētam trasta kantorim U.S. Bank Trustees Limited, kurā pēc noklusējuma ir nodalīta juridiskā kontrole no beneficiāriem (PLG).
Apķīlāta ir arī, protams, daļa lidmašīnu, vismaz tā daļiņa, ko “airBaltic” varētu būt izpircis, maksājot simtiem miljonu līzingus šo gadu garumā. 2024. gada 14. maija trasta līgums (Trust Deed) atklāj vēl citus daudzus interesantus faktus.
Likumi attiecas uz visiem, bet “airBaltic” ir izņēmums
Iespējams, “airBaltic” ir pienācis laiks atklāties un sākt lidot zem kāda ārzonu jeb ofšoru karoga. Būs savi ieguvumi - draudzīgāki nodokļi un uzņēmuma gada pārskatu dati faktiski nebūs publiski pieejami, informācija par PLG arī nav jāatklāj. Visa saimnieciskā darbība būs daudz blīvākā miglas plīvurā tīta nekā šobrīd, lidojot zem Latvijas karoga.
“airBaltic” Martina Gausa vadībā jau tāpat neizceļas ar komercdarbības caurskatāmību, pakļautību un padevību Latvijas jurisdikcijai. Izrādās, reti kurš Latvijā spēkā esošais valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroles mehānisms ir attiecināms uz “airBaltic”. Ja nu vienīgi Gada pārskata likums par kārtējo finanšu gada pārskata publicēšanu. Tas jau nekas, ka uzņēmuma uzturēšanai tiek tērēti liela apjoma valsts budžeta līdzekļi.
Ne Publisko iepirkumu likums; ne Amata algu atlīdzības noteikumi: Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”, visticamāk, arī ne Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kas nosaka personu pienākumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem vai sadarbību līzinga pakalpojumu sniedzējiem, nav attiecināmi uz “airBaltic”.
Ar vai bez Kaimanu karoga krāsojuma uz jauno lidaparātu sāniem “airBaltic” jebkurā gadījumā vieno ciešas saiknes ar šīm Karību jūras salām, un jaunie lidaparāti, kā var spriest, vismaz daļa no tiem, pieder Kaimanu salās bāzētiem ofšoriem.
Draudzīgie Kaimanu ofšori
Skaistā, saulainā Karību jūras salā ir reģistrēti vismaz divi nozīmīgi “airBaltic” sadarbības partneri: “Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”.
2024. gada 14.maija trasta līgumā (TrustDeed) partnerus“Lidmasinas Leasing Limited” un “AxiomBaltic Services Ltd” arī ir izdevies labi nomaskēt ar saīsinājumiem, tā ka, tikai ļoti rūpīgi lasot, teju 100 lappušu garā līguma beigu daļā ir atrodami nedaudz garāki atšifrējumi, bet tāpat saglabājot ikvienam interesentam intrigu līdz pēdējam, vai tās varētu būt Baltijas reģionā bāzētas firmas vai tomēr tās ir no citas jurisdikcijas.
Nenoliedzami cilvēkiem piemīt laba humora izjūta un ass prāts, lai, visticamāk, slēpjot pēdas, nosauktu Kaimanu salās reģistrētu it kā starptautisku kompāniju latviešu valodā “Lidmasinas Leasing Limited”.
Lai neļaunojas un smagi neelš latviešu valodas pareizrakstības aizstāvji, jāatzīst, ka nenoliedzami ārzemniekiem parasti vislielākās grūtības sagādā tieši pareiza garumzīmju lietošana, līdz ar to saprotama pieeja, ka labāk šajā gadījumā tās nelietot vispār, jo nav jau zināms, kā tālo Kaimanu salu firmu reģistratori vēl tās garumzīmes piereģistrēs. Un tad var sanāk tuvu starptautisks skandāls par kļūdainu latviešu valodas pareizrakstību. Tādus starptautiskos skandālus mums noteikti nevajag, līdz ar to piedodami, ka Kaimanu salās reģistrētais “Lidmasinas Leasing Limited” ir bez garumzīmēm, jo galu galā bez šīm kompānijām mums nebūtu miljoniem vērto “airBaltic” smalko, jauno lidaparātu.
Lieki piebilst, ka minētās Kaimanu ofšoru kompānijas (“Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”) nav ne tuvu atrodamas publiski pieejamā pasaules Top 30 lidmašīnu līzingu sarakstā. Jāpiebilst, ka šādu lidmašīnu līzingu devēji nav atrodami nevienā publiskajā līzinga kompāniju sarakstā, un publiskajās vietnēs informācija ir ļoti nabadzīga, godīgi sakot, faktiski tādas nav, kas rada bažas, ka šīs kompānijas ar neizdibināmiem PLG ir radītas tieši “airBaltic” biznesa apkalpošanai, pat drīzāk izsaimniekošanai.
Kaimanu salas līdz pat 2024. gada sākumam ir ES “melnajā sarakstā”.
Domājams, ka ne kļūdas pēc Kaimanu salas oficiāli atradās ES “melnajā sarakstā” faktiski līdz pat 2024. gada 18. janvārim, kad ES atjaunināja savu “melno sarakstu”, kurā tika norādītas augsta riska trešās valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas vajadzību dēļ. Tikai no 2024. gada Kaimanu salas tika oficiāli izņemtas no šī saraksta, jo pirms tam vairākus gadus Kaimanu salas centās noslēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar OECD.
Pirms krietna laika Kaimanu salas tika iekļautas ES “melnajā sarakstā” par neatbilstošas kontroles pār nodokļu sistēmu neesamību. Konkrētāk, ES Padome savulaik norādīja, ka Kaimanu salas ir tādas ārzonas struktūras, kuru mērķis ir piesaistīt peļņu, kas neatspoguļojas faktiskajā saimnieciskajā darbībā attiecīgajā jurisdikcijā.
Tātad pavisam nesen Kaimanu salas bija to valstu jurisdikciju sarakstā, ar kurām ES dalībvalstis varēja iesaistīties darījumos, ja tiek nodrošināta sistēma ar koordinētiem (tā sauktajiem) “aizsardzības pasākumiem”, kas palīdz cīnīties pret dalībvalstu nodokļu sistēmas deformēšanu, lai necieš dalībvalstu kases, ko izraisa krāpšana ar nodokļiem, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīga izmantošana. ES Padome no laika gala strikti uzdevusi Eiropas Komisijai (EK) un dalībvalstīm ņemt vērā šo ES sarakstu, jo īpaši sekot līdzi ekonomiskajām un finanšu darījumu attiecībām ar sarakstā iekļautajām valstīm.
Humors “airBaltic” darījumu shēmās tiešām ir neslikts, bet gaužām bēdīgi, ka Latvijas valdību maz interesē, uz kurieni tiek izskaitīti Latvijas valsts budžeta līdzekļi un ar ko jau patiesībā gadiem sadarbojas nacionālā aviosabiedrība. Vēl mazāk atbildīgās amatpersonas ir interesējis, kādas izcelsmes un piederības “airBaltic” labvēļu - līzingdevēju nauda tikusi izmantota savulaik darījumos un kāpēc vairāku simtu miljonu labvēlība ir tieši pret “airBaltic”.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/izpete/485065-dala-airbaltic-flotes-pieder-kaimanu-ofsoriem.htm
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
