Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

To, ka politiķi maina viedokļus atkarībā no pašlabuma vēju virziena, mēs zinām un ar to jau esam samierinājušies. To, ka ārsti var apmest kažoku, – pie tā gan vēl īsti neesam pieraduši. Bet ir pienācis laiks. To signalizē pneimologa Dr.med. Alvila Krama spējā viedokļa maiņa par elektronisko cigarešu kaitīgumu.

Šo gadījumu varētu arī nepieminēt, ja vien aiz parasto cigarešu, elektronisko cigarešu, to sastāvdaļu, kā arī aiz nikotīna plāksteru un košļājamo, sūkājamo un citādi organismā uzņemamo nikotīna vielu izstrādājumu ražotāju mugurām vaiga sviedros nestrādātu lobiju grupas. Viņu mērķis - vienam otra nozari sabiedrības acīs padarīt vairāk vai mazāk kaitīgu un aizliedzamu.

Viss ir pareizi - lobiju darbība nav aizliegta. Bet rodas jautājums, kādēļ šajā jomā iesaistās dakteri? Tādējādi tas nozīmē, ka vienā dienā mēs no daktera varam sagaidīt vienu diagnozi, bet jau nākamajā dienā citu. Un šis citas diagnosticētās slimības ārstēšanā vajadzēs izmantot jau pavisam citu lobiju pārstāvēto ražotāju medikamentus un iekārtas. Vai tiešām medicīnā galvenais ir nevis pacientu veselība, bet gan slimības ārstēšanas process, no kura tik daudzas iesaistītās puses gūst labumu?

Tālajā 2015. gadā dakteris Krams izdevuma arsts.lv publikācijā “Vēlreiz par tabakas smēķēšanu” (https://arsts.lv/jaunumi/velreiz-par-tabakas-smekesanu) analizē elektronisko cigarešu smēķēšanas kaitīgumu jeb, precīzāk, nekaitīgumu. Dakteris, profesors Krams raksta: “Elektronisko cigarešu jeb e-cigarešu jautājums nav tik skaidrs. Eiropas Komisijai, Pasaules Veselības organizācijai, ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei un citām institūcijām ilgstoši bija grūtības definēt skaidru attieksmi pret e-cigaretēm.

No vienas puses, tās satur atkarību izraisošu vielu – nikotīnu (ar attiecīgu šāda biznesa veida novērtējumu), no otras puses, lietojot e-cigaretes, nenotiek degšanas process un no toksisko, kancerogēno vielu aspekta to lietošana ir daudzkārt nekaitīgāka nekā, piemēram, cigarešu smēķēšana. Vēl vairāk to var attiecināt uz ietekmi uz apkārtējiem. Ja kāds no maniem pacientiem nu nekādi nevar atmest smēķēšanu, tad iesaku pāriet uz e-cigaretēm.”

Šķiet, kur nu vēl pārliecinošāk. Pārejot uz e-cigarešu smēķēšanu, ātri vien atkarībai no parastajām tiks pielikts punkts.

Taču pēc astoņiem gadiem, 2023 gada sākumā, brīdī kad Saeimā iedegās debates “par” un “pret” elektronisko cigarešu pieejamības ierobežojumiem, žurnālā “Veselība” parādījās diametrāli pretējs daktera Krama viedoklis.  Izrādījās, dakteris Krams ir sapratis, ka arī elektroniskās cigaretes ir tik pat kaitīgas kā parastās.

Žurnālists dakterim vaicā “Profesor, bieži tiek apgalvots, ka elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas un palīdz atmest smēķēšanu. Idejas aizstāvji citē Anglijas Sabiedrības veselības 2015 gadā publicēto pierādījumu pārskatu kurā secināts, ka e-cigarešu smēķēšana ir par 95% mazāk kaitīga veselībai nekā tabakas pīpēšana?”

Krams atbild: “Zināt, tā pati aģentūra pirms kādiem 15 gadiem apgalvoja, ka e-cigaretes ir tikpat kaitīgas kā kafija. Atšķirībā no klasiskajām cigaretēm par elektroniskajām ir salīdzinoši maz pētījumu, turklāt pirmos veica vai apmaksāja tabakas industrija, tādēļ šis slēdziens lielā mērā balstījās uz tendencioziem rezultātiem. Turklāt jaunākās paaudzes e-cigarešu toksicitāte ir būtiski augstāka.

Patlaban šī aģentūra vairs nemin konkrētus skaitļus un uzsver, ka nepieciešami ilgāk nekā 12 mēnešu periodā veikti pētījumi. Problēma ir tā, ka šodien mēs nezinām, kādas būs elektronisko cigarešu smēķēšanas sekas pēc 30-40 gadiem. Tāpēc labāk balstīsimies uz Pasaules Veselības organizācijas, Veselības ministrijas un citu kompetentu iestāžu viedokli. Vairāk nekā 40 valstīs pasaulē e-cigaretes ir jau aizliegtas, tai skaitā Japānā un Indijā. Gan klasisko cigarešu un cigāru, gan elektroniski karsējamās tabakas un e-cigarešu jeb tā saukto veipu un saltiņu lietošana - tā visa ir smēķēšana!”

Dīvaini, ka profesors nepiemin vairāku valstu gluži pretējos lēmumus – piemēram, Jaunzēlandes, Anglijas vai Kanādas, kur elektroniskās cigaretes ne tikai netiek aizliegtas, bet gluži otrādi, atbilstoši paša Krama 2015. gadā paustajam viedoklim tiek uzskatītas par labu veidu, kā atmest smēķēšanu.

Bet jautājums jau šoreiz nav par smēķēšanu. Jautājums ir par to, kādi apstākļi likuši dakterim mainīt viedokli? Uz to gan skaidras atbildes nav. Ir vienīgi norādes viņa paša šī gada izteikumos žurnālā “Veselība”.

Dakteris, norādot, ka elektroniskās cigaretes nekam neder, dod mājienu -  smēķēšanas atmešanai lieliski der nikotīna plāksteri un košļājamās gumijas. “Vairāk tādu, kam patiešām izdevās atteikties no smēķēšanas, ir kontrolgrupās, kas lieto nikotīna plāksterus vai košļājamās gumijas,” saka dakteris Krams.

Novērtē šo rakstu:

35
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi