Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apsūdzētā Daiņa Rūtenberga aizstāvja – zvērināta advokāta Alda Allika tiesas debašu runa kriminālprocesā Nr. 11087040214 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 10.augustā.

Godātā tiesa! Visupirms izsaku pateicību savam kolēģim Mārtiņam Kvēpam par viņa brīvprātīgo iesaistīšanos Daiņa Rūtenberga aizstāvībā un par šajā lietā nozīmīgo Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu analizēšanu un izvērtēšanu! Pateicoties kolēģa dalībai un sniegumam, man ir bijis iespējams pievērst nepieciešamo uzmanību šajā lietā ne mazāk svarīgajiem starptautisko tiesību, Latvijas valsts un konstitucionālo tiesību, kā arī Latvijas vēstures un politikas jautājumiem.

Godātā tiesa!

[1] Ir ļoti svarīgi atcerēties 2014.gada 10.marta piketa kontekstu.

1. Piketa konteksts ir tāds, ka tas notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā. Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā. Pikets notika Rīgā. Latvijā. Eiropas Savienībā. Piketa dalībnieki vicināja Krievijas karogus un bļāva “Rossija! Rossija!”. Piketā izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts šīm Krievijas veiktajām darbībām.

Šajā sakarā ir būtiski konstatēt, ka Krimas kā Ukrainas teritorijas daļas okupācija un aneksija ir starptautisks noziegums. Okupējot un anektējot Krimu, Krievija ir pārkāpusi vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību principiem – agresijas aizliegumu.

Agresijas aizliegums kopš Pirmā pasaules kara beigām pieder pie moderno starptautisko tiesību pamatprincipiem, t.s. jus cogens normām. Šīm normām nav nekādu izņēmumu. Tās ir saistošas visām atzītām valstīm, neatkarīgi no tā, vai kāda valsts to vēlas vai nē.

Agresijas aizlieguma principa pārkāpums bija arī viens no pamatiem apsūdzībām, kuras tika izvirzītas pret nacistiskās Vācijas vadītājiem Nirnbergas prāvā. Agresijas aizlieguma principu pārkāpa arī, piemēram, Irāka, 1990. – 1991.gadā okupējot un anektējot Kuveitu. Toreiz starptautiskā sabiedrība spēja šādu noziegumu pārtraukt. Ne vienmēr tas ir iespējams uzreiz. Tomēr starptautisks noziegums ir un paliek tāds arī tad, ja tas turpinās ilgāku laiku.

Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un aneksijas atzīšana par starptautisku noziegumu un Krimas neatzīšana par likumīgu Krievijas sastāvdaļu atbilst vispārējam tiesību principam ex iniuria ius non oritur{1}, kuru pārņēmusi demokrātiskā un civilizētā pasaule.

Tātad – Krievija īstenoja vienu no vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, savukārt demokrātiskās Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijas galvaspilsētā Rīgā notika pikets šī nozieguma atbalstam.

Tāda ir šīs lietas “izejas pozīcija”, no kuras jāsāk tās vērtēšana.

2. Piketa konteksts ir tāds, ka 2014.gada marta notikumi Krimā katrā latvietī uzjundīja acīmredzamās paralēles ar 1940.gadu, kad Krievija (tolaik saukta par PSRS{2}) okupēja un anektēja Latviju:

- 1940.gada 21.jūlijā Latvijā tika pasludināta Padomju Latvijas nodibināšana. 2014.gada 6.martā Krimā tika nobalsots par pievienošanos Krievijai;

- Latvijā jau atradās un vēl papildus ieradās Padomju Savienības bruņotās vienības. Krimā jau atradās un vēl papildus ieradās Krievijas bruņotās vienības;

- 1940.gada 5.augustā PSRS Augstākā Padome apstiprināja Latvijas uzņemšanu Padomju Savienībā. 2014.gada 21.martā Krievijas Federācijas padome apstiprināja Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Latvijas okupācijas un aneksijas rezultātā mūsu tautai un mūsu zemei ilgstoši ticis nodarīts ārkārtīgi smags kaitējums. Tādējādi pikets vienlaikus pauda arī necieņu pret latviešu tautu un tās ciešanām.

3. Piketa konteksts ir tāds, ka to rīkoja partija “Latvijas Krievu savienība” (agrākā “PCTVL”). Vispārzināms ir fakts, ka tās līdzpriekšsēdētāja ir Tatjana Ždanoka. 1989.gadā iesaistījās Interfrontē. Savulaik – Komunistiskās partijas biedre (arī pēc 1991.gada). Aktīvi cīnījās pret Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

4. Piketa konteksts aptver arī stāvokli, kādā vispār atrodas mūsu valsts vairāk nekā 20 gadus pēc tās neatkarības de jure atjaunošanas.

Komunistiskā okupācijas režīma postošās sekas joprojām ir spilgtas. Latviešu tautas garīgie spēki, kultūra, morāle, valoda un nacionālā pašapziņa lielā mērā sagrauti. Par noziegumiem pret latviešu tautu pie atbildības ir saukts retais. Latvijas deokupācija un dekolonizācija nenotika. Arī lustrācija – nē.

Vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas okupācijas de jure beigām referendumā konstatējām, ka ir milzīgs skaits balsstiesīgo (tātad – Latvijas Republikas pilsoņu), kuri nobalsoja par krievu kā otras valsts valodas statusa noteikšanu Satversmē. Kuri tādējādi rīkojās pretvalstiski un antikonstitucionāli{3}. Kuri tātad ir latviešu tautai un valstij nelojāli un kurus režisors Alvis Hermanis pamatoti nosauca par “nodevējiem”{4}. Joprojām mums pieprasa visiem nepilsoņiem un viņu pēcnācējiem automātiski, bez izņēmumiem piešķirt Latvijas Republikas pilsonību. Jau tā – acīmredzami pārāk dāsni izdāļāto.

Vairāk nekā 20 gadus pēc okupācijas de jure beigām valstsnācijai joprojām ir jātaisnojas un jāskaidro, ka šī ir latviešu nacionāla valsts un ka latviešu nācija šeit atrodas pati savā zemē.

5. Turklāt šāda piketa rīkošana Rīgā bija kārtējais posms tādu sistemātisku darbību ķēdē, kuras vērstas uz Latvijas demokrātiskās iekārtas un faktiskās neatkarības vājināšanu un graušanu. Vēl un vēl jāuzsver – vienlaikus tiešā veidā atbalstot un slavējot Krievijas īstenotu smagu starptautisku noziegumu pret Ukrainu.

[2] Tāds, ļoti koncentrēti izklāstot, ir šī piketa konteksts. Un šis konteksts ir cieši jāpatur prātā, jo tas vistiešākajā veidā attiecas uz pašu galveno jautājumu šajā tiesas zālē – ir vai nav šajā lietā konstatējamas Dainim Rūtenbergam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes?

[3] Lai pareizi atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāatceras, ka Latvija ir latviešu nācijas nacionālā valsts. Tāds ir mūsu valsts pamats, tās veidošanas un pastāvēšanas mērķis un jēga. Šo Latvijas valsts mērķi uzturēt un aizstāvēt ir ne tikai valsts un pašvaldību, to institūciju, amatpersonu un ierēdņu, bet arī katra Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionāls pienākums. Arī katram pastāvīgajam iedzīvotājam ir pienākums to atzīt un respektēt.

Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālais pienākums, citustarp, nozīmē:

• gādāt par to, lai valsts pamati netiktu vājināti un grauti;

• pastāvīgi uzturēt valsti, tās demokrātisko iekārtu;

• cienīt valsts nacionāli kulturālo identitāti – latviešu nācijas vēsturi, latviešu valodu un kultūru;

• lietot valsts valodu kā kopējo saziņas valodu;

• būt lojāliem pret latviešu nacionālo valsti;

• uzturēt un aizstāvēt valsts pamatvērtības, būt atbildīgam, principiālam un drosmīgam un vērsties pret savas demokrātiskās un nacionālās valsts pamatvērtību apdraudējumu.

Tātad – aktīvi rīkoties, nevis sēdēt un gaidīt, ka to darīs kāds abstrakts vai konkrēts cits.

Taču pats galvenais pamats un vienīgais garants latviešu nācijas pastāvēšanai “cauri gadsimtiem” ir pašas latviešu nācijas un katra valstsnācijai piederīgā nepārprotami pausta, vārdos un darbos apliecināta griba. Proti, politiski katru dienu un katru brīdi katrs latvietis izvēlas un ar saviem vārdiem un darbiem gan sev un pārējiem latviešiem, gan arī visiem citiem pauž un apliecina, vai latvieši joprojām:

• grib pastāvēt kā nācija (tai skaitā – saglabāt un uzturēt savu valodu, kultūru, vēsturi) un vai

• vēlas saglabāt savu nacionālu valsti.

Valsts – tā ir mūsu summa. Un katrs pats šajā summā atbild par sevi kā saskaitāmo.

Latviešiem nav aiz muguras neviena cita zeme, cita etniskā dzimtene. Latviešiem visā plašajā pasaulē nav nevienas pašas citas vietas, uz kurieni atkāpties. Tāpēc jau latviešiem ir tas “būt vai nebūt” jautājums, kuru dažkārt nepamatoti dēvē par pārmērību jeb radikālismu.

[6] Bez tam jāsaprot, ka, lai gan demokrātiskas valsts viena no pamatvērtībām ir tolerance, tomēr tolerance – tas nav nekritisks, bezierunu akcepts pilnīgi visam pēc kārtas un kopumā. Nekāda tolerance nav pieļaujama pret ideoloģiju, propagandu un rīcību, kas apdraud mūsu valsti, mūsu tautu un mūsu konstitucionālās pamatvērtības. Arī starptautiska nozieguma atbalstam un slavēšanai nav nekāda sakara ar demokrātiju.

Konkrētais pikets gan Krievijas īstenoto starptautisko noziegumu atbalstīja un slavēja, gan arī Latvijai kā nacionālai un demokrātiskai valstij centās kaitēt. Notikušo varētu salīdzināt, piemēram, ar piketa sarīkošanu 2015.gada janvārī Parīzē “Islāma valsts” atbalstam. Kā norādījis profesors Leons Taivāns, Krievija uzsāka un īsteno tikpat necivilizētu karu kā “Hamas”, “Hezbollah” un “Islāma valsts”; karu, kurš ir nepieteikts, bez noteiktām robežām, bez Ženēvas konvenciju ievērošanas un ar murgainu ideoloģiju{5}.

Demokrātiskas valstis nepieļautu, ka vispār tiek rīkots un notiek šāds pikets. Nepieļautu piketa vai citu demokrātijas instrumentu publisku izmantošanu antidemokrātiskiem, antikonstitucionāliem, prettiesiskiem mērķiem.

[7] Saskaņā ar Satversmes 116.panta pirmo teikumu personas tiesības uz vārda brīvību un paust savus uzskatus (Satversmes 100.pants) un tiesības uz valsts aizsardzību iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvībai (Satversmes 103.pants) nav absolūtas. Tās var ierobežot, ja ir jāaizsargā citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 17.pantā noteikts, ka neviena persona nevar izmantot vienas šajā konvencijā noteiktās tiesības (piemēram, tās 10.pantā noteikto vārda brīvību), lai ierobežotu vai likvidētu citas šajā konvencijā noteiktās tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo demokrātisko brīvību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu saprot tā, ka demokrātiskās brīvības nevar tikt izmantotas, lai veicinātu vai attaisnotu prettiesiskus, totalitārus, antidemokrātiskus mērķus{6}.

[8] Tie, kuri Rīgā 2014.gada 10.martā ar Krievijas karogiem, plakātiem, bļaušanu un vispār ar šāda piketa rīkošanu pauda savu kvēlu atbalstu vienam no smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, kāds pasaulē vispār pastāv (pie tam – tādam noziegumam, ko pēc būtības tā pati valsts savā laikā bija pastrādājusi pret Latviju), nevar atsaukties uz un aizbildināties ar demokrātiju, cilvēktiesībām, vārda brīvību. Prettiesiska, antikonstitucionāla rīcība – arī tad, ja tā ir paslēpta aiz cilvēktiesību, vārda brīvības un demokrātijas lozungiem – ir un paliek prettiesiska, antikonstitucionāla rīcība. Šis pikets viennozīmīgi bija demokrātijas nelabticīga, ļaunprātīga izmantošana, demokrātijas graušana “no iekšpuses”, izsmiešana.

[9] Dainis Rūtenbergs par aculiecinieku šim piketam kļuva garāmejot, nejauši.

Dainim radies iekšējs protests pret agresorvalsts simbola izmantošanu un Latvijas pamatvērtību zaimošanu, apdraudēšanu.

Dainis sajuta to, ko mūsu tautas un mūsu valsts iekšējie un ārējie ienaidnieki regulāri, sistemātiski cenšas izskaust. Proti, viņš identificējās un solidarizējās ar savu valsti. Un vienlaikus viņš arī sajuta vēlmi paust savu pilsonisko un demokrātisko stāju, nosodot pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu. Pret noziegumu, kuru atbalstīja un slavināja piketa dalībnieki, tostarp arī konkrētais karoga vicinātājs.

[10] Dainis kļuva par aculiecinieku ne tikai pašam piketam, bet arī tam, ka valsts un Rīgas pašvaldības institūcijas un amatpersonas nav savu konsitucionālo pienākumu un uzdevumu augstumos. Dainis redzēja piketā notiekošo un to, ka ne pašvaldības, ne valsts vara nerīkojas adekvāti, atbilstoši Satversmei (pirmā pieļāva, akceptēja šāda piketa rīkošanu, bet otrā – nepārtrauca un neizbeidza tā norisi).

Vai Dainim, to redzot, bija tiesības rīkoties pašam? Jā! Tās bija ne tikai Daiņa tiesības. Tas bija Daiņa kā Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālais pienākums.

Dainis rīkojās impulsīvi, taču – satversmīgi. Viņš īstenoja savas tiesības un pildīja savu pienākumu.

Es uzsveru – Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi.

[11] Parasti jau latvieši cenšas šādiem pasākumiem pat tuvumā nerādīties. Latvieši parasti sēž mājās, piecieš pazemojumu. Piecieš savā valstī notiekošās pretlatviskās un pretvalstiskās izdarības. Ja nu tomēr sanāk iet garām, tad met apkārt lielu, lielu līkumu. Jebkurā gadījumā – cieš klusu.

Gluži tāpat kā latviešu vairākums Latvijas okupācijas laikā. Toreiz pamatnācija te cieta klusu. Daudzi cieta vēl vairāk, jo neklusēja.

Jāatceras, ka latviešiem 2.pasaules karš nebeidzās ne 8., ne 9.maijā, ne arī citā 1945.gada datumā. Latviešu izpratnē tā toreiz bija krievu staļinistu uzvara pār vācu hitleristiem. Tā nebija Latvijas uzvara. Brūno cilvēciņu vietā atkal atgriezās sarkanie cilvēciņi. Hitleru atkal nomainīja Staļins. Gestapo vietā atkal atgriezās čeka.

Latviešiem 2.pasaules karš de jure beidzās 50 gadus vēlāk. De facto tas vēl šobaltdien nav beidzies. Šī kara un Latvijas okupācijas sekas attiecībā uz latviešu tautu vēl nav pat pienācīgi apjaustas un izvērtētas. Tās vēl paaudžu paaudzēm jutīsim.

[12] Dainis bija apzinīgs un drosmīgs. Viņš demonstrēja, ka neļaus mūsu valstij un tautai darīt pāri ar ideoloģiskiem, informācijas un propagandas ieročiem. Žurnālistiem Dainis pēc tam teica, piemēram, šādus vārdus:

- “Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji!”{7};

- “Es rīkojos, kā kārtīgam latvietim klājas. Man nav nekas pret krieviem un Krieviju. Bet, kas tagad notiek Krimā, pret tatāriem... Un visas tās Jurija lentītes... Tā nedrīkst būt”{8};

- “Sadzirdot, ka bļauj “Rossija”, “Rossija”, nodomāju – kas tad nu? Te taču ir Rīga, Latvija, Eiropa, pat kultūras galvaspilsēta. Bet policisti vēl stāv un šos apsargā”{9}.

Nekas viņa teiktajā nav tāds, kam es nevarētu piekrist.

[13] Kas īsti notika policijā un prokuratūrā? Kādu maizi tur ēda, kādu dziesmu tur dziedāja? Kā vispār šī lieta, kura kopš iepriekšējās tiesas sēdes nu jau gluži vai folklorizējusies kā “salauztā slotaskāta krimināllieta”, tik tālu – līdz tiesai – vispār varēja nonākt?

Vai tiešām tas, ka ir celta un uzturēta šāda apsūdzība, varētu nozīmēt, ka Dainim (viņam pašam un arī citiem latviešiem par biedinājumu) tiek gatavota vēsturiska misija – kļūt par pirmo politiski notiesāto Latvijas patriotu, par pirmo “sirdsapziņas cietumnieku” pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas?

Nav tā, ka tas pilnībā izklausītos absurdi un neticami. Ceļš līdz tādai situācijai ir bruģēts diezgan ilgi un pamatīgi:

1) ar Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu mazspēju un nereti pat pilnīgu nespēju;

2) vārda brīvības, cilvēktiesību un demokrātijas aizsegā attaisnojot, nesodot un vispār pat ignorējot daudzus pret latviešu tautu un valsti vērstus naidīgus, pazemojošus izteikumus un rīcību.

[14] Vai tiešām mums, latviešiem atkal tiek signalizēts – “palieciet savās vietās”? Vai tiešām mums, latviešiem – gluži tāpat kā okupācijas laikā – jācieš klusu un jācieš vēl vairāk, ja neklusēsim? Vai tiešām mums, latviešiem tikai jāsēž mājās un jāsagaida, ka pēc vairākiem gadiem fašistiskie putinisti ar ļaunu prieku konstatēs to pašu, ko Jozefs Gebelss 1935.gadā, proti, ka “demokrātijas lielākais joks ir tas, ka tā saviem nāvīgākajiem ienaidniekiem pati ielika rokās tos līdzekļus, ar kuriem tā tika iznīcināta”{10}?

[15] Pirms nepilniem 32 gadiem (1983.gada 15.decembrī) Gunārs Astra savā pēdējā vārdā tiesā vairākkārt izteica šādu frāzi: “Man sāp, un es jūtos pazemots”.

Redzot, ko un kā visādi -iči, -ovi, -irsi, -mani, -oreni, -okas un tamlīdzīgie līdz šim ir pauduši un darījuši, nesaņemot pretsparu, nereti tiešām pārņem tāda pati sāpju un pazemojuma sajūta kā okupācijas laikā.

Latviešiem beidzot ir jāpārvar pārāk ieilgušās, joprojām okupācijas laikus tik ļoti atgādinošās, gluži vai par paaudžu mantojumu vai lāstu kļuvušās sāpju, pazemojuma un bezspēcības sajūtas un jālikvidē to cēloņi. Ir jāsaņemas, jāpulcējas, jāliek kopā prāti un sirdis.

Šis kriminālprocess nebūs bijis bezjēdzīgs un Daiņa ciestais pazemojums (tai skaitā – gandrīz četras stundas ilgusī viņa aizturēšana policijas iecirknī) būs viņa ziedojums uz mūsu tautas augšāmcelšanās altāra, ja šo, demokrātiskā valstī absurdo krimināllietu uztversim kā pamudinājumu domāt, runāt un rīkoties kā valstsnācijai. Kā cienīgiem šīs zemes mantiniekiem. Kā tās saimniekiem. Pašiem sava, visas mūsu tautas un mūsu valsts likteņa lēmējiem.

[16] Katra pasaules valsts ir unikāla un atšķiras no citām visupirms ar nosaukumu un valsts simboliem, tostarp – valsts karogu. Valsts karogs ir arī nacionālās piederības zīme, kuru lietojot konkrēts cilvēks apliecina savu saistību ar konkrēto valsti. Karogu lietojot, cilvēks identificē sevi ar tām vērtībām, kuras konkrētās valsts karogs simboliski atspoguļo. Tas izriet arī no jēdziena “valsts karoga zaimošana” skaidrojuma, kuru sniegusi Latvijas valsts karoga likuma projekta autore Sintija Stipre – “tīša, apzināta un publiski veikta darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām, nolūkā paust negatīvu personisko attieksmi pret valsts simbolu un vērtībām, ko tas iemieso”{11}.

Vai nav zīmīgi tas, ka Daiņa rīcību, vērstu pret Krievijas karoga vicināšanu, par cietušo atzītā persona vērtēja kā “valsts karoga zaimošanu”? Daži Latvijas masu informācijas līdzekļi šo personu joprojām kļūdaini raksturo kā uz to piketu speciāli atbraukušu no Maskavas. Daudzi latvieši joprojām nespēj aptvert, ka šeit no 1945.gada dzīvojošs cilvēks tik ļoti neorientējas laikā un telpā.

Es nekādā ziņā neapgalvoju, ka, protestējot pret tām “vērtībām”, kuras Krievijas karogs mūsdienās simbolizē jau kopš nežēlīgajām asinspirtīm Čečenijā un Gruzijā, mums vajag Krievijas karogus plēst vai citādi bojāt. Vai ka tos vajag dedzināt – kā to izdarīja ar Latvijas karogu, piemēram, Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas jaunatnes organizācijas pārstāvji 1998.gada 4.augustā{12}.

Svarīgs šajā lietā ir kaut kas cits. Proti, notikumi Krimā sākās ar to, ka ielās parādījās cilvēki ar svešas valsts, Krievijas karogiem. Pēc tam jau – cilvēki maskās un ar ieročiem. Tāpēc vien gandrīz vienlaicīgā bļaujošu un Krieviju atbalstošu cilvēku grupas parādīšanās Rīgas centrā ar šīs pašas agresorvalsts karogiem rokās tajā brīdī nekādā ziņā nebija vērtējama kā nejauša sagadīšanās vai neizdevies joks.

[17] Pēc būtības Krievijas karogs tajā piketā bija tikai un vienīgi materiāls, simbolisks instruments politiskā diskusijā. Slotas kāta, pie kura agresorvalsts simbols – karogs – bija piestiprināts, salaušana (lai arī negribēta) simboliski kļuva pat tikpat materiālu atbildi šajā diskusijā. Tātad, uz politisku nostāju, kas izpaudās rīcībā (proti, agresorvalsts karoga vicināšanā), politiskās diskusijas ietvaros tika atbildēts ar adekvātu pretrīcību (karogu turošā slotas kāta salaušanu).

Daiņa sniegtā atbilde bija samērīga. Tā neizraisīja nekādus tālejošus tiesību pārkāpumus (no juridiskā viedokļa nesamērīga un līdz ar sodāma varētu būt, piemēram, smagu miesas bojājumu nodarīšana karoga vicinātājam).

Tā piketa rīkotāji un dalībnieki (tostarp – šajā kriminālprocesā par cietušo atzītā persona) demokrātiju izmantoja negodprātīgi, ļaunticīgi, prettiesiski, antikonstitucionāli. Pikets bija politiska akcija. Bļāvēji un Krievijas karogu vicināji viennozīmīgi atbalstīja un slavēja agresorvalsts Krievijas rīcību, tās starptautisko noziegumu pret Ukrainu. Un vienlaicīgi netieši piedraudēja mūsu tautai un valstij.

Freidiski izsakoties, Krievijas karogs tajā piketā bija kā tāds falls, kuru vienlaicīgi ar Ukrainas izvarošanu tā paša tēviņa sugas brāļi vicināja savulaik, 1940.gadā līdzīgi izvarotās Mātes Latvijas priekšā.

[18] Apsūdzība Dainim celta par “svešas mantas tīšu bojāšanu”. Bet kas tad šajā gadījumā ir tā “svešā manta”?

Faktiski par “svešu mantu” šī kriminālprocesa kontekstā ir izrādījusies latviešu nacionālā un demokrātiskā valsts. Sveša tā ir piketa rīkotājiem un dalībniekiem (tostarp – par cietušo atzītajai personai).

Viņi un viņiem līdzīgie to “tīši bojā” ar savām izdarībām.

Viņi joprojām neapjēdz, ka atradās nepareizā vietā un nepareizā laikā un rīkojās nepareizi, nosodāmi.

Viņi (un nevis Dainis Rūtenbergs) bija saucami pie atbildības tādām tiesībaizsardzības iestādēm, kuras atrodas pareizā vietā un pareizā laikā. Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, kuras konkrētās lietas apstākļus vērtē pēc Latvijas, nevis Maskavas laika.

[19] Šī lieta ir ļoti, ļoti nozīmīga Latvijai. Tā nav banāla lieta par kaut kādu salauztu slotas vai pat karoga kātu. Tā ir lieta par starptautiska nozieguma novērtējumu. Tā ir lieta par Latvijas valsts un demokrātijas vērtībām.

Rezumējot:

1) Krimas okupācija un aneksija ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums, smags starptautisks noziegums;

2) piketa mērķis bija atbalstīt un slavēt šo starptautisko noziegumu – analoģisku šeit pat, Latvijā 1940.gadā notikušajam;

3) pikets bija vērsts uz valsts un sabiedriskās drošības un demokrātiskas valsts iekārtas interešu apdraudējumu;

4) pikets bija vērsts pret Satversmē nostiprinātajām pamatvērtībām,

līdz ar to pikets bija prettiesisks, antikonstitucionāls.

Uzdrošinos cerēt un ticēt, ka 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesas savos nolēmumos šīs pamatvērtības vienmēr stingri uzturēs, atbalstīs un aizsargās. Un – ka šo vērtību aizstāvi Daini Rūtenbergu šajā t.s. “salauztā slotaskāta krimināllietā” attaisnos!

__________________

{1} Sk. Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102 10., 32. un 32.1 punktus.

{2} Vladimirs Putins ir skaidri un gaiši atzinis: “Krievu valsti (...) boļševiki vienkārši pārdēvēja, Krieviju pārdēvēja par PSRS. (...) Bet tā taču bija Krievija. Vienkārši – ar citu izkārtni” (Sk. piem. “Владимир Путин: СССР – это и есть Россия”: http://tomsk.fm/watch/263817).

{3} Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr. A420577912, SA-1/2014 motīvu daļas atzinumus.

{4} Sk. http://www.tvnet.lv/…/410937-hermanis_18februara_referendum…

{5} Sk. Dace Kokareviča. “Vai aizliegs Ždanokas partiju?”, la.lv, 2014.gada 8.septembris – www.la.lv/vai-aizliegs-zdanokas-partiju

{6} Sk. piem. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 16.novembra spriedumu lietā “Norwood pret Lielbritāniju”.

{7} Sk. http://www.la.lv/spontani-lavies-emocijam

{8} Sk. http://www.lsm.lv/…/krievijas-atbalsta-miitinja-pretiniekam…

{9} Turpat.

{10} Joseph Goebbels: Aufsätze aus der Kampfzeit. München, 1935, p.61.

{11} Sk. http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=252955

{12} Sk. http://www.diena.lv/…/maskava-sadedzina-latvijas-karogu-103…

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Nācijas tēva" jaunākie melu plūdi

Foto“Nācijas debilais tēvs” (NDT) atkal ir pamatīgi samelojies. Tas notika 2020.gada 21.februārī. NDT meli ir tik šausmīgi, ka latviešu mediji izvairās sniegt informāciju par NDT rīcību 21.februārī. Toties informācija ir krievu valodā, un jau pirmais komentārs pasaka galveno: "Александр Что зтот Дурак несет, уму непостижимо." Arī katrs normāls latvietis momentā saskatīs melu šaušalīgo apjomu. Informācija ir valsts prezidenta mājas lapā. Citēju un cenšos komentēt melus.
Lasīt visu...

21

Prokurors bez mazākās sirds trīsas veselu gadu mierīgi dzīvoja, zinot, ka tieši viņš nosūtījis CILVĒKU, MĀTI drošā nāvē

FotoZināt, kas mani reāli sācis tracināt Kristīnes Misānes lietā? Ka tagad liela daļa ierēdņu, politiķu un citādi svarīgo personu klaigā, ka šī nu reiz ir bijusi viena specifiska lieta! Nopietni?
Lasīt visu...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts

Bieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga...

Foto

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt...

Foto

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

Globālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums...

Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...